Jaunumi

22 apr
2014

Žagars: "Latvijas attīstībai" dzīvotspēju rādīs Saeimas, nevis EP vēlēšanas

Intervija ziņu aģentūrai LETA.

Neskatoties uz partijas "Latvijas attīstībainecilajiem reitingiem, tās saraksta līderis Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, bijušais Latvijas Nacionālās operas (LNO) direktors Andrejs Žagars cer iekļūt EP un kļūt par pirmo Latvijas kultūras darbinieku, kuram tas izdevies. Žagars sola EP sargāt Latviju no globalizācijas kā nāciju valsti un neaizmirst arī par ekonomikas jautājumiem, no kuriem svarīgākais ir Latvijas un visas Eiropas Savienības (ES) energoneatkarības stiprināšana. Topošais politiķis gan atzīst, ka"Latvijas attīstībai" EP vēlēšanas nav galvenās, bet svarīgākais būs iegūt pārstāvniecību Saeimā, jo tieši šīs vēlēšanas rādīs partijas dzīvotspēju.

Kāpēc nolēmāt iet politikā un pievienoties partijai "Latvijas attīstībai"?

Manuprāt, politikā ir jāiet tad, kad ir kādi konkrēti darba rezultāti, ko sabiedrība redz. Es biju nolēmis, ka pats nevienu partiju neuzrunāšu un nepaudīšu vēlmi tai pievienoties. Biju plānojis turpināt darbu Nacionālajā operā, nostrādāt tur vismaz 2014.gadu, kad Rīga ir Eiropas kultūras galvaspilsēta, jo esmu daudz strādājis pie tās programmas. Piedāvājums pievienoties Einara Repšes partijai "Latvijas attīstībai" nāca pēkšņi, tieši tajā brīdī, kad es atrados izvēles priekšā - vai nu doties darba meklējumos uz ārzemēm, vai arī rast iespēju turpināt savu darbību Latvijā. Profesionālu izaicinājumu man tobrīd nebija. Biju brīvmākslinieks - režisors, kuram ir kontrakti diviem turpmākajiem gadiem. EP vēlēšanas būs maijā. Šo mērķi patlaban esmu izvirzījis sev kā prioritāti.

Kurš jūs aicināja pievienoties partijai "Latvijas attīstībai"?

Mani uzrunāja Edgars Jaunups. Līdz šim es nebiju saistīts ne ar Jaunupa politiskajām, ne ar sporta aktivitātēm, tikai ar viņa darbošanos laikmetīgās mākslas muzeja, kultūras un mūzikas atbalstam. Es 17 gadus esmu strādājis vienā institūcijā - Latvijas Nacionālajā operā. Esmu sadarbojies ar dažādu partiju virzītiem kultūras ministriem. Ja arī es nebiju tieši iesaistījies politikā, man ar politiku visu laiku bija jārēķinās. Visvairāk man nācās rēķināties ar politikas ietekmi kultūrā, konkrēti - operā. Mana ilgu gadu pieredze ir pietiekami vērtīga, un to, manuprāt, var izmantot. Es negribēju būt tās radošās inteliģences rindās, kas visā noskatās no malas, konstatē nejēdzības, kritizē valdību, ir neapmierināti ar politisko situāciju valstī. Vismaz kādu laiku ir jāmēģina pašam strādāt politikā, ziedot savu laiku un enerģiju valsts nākotnei. Man ir visādi gājis Operā pavadītajos 17 gados, bet man ir padarīta darba sajūta, ir daudz kas izdarīts, daudz kas sasniegts. Tas deva drošību un pārliecību, dodoties politikā. Es neesmu ne ekonomists, ne jurists, ne politiķis ar pieredzi. Tā ir liela partijas uzticība, ja piedāvā uzreiz kandidēt EP vēlēšanās cilvēkam, kas nav bijis politikā. Latvijai ir bijuši tautsaimniecības un citu nozaru speciālisti EP, bet nav bijis neviens kultūras nozares darbinieks. Es domāju, ka ir pienācis laiks šogad astoņu EP deputātu komandā ievēlēt arī kādu no kultūras nozares.

Kas jūs īpaši ieinteresēja partijas "Latvijas attīstībai" programmā?

Mani šīs partijas programma iedvesmo un pārliecina. Tā ir ļoti pārdomāta un detalizēti izstrādāta, tā skar visas būtiskākās sabiedrības dzīves sfēras. Mani visvairāk pārliecina tā partijas programmas daļa, kas saistīta ar kultūru. Sadaļā "Kultūra" partija "Latvijas attīstībai" kā vienu no prioritātēm ir izvirzījusi Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) budžeta piesaisti cigarešu un alkohola nodokļu akcīzei un azartspēļu nodevai līdzīgi kā tas ir Igaunijā, kur kultūras finansēšanai tiek novirzīti 3,5 % no cigarešu un 3,5% no alkohola akcīzes nodokļa, kā arī 46% no azartspēļu nodevas. Tas ļautu palielināt finansējumu kultūras projektiem trīskārši, sasniedzot vairāk nekā 23 miljonus eiro līdzšinējo 6,6 miljonu eiro vietā. 2010. gadā attiecībā pret 2008.gadu dažādu politisku un ekonomisku apstākļu rezultātā kultūras nozares budžeta finansējums tika samazināts par 72%. Vēlētāji noteikti atcerēsies, ka tieši premjera Repšes laikā tika atcelta VKKF piesaiste akcīzes nodoklim. Manuprāt, ir tikai pozitīvi, ka Repše ir publiski atzinis savas pieļautās kļūdas. Partija ir apņēmusies arī palielināt finansējumu amatiermākslas kolektīvu vadītājiem, piešķirt līdzekļus nacionālā kino attīstībai un latviešu literātu darbu tulkošanai svešvalodās. "Latvijas attīstība ir apņēmusies arī atbalstīt divu nozīmīgu kultūras objektu - akustiskās koncertzāles un laikmetīgās mākslas muzeja - celtniecību, neprecizējot to atrašanās vietu. Nav pieļaujami, ka Latvijā, kur ir tik augsta muzikālā kultūra, ar tik lielu atpazīstamību pasaulē, 24 gadus pēc neatkarības atjaunošanas nav akustiskās koncertzāles. Risinājums ir jāmeklē atkarībā no pieejamā finansējuma - vai nu tā būs jauna koncertzāle, vai arī tiks pārbūvēts Rīgas Kongresu nams.

"Latvijas attīstībai" ir spilgts līderis, kuru atbalsta komanda, bet reitings gada sākumā nepārsniedza 1,5%. Ar ko to skaidrojat?

"Latvijas faktu" marta aptauja liecina, ka EP vēlēšanās par mani kā partijas "Latvijas attīstībai" saraksta līderi ir gatavi balsot 4,7% un ka, iespējams, par mani varētu balsot 17,2% respondentu. Tiekoties ar vēlētājiem reģionos, esmu secinājis, ka cilvēkiem ir negatīva attieksme pret politiku. Arī pilsētās, kur mērs ir valdošās partijas pārstāvis, iedzīvotāju interese par politiku nav liela. Cilvēki ir pasīvi un netic, ka kaut kas varētu mainīties uz pozitīvo pusi. Pēdējo gadu smagā ekonomiskā situācija, nelabvēlīgās likumdošanas izmaiņas, daudzie traucēkļi uzņēmējdarbībai, daudzās valsts iestādes ir kļuvušas par uzraugiem un kontrolētājiem, nevis par servisa un atbalsta institūcijām uzņēmējiem. Gatavošanās vēlēšanām, tas ir maratons, nevis sprints. Ir jāstrādā. Mans reitings 4,7%, manuprāt, ir apmierinošs cilvēkam, kas tikai tagad ienāk politikā. Jaunam politiskajam spēkam, kāda ir partija "Latvijas attīstībai", manuprāt, EP vēlēšanas nav galvenās. Svarīgāk ir pārliecināt vēlētājus par savu piedāvājumu un iegūt pārstāvniecību Saeimā. Cik jaunā partija būs ietekmīga un dzīvotspējīga - to rādīs Saeimas, ne EP vēlēšanas. Mūsu partijā ir ne tikai vairāki politikas veterāni, bet arī daudzi jauni, labi izglītoti cilvēki, kas ir mācījušies ārzemēs un jau ir daudz sasnieguši savā profesionālajā karjerā vai uzņēmējdarbībā. Esmu pārliecināts, ka gados jaunākie partijas biedri dos nopietnu pienesumu. Protams, to rādīs laiks. Mēs tagad varam izteikt tikai minējumus un cerības, jo ir pagājis vēl pārāk īss laiks kopš partijas dibināšanas.

Ar kādiem argumentiem grasāties pārliecināt vēlētājus, ka EP vēlēšanās ir jābalso tieši par jūsu sarakstu?

Latvijas politiskajā elitē līdz šim bijis raksturīgi Eiropas Savienību (ES) vai nu nekritiski slavēt, vai populistiski vainot par pašu pieļautajām kļūdām. Mēs centīsimies nodrošināt līdzsvarotu attieksmi un rīcību. Eiropā pastiprinās nepamatota un bīstama retorika, kas apšauba nāciju valstu pastāvēšanas jēgu, sludina globalizāciju. Tas apdraud kultūru un valodu dažādību, arī Latvijas kā nacionālas valsts pastāvēšanu nākotnē. Varu apsolīt, ka mūsu deputāti EP būs aktīvi Latvijas interešu pārstāvji, nevis pasīvi likumdošanas procesa vērotāji. Strādājot EP, mēs rosināsim un atbalstīsim likumdošanas iniciatīvas, kas vērstas uz starpvalstu ekonomisko attiecību atslogošanu no regulējumiem, ierobežojumiem, kas veicinās Latvijas eksportu un stiprinās mūsu konkurētspēju. Kā piemēru varu minēt Latvijai tradicionālo kūpinājumu realizācijas aizliegumu. Mēs centīsimies arī sekmēt ES dalībvalstu nacionālo kultūru un valodu uzplaukumu. Manuprāt, ir ļoti svarīgi, lai astoņi no Latvijas ievēlētie deputāti EP darbotos kā vienota komanda un, neraugoties uz savu politisko pārliecību, mūsu valstij svarīgos jautājumos un balsojumos rīkotos saliedēti. Līdz šim EP ir tikuši ievēlēti arī daži deputāti, kurus var uzskatīt par Latvijas ienaidniekiem, jo viņi ir reizēm rīkojušies pret valsts interesēm. Es ceru, ka tas neatkārtosies šajās vēlēšanās. EP deputātam, protams, ir svarīga politiskā pieredze, intelektuālā kapacitāte, izglītība, bet ne mazāk svarīga ir viņa spēja komunicēt ne tikai ar savas politiskās grupas, bet arī ar citu frakciju deputātiem. EP deputāts nav ierēdnis, drīzāk viņš ir vizionārs, kas nodarbojas ar tīklošanu un lobēšanu. Darbs EP nav tikai likumdošanas process - tas paver arī iespēju veidot Latvijas tēlu, lai stimulētu citu valstu politiķu, uzņēmēju, tūristu un masu mediju interesi par mūsu zemi. Latvijas unikālā kultūra rada iespējas veidot spilgtu mūsu valsts tēlu - tā ir līdz šim neizmantota iespēja. Var teikt, ka Latvijas tēls patlaban vēl ir sadrumstalots.

Pie kādiem jautājumiem, jūsuprāt, EP vajadzētu strādāt nākamajos piecos gados?

ES attiecībās ar kaimiņu reģioniem pēdējos gados galvenokārt pievērsusi uzmanību Vidusjūras dienvidu reģionam, Tuvajiem Austrumiem un Āfrikai, bet, manuprāt, ES ir jārealizē aktīvāka politika Austrumeiropā, kas tieši skar Latvijas intereses. Liels izaicinājums būs energoresursu tirgus pilnveidošana. Latvija ir ieinteresēta konkurences palielināšanā, kas cilvēkiem ļautu samazināt rēķinus par enerģiju, mazinātu mūsu atkarību no energoresursu importa. Liels izaicinājums nākamajam EP būs jauniešu bezdarba problēma, vairākās ES valstīs šobrīd tā ir pat asāka nekā Latvijā, tomēr mūsu valsts pārstāvjiem EP jāgādā, lai bezdarba mazināšanas programmu finansējums tiktu sadalīts taisnīgi. Ņemot vērā Latvijas valdību līdzšinējo neskaidro politiku izglītības konkurētspējas jautājumos, būs aktīvi jāstrādā arī EP, lai Latvijas intereses ES ieguldījumos izglītības un zinātnes attīstībā tiktu respektētas. Lauksaimniecības tirgus reformas ES turpināsies. Ir jāpateicas mūsu EP deputātiem, kas izcīnīja līdzmaksājumu apmēra palielināšanu mūsu lauksaimniekiem, bet tas joprojām nav taisnīgs. Mūsu deputāti EP centīsies panākt, lai, pārskatot dažādus atbalsta mehānismus, mūsu lauksaimnieki saņemtu lielāku atbalstu.

Ja jūs ievēlēs EP, kādā politiskajā grupā un komitejā izvēlētos strādāt?

Ja Latvijai EP ir tikai astoņi deputāti, manuprāt, ir svarīgi, lai viņi darbotos lielās ietekmīgās frakcijās. Partija “Latvijas attīstībai” ir uzsākusi sarunas par iestāšanos Eiropas Liberāļu un demokrātu aliansē (ALDE) un Eiropas Parlamentā apsver darboties ALDE politiskajā grupā. ALDE programma atbilst “Latvijas attīstībai” programmai – esam par brīvā tirgus ekonomiku, aktīvu atbalstu uzņēmējdarbībai, kā arī vienotu Eiropas tirgu un ekonomiskās izaugsmes veicināšanu kā prioritāti. Pats es ievēlēšanas gadījumā labprāt darbotos EP Kultūras un izglītības komitejā, kurā līdzšinējos sasaukumos nav bijis neviens Latvijas pārstāvis.

Līdz ar Krievijas agresīvo rīcību Ukrainā daudz tiek runāts par ekonomisko sankciju ieviešanu? Vai un kādas ES mēroga ekonomiskās sankcijas pret Krieviju jūs atbalstāt?

Manuprāt, politiskie notikumi un Krievijas rīcība Ukrainā ir ļoti nopietni mainījušas EP nākamā sasaukuma prioritātes. Tās būs drošība un ES valstu energoneatkarība. Tas ir ļoti svarīgi arī Latvijai kā mazai valstij. Manuprāt, Baltijas valstīs diskusija par enerģētiskās atkarības mazināšanu no Krievijas ir ieilgusi, mums būtu daudz aktīvāk šajā jomā jāsadarbojas ar Ziemeļvalstīm. Kas attiecas uz sankcijām pret Krieviju par Krimas aneksiju, Latvijai, manuprāt, nevajadzētu steigties ar kādiem skaļiem paziņojumiem, bet ir jārīkojas saskaņoti ar lielākajām ES valstīm, pirmkārt, ar Vāciju. Vācijas kanclere Angela Merkele ir ļoti gudra un pieredzējusi politiķe, kuras viedoklī ieklausās Eiropas valstis, arī Krievija. Vienmēr ir jāpatur prātā, ka lielā Krievija Latvijai ir kaimiņvalsts un nozīmīgs sadarbības partneris.

Ja neiekļūsiet EP, vai kandidēsiet no "Latvijas attīstības" saraksta nākamajās Saeimas vēlēšanās? Varbūt tēmēsiet kļūt par nākamo kultūras ministru?

Es neizslēdzu tādu iespēju. Man ir liela pieredze kultūras jomā, kuru varētu likt lietā, gan darbojoties parlamentā, gan vadot Kultūras ministriju. Tikai ir svarīgi, lai partija "Latvijas attīstībai" nākamajā Saeimā iegūtu pietiekami lielu pārstāvniecību un lai tiktu izveidota rīcībspējīga koalīcija. Manuprāt, nav jēgas sēdēt ministra krēslā, ja nevar veikt reformas. Mēs muļļājamies visās nozarēs. Kādreizējais izglītības ministrs Roberts Ķīlis bija iecerējis radikālas reformas, bet viņš nespēja pienācīgi komunicēt pat ar savas ministrijas valsts sekretāru, viņa reformas palika nerealizētas, jo tām nebija koalīcijas politiska atbalsta. Man, piemēram, atbalstāms šķiet partijas "Latvijas attīstībai" piedāvājums ieviest vispārēju un obligātu veselības apdrošināšanu pēc Nīderlandes parauga. Tas nodrošinātu kvalitatīvu un pieejamu veselības aprūpes sistēmu visiem iedzīvotājiem, bet, lai šo sistēmu ieviestu, nākamajam veselības ministram būs vajadzīgs visas koalīcijas politisks atbalsts. Mana turpmākā darbība politikā ļoti lielā mērā būs atkarīga no tā, vai partijas "Latvijas attīstībai" programma tiks realizēta, vai arī paliks tikai priekšvēlēšanu solījumi. Es nevēlos piedalīties tikai politiskā procesa imitācijā.

Kādas ir jūsu tuvākās ieceres kā operu režisoram?

Nacionālajā operā esmu sācis iestudēt Džuzepes Verdi operu "Trubadūrs", kam pirmizrāde paredzēta 30.maijā. Iestudējuma koncepcija ir izstrādāta, balstoties uz 1919.gada notikumiem Latvijā. Pēc Latvijas valstiskās neatkarības pasludināšanas 1918.gada 18.novembrī 1919.gadā nāca Pēteris Stučka ar savu lielinieku valdību, bet Kārļa Ulmaņa vadītā valdība patvērās Liepājā uz kuģa. 1919.gadā vācu landesvērā dienēja arī latvieši, tauta bija sašķelta. Šo vēsturisko situāciju esmu ņēmis kā iedvesmas avotu. Mūzikā nekas nav mainīts. Verdi "Trubadūrs" - tas ir mīlas stāsts, kurā darbojas mīlētāju trīsstūris un darbība notiek karadarbības apstākļos. Iestudējums tiek veidots divos sastāvos. Lomas dziedās gan krievu jaunās opermākslas zvaigznes, kas sāk savu starptautisko karjeru, gan pašmāju solisti. Leonoras lomu atveidos Anna Ņečajeva un Julianna Bavarska, Manriko būs Murats Karahans un Andris Ludvigs, Di Luna - Igors Golovatenko un Jānis Apeinis, Azučena - Oļesja Petrova un Andžella Goba, Ferrando - Romāns Poļisadovs un Krišjānis Norvelis. Bija paredzēts iestudēt arī Riharda Štrausa operu "Rožu kavalieris", bet LNO jaunā vadība ir izslēgusi to no šīs sezonas jauniestudējumu plāna. "Rožu kavaliera" iestudējums bija paredzēts kā Lietuvas un Latvijas kopprojekts. Es iestudēšu arī Riharda Štrausa operu "Salome" Honkongas operā un Ļubļanas operā Slovākijā, kas arī tiks iestudēts kā kopprojekts. Patlaban notiek pārrunas ar Romas operu, kur es 2015.gadā varētu iestudēt vai nu Pētera Čaikovska "Pīķa dāmu" vai Gaetāno Doniceti operu "Lucia di Lamermoor".

Avots: LETA, intervēja - Emīlija Kozule