Jaunumi

30 jūn
2020

Ministrs Pūce piesaka valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus “Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras reformu”. Līdz ar to ir uzsākta vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP!) vadītā valsts digitalizācijas reforma, kas attīstīs un nostiprinās valsts pārvaldes rīcībā esošos IKT resursus un pārvaldības kompetences, pilnveidos datu un pakalpojumu pārvaldību, kā arī, radīs jaunas iespējas komersantiem attīstīt savus digitālos risinājumus, pilnveidot esošos pakalpojumus un radīt jaunus.

Ministrs Juris Pūce: “Ministrijā rit darbs pie valsts digitalizācijas reformas. Valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldība kļūs kvalitatīvāka, efektīvāka un videi draudzīgāka. Kā liecina valsts informācijas sistēmu reģistra dati, šobrīd vairāk nekā puse valsts informācijas sistēmu ir vecākas par 10 gadiem. Mums ir ambīcijas gūt panākumus valsts pārvaldes digitalizācijā, nodrošinot jaunu un ērtu pakalpojumu pieejamību sabiedrībai, lai to īstenotu, ir nepieciešami jauni un pārdomāti risinājumi, kas ir savstarpēji viegli savienojami un atbilst mūsdienu tehnoloģisko risinājumu iespējām un arī mūsdienu zināšanām digitālo risinājumu, tostarp mākslīgā intelekta plašāka pielietojuma ieviešanai valsts pārvaldē. Pāreja uz mūsdienīgu tehnoloģisko risinājumu arhitektūru nodrošinās ne tikai sistēmu elastību  pakalpojumu dinamiskai attīstībai, bet arī ievērojami palielinās digitālās infrastruktūras izmantošanas efektivitāti, izpildot datu apstrādes uzdevumus ar mazāku negatīvo ietekmi uz vidi.”

Tehnoloģiju straujā attīstība liek pārskatīt valsts pārvaldes institūciju informācijas apstrādes risinājumus. Lai novērstu novecojušu tehnoloģisko risinājumu un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) atbalsta organizācijas pieeju izmantošanu, kas apgrūtina ne tikai valsts pārvaldes pakalpojumu, bet arī visas tautsaimniecības digitalizācijas turpmāko attīstību, nepieciešama valsts mēroga digitalizācijas reforma. Tās mērķis ir sekmēt digitālo tehnoloģiju izmantošanu visās tautsaimniecības nozarēs un veicināt valsts konkurētspēju.

Valsts digitalizācijas reformas pirmais solis, ir Informācijas sistēmu arhitektūras reforma, kas novērsīs mūsdienām neatbilstošu informācijas sistēmu radītos ierobežojumus. Novecojošu tehnoloģisko risinājumu mantojuma problēma arvien saasinās, ierobežojot un apgrūtinot informācijas sistēmu turpmāko attīstību. Piemēram, valsts pārvaldē joprojām tiek uzturētas sistēmas, kas nav piemērotas informācijas koplietošanas pieejas nodrošināšanai, jo to iegādes laikā tehnoloģiju iespēju priekšrocības pasaulē vēl nebija pietiekami novērtētas. Šādu sistēmu uzturēšana un pilnveide valstij izmaksā nesamērīgi dārgi.

Informācijas sistēmu arhitektūras reforma paredz arī datu un pakalpojumu pārvaldības sakātošanu. Vienota un visaptveroša datu pārvaldības modeļa ieviešana ir valsts digitālās  attīstības priekšnosacījums. Valstij ir kontrolēti un pārdomāti jārada jauni dati un jāsakārto jau esošo datu pārvaldība, ir jāievieš spējas mērīt gan sniegto publisko pakalpojumu efektivitāti un kvalitāti, gan pakalpojumu un ar to nodrošināšanu saistītās izmaksas. Sakārtota datu apmaiņa starp valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām, kā arī, privāto sektoru veicinās esošu komercpakalpojumu pilnveidi un jaunu pakalpojumu veidošanos.

VARAM šā gada laikā paredz normatīvajā regulējumā nostiprināt prasības*, attīstāmo risinājumu IKT arhitektūras principiem, kā arī programmatūras produktu un skaitļošanas infrastruktūras pakalpojumu izmantošanu. Tādējādi tiks būtiski papildinātas tehniskās prasības no jauna izstrādājamām vai būtiski funkcionāli papildināmām esošām informācijas sistēmām**.

Valsts informācijas sistēmu tehnoloģisko risinājumu pārbūvi ir plānots veikt valsts pārvaldes informācijas sistēmu plānveida atjaunojumu un funkcionālo pilnveidojumu projektu īstenošanas ietvaros, izmantojot tam plānotos resursus – gan valsts budžeta, gan arī Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu. Ziņojumā definētās rīcības ir ieteicams veikt arī pašvaldībām.

*2014. gadā formulētie ieteikumi valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras risinājumiem. Ministru kabineta 2015. gada 10.marta sēdē (protokols Nr.14, 22.§) apstiprinātais informatīvais ziņojums „Par publiskās pārvaldes informācijas sistēmu konceptuālo arhitektūru”.

** Tiks papildināti Ministru kabineta 2005.gada 11.oktobra noteikumi Nr.764 „Valsts informācijas sistēmu vispārējās tehniskās prasības”, sk. https://likumi.lv/ta/id/118986-valsts-informacijas-sistemu-visparejas-tehniskas-prasibas

Pielikumā pievienota infografika.