Jaunumi

22 jūl
2020

Ijabs: Panāktā vienošanās par ES daudzgadu budžetu un ekonomikas atveseļošanās fondu Latvijai ir taisnīga

Eiropadomes panāktā vienošanās par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu un ekonomikas atveseļošanās fondu Latvijai ir taisnīga, aģentūrai LETA atzina Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Ivars Ijabs (AP).

Foto: la.lv publicitātes 

Viņaprāt, Latvijai tā ir laba ziņa, ka Eiropas kopējais budžets ir lielāks un attiecīgi tam palielinājusies arī mūsu valstij piekritīgais finansējums. Kā zināms, nākošajā septiņgadē ES kopējais finansējums palielināsies par 80%, jo līdzās kārtējām septiņgades budžetam valstis vienojušās izveidot arī fondus ekonomikas atjaunotnei pēc koronavīrusa krīzes.

"Šim brīdim rezultāts ir labs, jo parāda, ka ES kritiskos brīžos kopumā ir spējīga vienoties par kopīgu rīcību un lielāku budžetu, kas tā nebūt nebija pirms desmit gadiem iepriekšējās krīzes laikā. Latvijas finanšu aploksne nākošajā budžetā ir adekvāta - tā saglabājas līdzšinējā līmenī, kas ir aptuveni 0,7% no ES kopējā budžeta," sacīja politiķis.

Viņš uzsvēra, ka sarunu laikā Eiropadome, lai apmierinātu vajadzības gan atbalstīt krīzes vissmagāk skartās valstis - Itāliju, Spāniju, gan dot atlaides no iemaksām ES kopīgajā budžetā tā dēvētajām taupīgajām valstīm kā Nīderlandei, Austrijai, Dānijai Zviedrijai, Somijai, "nogriezusi" finansējumu veselai virknei uz nākotnei vērstu programmu, kas būtu stratēģiski svarīgas arī Latvijai. Tas ir finansējums zinātnei, inovācijām, veselības, klimata pārmaiņu, mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta programmām.

Lai apmierinātu visu dalībvalstu vajadzības, premjeri kārtējo reizi ir lēmuši pirmkārt par aktuālajām un iekšpolitiski motivētajām vajadzībām, nevis raudzījusies uz attīstības perspektīvu ilgtermiņā. Ijabs uzsvēra, ka Eiropadome ir ignorējusi virkni Parlamenta prasību budžeta sakarā. Tas nozīmē, ka šonedēļ debates EP par budžetu būs ļoti karstas. Tomēr politiķis prognozē, ka Parlaments šo premjeru vienošanos atbalstīs, lai arī ar tam pievienotiem noteikumiem.

Ijabs uzskata, ka tas, ka Latvijai uz kādu laiku no ES budžeta būs vairāk naudas, uzliek atbildību šos līdzekļus investēt ļoti tālredzīgi, tā lai tie veidotu pamatu inovācijās balstītai ekonomikas izaugsmei. Ilgākā termiņā mūsu valsts nevarēs tik ļoti paļauties uz ES budžeta "piešpricēm" investīcijām, uzskata eirodeputāts.
Runājot par citām niansēm saistībā ar pieņemto vienošanos, EP deputāts izteica nožēlu, ka Eiropas naudas pieejamība nav skaidri saistīta ar tiesiskuma un citu ES pamatvērtību ievērošanu dalībvalstīs. Premjeru sarunās šīs normas ir tikušas tiktāl "atšķaidītas, ka daži ne pārāk godprātīgi premjeri neslēpj savu prieku par šo savu veiksmi".

"Gan Polijas, gan Ungārijas premjeri svin uzvaras, jo no tām netiek skaidri prasīts ievērot, piemēram, tiesu varas vai mediju brīvības principus. Vienošanās to neatspoguļo, tomēr to varēja gaidīt. Eiropadome, atšķirībā no Parlamenta, par budžetu lemj vienprātīgi. Tātad ir jāvienojas visiem, neatkarīgi no tā, kāda ir katras valsts vadība," uzsvēra politiķis.

Ijabs atkārtoti uzsvēra, ka panāktais rezultāts ir labs, tomēr tam netrūkst arī ēnas pušu - maz domāts par attīstību, bet gan par dalībvalstu nacionālajām aploksnēm. EP deputāts uzsvēra, ka tas ir pašsaprotami, tomēr maz ir domāts par izaicinājumiem, ar kuriem ES nākamajos septiņos gados saskarsies.

Tāpat tiek runāts, ka Eiropai nevajadzētu atpalikt no ASV un Ķīnas tehnoloģiju un inovāciju jomā. Parlaments ir prasījis un uzsvēris, ka tam ir jāveltī pietiekami daudz līdzekļu, tomēr tas nav noticis - līdzekļi ir palielināti daudz mazākā mērā, nekā Komisija un Parlaments to rosināja. Ijabs norādīja, ka Parlamenta līderu sajūsma par sarunu iznākumu ir visai dalīta.

"Protams, augstu ir jānovērtē fakts, ka 27 dalībvalstu vadītāji bija spējīgi vienoties par lielāku krīzes budžetu, kur sava kompromisā ar Orbanu loma bija ari Kariņam. Cits jautājums, ka daudzgadu budžets ir domāts šodienai, ne rītdienai. Iespējams, ka visu uzreiz nevar gribēt," pārdomās dalījās politiķis.

EP deputāts sacīja, ka vairākas dienas ilgušajās pārrunās viens no galvenajiem jautājumiem bija par grantiem un aizņēmumiem, proti, cik liela daļu no 750 miljardu lielā ekonomikas atveseļošanās fonda veido granti, kas nav jāatdod, bet, cik liela ir aizņēmumu daļa.

"Par šo jautājumu bija plašas diskusijas un grantu summa no 500 miljardiem tika samazināta līdz 390. Tas ir normāls kompromiss. Tāpat bija domstarpības par to, vai un kādām ir jābūt dalībvalstu iespējām bremzēt un bloķēt citām valstīm piekritīgo naudu, ja tās nepildītu nepieciešamo reformu plānus," teica Ijabs.

Politiķis skaidroja, ja, piemēram, Eiropadome redzētu, ka kādas ES dalībvalsts valdība piešķirtos līdzekļus tērē un neiegulda tam, kas paredzēts, būtu nepieciešama iespēja noraut trauksmes bremzi un aizrādīt dalībvalstij, ka naudu tālāk nepiešķirs, ja tā neinvestēs to atbilstoši iesniegtajam plānam.

Ijabs atzīmēja, ka valstu valdībām būs jāraksta plāns, kā nauda tiks izmantota, to vienkārši tāpat neizsniegs un ar šo naudu nevarēs rīkoties pēc savas patikas. Dalībvalstu plānam ir jābūt saskaņotam ar visām ES prioritātēm - digitalizācija, zaļā pārkārtošanās, investīcija zaļajās jomās. Plānus rakstīs un saskaņos ar Eiropas Komisiju, kas, politiķa ieskatā, problēmas vismaz Latvijai neradīs.

Tāpat politiķis uzsvēra, ka pirms Covid-19 krīzes parlaments bija plānojos citādāku, uz attīstību vērstu budžetu, tomēr jaunais koronavīruss daudz ir mainījis.

Sarunās tika diskutēts arī par to, vai ekonomikas atveseļošanās fonu saistīt ar ES daudzgadu budžetu, proti, atveseļošanās fonds ir izveidots uz daudzgadu budžeta bāzes ar tādām pašām programmām, tāpēc aktuāls bija jautājums, vai tā bija pareizā pieeja, vai vajadzēja rīkoties citādāk.

Politiķis uzvēra, ka jāpatur prātā, ka Eiropadome ar priekšsēdētāju Šarlu Mišelu atrodas amatā mazliet vairāk par pusgadu. Tas pats attiecas uz Eiropas Komisiju, jo priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienes Komisija pilnā mērā un jaudā sāka strādāt tikai pagājušā gada beigās. Tas nozīmē, ka gan Eiropadome, gan Komisija ir samērā jauna. Un arī, lai gan panāktais rezultāts nav ideāls un tas ir tālu no ideāla, tas ir labāks, nekā, ja vienošanās vispār netiku panākta.

Avots: LETA