Jaunumi

28 jūl
2016

Problēmas pirmsskolas izglītības sistēmā

Trešdien, 27. jūlijā, partijas “Latvijas attīstībai” telpās pašvaldību vēlēšanu programmas izstrādes ietvaros notika diskusija par pirmskolas izglītības sistēmas problemātiku Latvijā. Ar galvenajām problēmām nozarē iepazīstināja Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības valdes priekšsēdētāja un privātās pirmskolas “CreaKids” vadītāja Daina Kājiņa.

Bērnudārzu (ne)pieejamība un izglītības kvalitāte

Viena no aktuālākajām problēmām, kas saistīta ar pirmsskolas izglītības iestādēm ir to pieejamība. 2013. gadā spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi, kas paredzēja līdzfinansējumu privātajā pirmsskolas izglītības iestādē tiem bērniem, kuri garo rindu dēļ netiek pašvaldības bērnudārzā. Valsts savu līdzfinansējuma daļu 142 eiro apmērā paredzēja segt līdz 2016. gada 1. janvārim, pēc kura privāto bērnudārzu vietu līdzfinansēšana būtu jāuzņemas pašvaldībām.

Valsts divarpus gadu garumā situāciju bija atstājusi pašplūsmā un situācija uzlabojusies nebija. Arī partija “Latvijas attīstībai” 2015. gada rudenī aizsāka iniciatīvu un rīkoja publisku akciju “Atdodiet manu bērnudārzu!”, aicinot saglabāt valsts līdzfinansējuma daļu un vēršot uzmanību uz to, ka valsts pārejas posmā nav strādājusi, lai situāciju ap bērnudārzu pieejamību uzlabotu. Pēc smagām diskusijām, tika nolemts atbalstu pagarināt līdz 2016. gada vidum. Šajā laikā pašvaldībām, balstoties uz VARAM izstrādāto metodiku, bija jāveic izmaksu aprēķināšana par viena bērna izglītošanu pašvaldības bērnudārzā. Rezultātā aprēķinātās izmaksas dažādās pašvaldībās atšķiras par vairāk nekā 100 eiro.

Avots: aprinkis.lv "Pierīgā līdzfinansējums privātajiem bērnudārziem atšķirīgs"

D. Kājiņa norādīja, ka aprēķini, lai gan veikti juridiski korekti, bieži vien netiek veikti pēc būtības. “Piemēram, pašvaldība, būvējot jaunu bērnudārzu, iztērē 5 miljonus eiro. Šeit rodas jautājums – vai šī summa tiek ierēķināta pamatlīdzekļu nolietojumā, kā to paredz VARAM izstrādātā metodika?, “ norāda D. Kājiņa, atsaucoties uz konkrētiem gadījumiem Rīgā un Ādažos, kad aprēķina metodika tiek apieta un bērnudārza būvniecības izmaksas aprēķinos iekļautas netiek. Attiecīgi vecākiem, kuru bērni mācās privātajā bērnudārzā, ir jāmaksā starpība starp pašvaldības noteikto līdzfinansējuma apmēru un privātā bērnudārza noteikto cenu.

Redzot pastāvošo nevienlīdzību, labākais risinājums, pēc partijas vadītāja Jura Pūces domām ir sava veida “kuponu” sistēma. Ar tās palīdzību, vecākiem pašiem būtu iespēja izvēlēties, kurā bērnudārzā savu atvasi sūtīt. Tādējādi pirmajā vietā tiktu nostādīts bērns nevis iestāde, kā arī tiktu nodrošināta konkurence bērnudārzu starpā, vienlaicīgi ceļot arī izglītības kvalitāti.

Juris Pūce: “Šāda sistēma būtu tikai loģiska. Šobrīd Latvijā nepastāv situācija, ka cilvēki nedrīkst augstskolā studēt ekonomiku, ja nav aizpildītas visas budžeta vietas fizikas programmā. Kāpēc būtu jābūt citādi ar pirmsskolas izglītību?”

Kas attiecas uz jau pieminēto izglītības kvalitāti, valdes locekle Baiba Fromane atzīmēja, ka no šī jautājuma vienmēr diskusija tiek veiksmīgi novirzīta un kvalitātes jautājums risināts netiek. Ir skaidrs, un piemēri Latvijā un pasaulē to rāda, ka tirgus pats sakārtos nozari, ja vien tiks nodrošināta taisnīga konkurence starp pašvaldību un privātajiem bērnudārziem. D. Kājiņa to ilustrēja ir piemēru, ka tad, kad vecākiem parādās iespēja bērnu sūtīt pašvaldības bērnudārzā un iespēja tiek izmantota, liela daļa vecāku atgriežas pie privātā pakalpojumu sniedzēja. Privātajos bērnudārzos daudz lielāka nozīme tiek piešķirta izglītības kvalitātei, inovatīvākai pieejai, kā arī bērnu skaits grupās ir daudzkārt mazāks nekā pašvaldību bērnudārzos.

Speciālā pirmsskolas izglītība

Pēc D. Kājiņas teiktā klaja nevienlīdzība ir redzama arī attiecība uz speciālās pirmsskolas izglītības iestādēm. Lai gan ir skaidrs, ka šādas iestādes ir nepieciešamas, kurās mācās bērni, piemēram, ar psihiskām saslimšanām, vairumā gadījumā bērniem nav nepieciešams izglītoties speciālā bērnudārzā.

Satraucošs ir fakts, ka tiek speciālajos bērnudārzos tiek veidotas grupas bērniem, piemēram, ar stājas traucējumiem, ar atsevišķu produktu nepanesamību vai ar somatiskās saslimšanas diagnozi, kas, pēc D. Kājiņas teiktā, var nozīmēt jebkāda veida saslimšanu. Turklāt, šīs grupas pašvaldības bērnudārzos tiek pilnībā finansētas no valsts budžeta, ieskaitot ēdināšanu. Mūsdienas bērnus ar bezglutēna dietu vai mugurkaula deformāciju, kuru iespējams labot ar vingrojumu palīdzību, ir grūti uzskatīt par tādiem, kurus vajadzētu izglītot speciālos bērnudārzos vai skolās.

Juris Pūce atzīmēja, ka speciālā izglītība pēc būtības ir paliekas no Padomju savienības. Arī tie bērni, kuriem ir patiesa invaliditāte, pēc iespējas ātrāk jāintegrē sabiedrībā ar iekļaujošās izglītības palīdzību. No tā iegūst visa sabiedrība, bērniem jau agrā vecumā radot izpratni par pašas sabiedrības daudzšķautņainību.

 

Partija “Latvijas attīstībai”, gatavojoties 2017. gada pašvaldību vēlēšanām, rūpīgi sekos līdzi notiekošajam pirmsskolas izglītības nozarē un piedāvās atbilstošu risinājumu, lai bērniem nodrošinātu pieejamu un mūsu laikmetam atbilstošu izglītību.