Jaunumi

06 jūl
2016

Kopdzīves likums: mīti un realitāte

1. jūlijā saruna festivāla “LAMPA” ietvaros iniciatīva “Par Kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā” rīkoja sarunu “Kopdzīves likums: mīti un realitāte”, kurā skaidroja ap partnerattiecību regulējumu biežāk sastopamos mītus.

Sarunas dalībnieku vidū bija pašas iniciatīvas autors un partijas “Latvijas attīstībai” vadītājs Juris Pūce, Resursu centra sievietēm “Marta” vadītāja Iluta Lāce, sociālantropologs un “Stockholm School of Economics in Riga” asociētais profesors Roberts Ķīlis, kā arī bijusī Eiropas liberālās jaunatnes organizācijas (LYMEC) valdes locekle un “Baltic Liberal Network” izveidotāja Jeļena Jesajana.

Bieži sabiedrībā izskan viedoklis, ka Kopdzīves likums neatbilst tradicionālajām vērtībām un pat var radīt draudus Latvijas sabiedrībai. Tas skaidrojams ar to, ka Kopdzīves likumu galvenokārt nepamatoti saista ar apdraudējumu laulību institūtam un ar to, ka arī homoseksuāli pāri varēs reģistrēt savas attiecības uz saņemt tiesisku aizsardzību no valsts. Kā uzsvēra Roberts Ķīlis, dažādu kultūru un sabiedrību attīstība ir notikusi un notiek nepārtraukti, un vēstures gaitā ir pastāvējušas sabiedrības, kur laulības institūts nav pastāvējis, bet ir pastāvējusi nereģistrēta kopdzīve mūsdienu izpratnē. Šajā kontekstā R. Ķīlis minēja, ka pēc EUROSTAT datiem vidējas sievietes vecums Eiropā, kad tai piedzimst pirmais bērns, ir mazāks par to, kad tiek noslēgta pirmā laulība. Tas norāda, ka tā ir mūsdienu sabiedrības norma, kad partneri sākumā izvēlas veidot kopdzīvi bez laulības saišu noslēgšanas. Līdz ar to ir jāseko attiecīgam regulējumam, kas aizsargā arī faktiskā kopdzīvē dzīvojošus pārus. Savukārt partijas “Latvijas attīstībai” vadītājs Juris Pūce atzīmēja, ka Kopdzīves likums nekādā veidā neapdraud ne laulību institūta pastāvēšanu, ne ģimeņu veidošanos kā tādu: “Dodot tiesības un iespējas vieniem, mēs neatņemam tās citiem. Valstīs, kurās Kopdzīves likums pastāv, cilvēki, papildus iespējai noslēgt Kopdzīves līgumu, turpina slēgt arī laulības. Kas attiecas uz kopdzīves reģistrēšanu viendzimuma pāru starpā, statistika rāda, ka tie ir 7-15% pāru.”

Jeļena Jesajana, skaidrojot partnerattiecību regulējuma izplatību Eiropā, atzīmēja, ka, no tradicionālo vērtību skatupunkta, principā katoļu valstīm nevajadzētu būt tām, kurās iespējams noslēgt Kopdzīves līgumu. Taču realitāte ir cita – lielākajā daļā Eiropas Savienības katoļu valstu (izņemot Poliju, Lietuvu un Slovākiju) pastāv Kopdzīves likums. Dažās no tām -  arī iespēja noslēgt laulību viendzimuma pāru starpā. Tas, pēc J. Jesajanas domām,  galvenokārt saistīts ar padomju propagandas mantojumu Austrumeiropā, kas parāda, kāpēc arī Latvijā jau vairāku gadu garumā valsts nespēj padarīt saviem iedzīvotājiem nodrošināt līdztiesību visu iedzīvotāju starpā. Izņēmums ir Latvijas kaimiņvalsts Igaunija, kur Kopdzīves likums sāka darboties no šī gada sākuma.

Iluta Lāce vērsa uzmanību uz 2014. gada LZNP un SKDS aptaujas rezultātiem, kurā 70% Latvijas iedzīvotāju kopdzīvi bez laulības uzskata par pieņemamu. Arvien vairāk samazinās to pāru skaits, kas izvēlas apprecēties, taču šobrīd nereģistrētā kopdzīvē dzīvojoši pāri nav tiesiski aizsargāti no valsts puses. Resursu centra sievietēm “MARTA” vadītāja norādīja, ka katra piektā sieviete, kura Resursu centrā vēršas pēc palīdzības, saskaras ar problēmām, kas saistīts ar mantisko attiecību regulējumu. Ja sievietes partneris, uz kura vārda ir reģistrēts īpašums, ir aizgājis bojā vai attiecības ir izjukušas citu apstākļu dēļ, īpašums, kurā sieviete ieguldījusi, piemēram, intelektuālo vai finansiālo kapitālu, nepāriet viņas īpašumā. Partijas “Latvijas attīstībai” vadītājs Juris Pūce piebilda, ka partneris, kura nelaulātais dzīvesbiedrs cietis negadījumā, nedrīkst pieņemt nepieciešamos medicīniskos lēmumus sava dzīvesbiedra vietā. “Šīs ir tikai dažas no daudzajām dzīves situācijām, kuru atrisināšana nereģistrētā kopdzīvē dzīvojošiem partneriem var kļūt par neiespējamo misiju. Tieši tāpēc, pateicoties Resursu centra sievietēm “MARTA” ieteikumam, iniciatīva “Par Kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā” tika papildināta ar nodaļu, kas aizsargā faktisko kopdzīvi un nosaka kritērijus tā noteikšanai,” skaidro Juris Pūce.

Partijas “Latvijas attīstībai” vadītājs norādīja, ka, ieviešot Kopdzīves likumu, jebkuram pārim būs iespējams noslēgt Kopdzīves līgumu, kā arī tikt aizsargātam no valsts puses faktiskās kopdzīves laikā, ja pāris atbildīs likumprojektā noteiktajiem kritērijiem. “Raugoties uz pieaugošo tendenci dzīvot nereģistrētā kopdzīvē un ļaujot cilvēkiem izvēlēties pašiem savu dzīves ceļu, ir nepieciešams pieņemt Kopdzīves likumu, lai pāriem tiktu nodrošinātas civilās un administratīvās tiesības. Ģimene nekādā veidā nevar būt mazāk vērta, ja tā nav laulāta ģimene. Valstij ir jāaizsargā visu ģimeņu tiesības, tāpēc aicinu parakstīt iniciatīvu “Par Kopdzīves likuma pieņemšanu” portālā manabalss.lv,” tā Juris Pūce.