Jaunumi

22 jūl
2020

Andris Bačkurs: Astoņi soļi viedākai Rīgai

Ekonomikas globalizācija noved pie aizvien lielākas cilvēku koncentrēšanās pilsētās, attīstās jaunās tehnoloģijas, notiek modernas pilsētas attīstība. Lai iedzīvotājiem radītu ērtu, drošu un modernu ikdienu, nepieciešams prasmīgi vadīt jaunās tehnoloģijas, attīstīt mūsdienīgāku pakalpojumu klāstu, veikt uzlabojumus vidē, infrastruktūrā un datu tīklu drošībā.

Līdz ar to, sekojot starptautiskajai pieredzei, arī Latvijā  arvien vairāk tiek domāts par Viedās, Gudrās, Inteliģentās pilsētas (Smart City) veidošanu. Viedās pilsētas atšķiras ar iespēju IKT sniegtos pakalpojumus izmantot pilsētas ilgtspējīgai attīstībai un konkurētspējai. Tās paredz mūsdienīgu mijiedarbību starp infrastruktūru un dažādām interesentu grupām – iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem. Pilsētas, īstenojot viedos principus, ne tikai kļūst iedzīvotājiem draudzīgākas, bet arī paaugstina savus ekonomiskos ieguvumus (piemēram, ierobežojot energoresursu patēriņu, samazinās tam nepieciešamie finanšu resursi utt.) Latvijā jau vairākas pilsētas mērķtiecīgi īsteno viedo pilsētu principus (Valmiera, Jelgava, Sigulda u.c.), pienācis laiks arī Rīgai nopietni strādāt viedas pilsētas ilgtspējas  attīstības virzienā.

Saskaņā ar Viedās pilsētas klastera datiem, gandrīz 80% Eiropas Savienības iedzīvotāju dzīvo pilsētās, un tajās tiek radīti vismaz 85% no šo valstu iekšzemes kopprodukta. Tieši tādēļ viens no Viedo pilsētu svarīgākajiem uzdevumiem ir  padarīt pilsētu dzīvei pēc iespējas patīkamāku. Pilsētvide mūsdienās vairs nav atraujama no tehnoloģijām un lielajiem datiem. Gudrās pilsētas rosina uz jaunradi, izaugsmi un harmoniju.

Šodien jau lielākā daļa no mums ir apjautusi viedo pilsētu priekšrocības un vēlas dzīvot ērti un komfortabli, izmantojot visas gudro pilsētu piedāvātās inovatīvās iespējas. Tieši tāpat katras pilsētas vadītājam būtu izaicinājums radīt viedāku, inteliģentāku pilsētu, ieviest jaunus, modernus un efektīvus pakalpojumus. Viedās pilsētas iedzīvotājiem tiek radīta iespēja ne tikai izmantot pilsētas attīstīto  infrastruktūru, bet  apzināti un mērķtiecīgi iesaistīties pilsētas dzīvē. Savukārt pilsētplānotājiem, būvniekiem un pilsētas vadītājiem paveras iespējas radoši izpausties. Tomēr, attīstot savas pilsētas viedumu koncepciju, jāņem vērā vides, sociālā, politiskā un ekonomiskā realitāte, kas ietekmē izmaksas un attīstības iespējas.

Bieži vien mums nav reālas izpratnes par to, kā tieši ieguldījumi tehnoloģijās var padarīt  mūsu pilsētu “viedāku”, te  liela nozīme ir sabiedrības izglītošanai par viedās pilsētas ieguvumiem  (kā tieši tehnoloģijas kalpo pilsētnieku vajadzībām, kā uzlabo  sniegto pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti, kā veicina  iedzīvotāju augošo prasību izpildi)  un modernai pašvaldības pārvaldei, kura darbojas, izmantojot jaunas digitālas tehnoloģijas.

Viedā pilsēta pēc savas būtības ir informatīvi un tehnoloģiski saistīts process, kas ne tikai atvieglo un padara komfortablāku mūsu dzīvi, bet  paver neskaitāmas iespējas ietaupīt dabas un finanšu resursus, atrast jaunas biznesa nišas.

Domājot ilgtermiņā un plānojot savas pilsētas ilgtspējīgu attīstību, pilsētplānošana procesam jānotiek saskaņā ar jauno tehnoloģiju radītajām iespējām un tā rezultātā jāatrod slēptie finanšu resursi Rīgas ielās, ēkās, transporta un cilvēku plūsmā.

Rīgas kā Viedās pilsētas ilgtspēja attīstība ir atkarīga no daudzu partneru piesaistes un veiksmīgas pašvaldības institūciju sadarbības ar investoriem un pakalpojumu sniedzējiem (telekomunikāciju, komunālo pakalpojumu, infrastruktūras, finanšu) un nekustamā īpašuma apsaimniekotājiem. Mums visiem kopā jāveido Rīga par viedu pilsētu. Bet vispirms Rīgai nepieciešams radīt infrastruktūru gudras pilsētas pārvaldībai, kurā tiek domāts par vides, sociālajiem un saimnieciskajiem aspektiem. Nepieciešama ne vien ēku energoefektivitātes izvērtēšana, tikpat būtiska ir ēkas ietekmes uz vidi, sabiedrību un saimniecisko darbību izvērtēšana. Iedzīvotājam kā lietotājam ir iespēja uzņemties savus mērķus viedas, modernas pilsētvides veidošanā.

Izmantojot IKT, uzkrātos informatīvos datus, var ievērojami uzlabot daudzus procesus pilsētā. Uzlabojot satiksmes organizāciju pilsētā  (uzstādot sensorus, kas apkopo informāciju par satiksmes plūsmu), iespējams samazināt sastrēgumus un gaisa piesārņojumu, kā arī paaugstināt kustības drošību. Viedas pilsētas organizē pilsētas satiksmi bez korķiem.

Viedās pilsētas radīšana visas Rīgas mērogā ir pietiekami dārgs process. Tādēļ jau šobrīd pilsētā ar vairāku investoru palīdzību tiek izstrādāti Viedās pilsētas attīstības projekti atsevišķos pilsētas rajonos. Piemēram, VEF apkaimē, teritorijā ap kādreizējo VEF rūpnīcu, VEF Kultūras pili un Jaunās Teikas kvartālu jau ir koncentrējušies daudzi Latvijas lielākie informācijas un komunikāciju tehnoloģiju uzņēmumi, kuros kopā strādā vairāk nekā 3500 augsta līmeņa speciālistu. Mērķis ir izveidot šo teritoriju par Viedās pilsētas tehnoloģiju testēšanas parku.

Lai nākotnē Rīga veiksmīgi konkurētu ar citām Eiropas pilsētām viedo tehnoloģiju ieviešanā un modernas, mūsdienīgas, cilvēkiem draudzīgas un drošas vides radīšanā, jau šobrīd nepieciešams domāt par inovatīviem risinājumiem pilsētas attīstībā.

Veicamie uzdevumi, lai ieviestu gudro pilsētu risinājumus Rīgā.

  1. Regulāri sekot līdzi starptautiskajai pieredzei, kur jaunākās tehnoloģijas parādījušas sevi darbībā, izvērtēt, kādi risinājumi visvairāk piemēroti lokālajām vajadzībām. Izvērtēt visus šā brīža viedo operatoru piedāvājumus, lai atrastu labāko un lētāko variantu.
  2. Veidot sabiedrības viedokli, kā dzīvot gudrāk un profesionālā līmenī informēt sabiedrību par viedas pilsētas mērķiem un ietekmi uz indivīdu. (Vēlams stiprināt Sociālo tīklu lomu.)
  3. Ērta formāta mobilās lietotnes izveide pašvaldības darba integrēšanai mobilajā vidē. Mobilās aplikācijas “Mana Rīga” izveidošana nodrošinātu iedzīvotājiem ērti lietojamu rīku saziņai ar pašvaldību, informāciju par dažādu ikdienā nepieciešamu servisu un informācijas pieejamību. (Rezultātā veidojas viegla savstarpējā komunikācija un iedzīvotāju iesaiste viedas pilsētas attīstības procesā. Tāpat viegli noskaidrot atsevišķu iedzīvotāju grupu intereses. Nosūtot ziņu, iedzīvotāji var iesniegt savus ierosinājumus vai ziņot par konstatētajām nekārtībām pilsētā (iespējams pievienot fotogrāfiju). Pašvaldība saņem paziņojumu un atbildīgās institūcijas atrisina problēmu.
  4. Nepieciešams sakārtot satiksmes organizāciju visā pilsētā (ne tikai konkrētā krustojumā), izmantojot inteliģentos satiksmes vadības risinājumus (mašīnredzes tehnoloģiju) satiksmes plūsmas novērošanai un luksoforu gaismu maiņai pilsētā atbilstoši reālajai transporta un cilvēku plūsmai, kā arī viedo autostāvvietu izveidei (stāvvietās izvietotas kameras, kas fiksē stāvvietu aizpildījumu un atbilstošu informāciju nosūta autobraucējam).
  5. Nepieciešam radīt ilgtspējīgu inteliģentu būvniecību, kas būtu viedās Rīgas pilsētas izveides pamats. Viedā būvniecība kalpotu kā rīks pilsētas gudrai pārvaldībai, kurā vienlaikus tiek domāts par vides, sociālajiem un saimnieciskajiem aspektiem ilgtermiņā. Šāds būvniecības process ietver jauno tehnoloģiju izmantošanu, ekoloģisku materiālu pielietojumu, ekonomisko un tehnoloģisko prasību izvērtējumu (veidojot biroja centrus, jāparedz, kā jutīsies biroja ēkā strādājošo darbinieki, vai būs pieejams sabiedriskais transports, veloceliņi, vai būs iespējams izmantot zaļo vidi atpūtai).
  6. Raibaltic projekta izpilde ir svarīgs faktors, kas var ietekmēt Rīgas kā viedas pilsētas attīstību.
  7. Saglabāt un attīstīt esošās un veidot jaunas zaļās zonas pilsētā, labiekārtot daudzdzīvokļu māju pagalmus.
  8. Realizēt uzsākto Ilgtspējīgas enerģijas attīstības plānu viedā pilsētā. Plāns paredz un dažādu sektoru sinerģiju - enerģētikas (siltumapgādes un ģenerācijas sistēmas), transporta un infrastruktūras, IT tehnoloģiju attīstību viedas pilsētas kontekstā. Apzinoties, ka pilsētas ekoloģija lielā mērā ir atkarīga no transporta organizācijas, paredzēt pakāpeniski samazināt siltumnīcas gāzu emisijas gan siltumnesēju, gan arī sabiedriskā transportā. Rīgas sabiedriskā transporta satiksmes līdzekļi - tramvaji un trolejbusi - ir transportlīdzekļi bez CO2 emisijām. Nepieciešams pakāpeniski plānot tieši ekoloģisko transportlīdzekļu īpatsvara pieaugumu Rīgā, videi nedraudzīgo autobusu vietā ieviešot ekoloģiskos trolejbusus.