Jaunumi

18 feb
2018

Andris Bačkurs: Algas nodokļi reformas rezultātā tikai pieaug

Pagājušā gada beigās plaši tika runāts par to, ka FM izstrādātās nodokļu reformas mērķis ir mazināt sociālo nevienlīdzību, darbaspēka nodokļa slogu un palielināt strādājošo iedzīvotāju ienākumus, nosakot zemāku IIN likmi salīdzinoši nelielu ienākumu saņēmējiem, paaugstinot minimālo algu un neapliekamo minimumu. FM aprēķini liecināja, ka reformas rezultātā ieguvēji būs teju 99% algoto darbinieku un lielāko ieguvumu izjutīs tieši mazāk attalgotie darbinieki un mazāk aizsargātās sociālās grupas. Kā arī ieguvēji būs uzņēmēji, kuriem mazināsies darbaspēka nodokļu slogs. Tomēr jau pēc mēneša realitāte ir pavisam cita.

Salīdzinot bruto algas 2017. gadā un 2018.gadā, nākas secināt, ka valdības iecere mazināt sociālo nevienlīdzību un darbaspēka nodokļa slogu, kā arī palielināt strādājošo iedzīvotāju ienākumus nav īstenojusies un nedod vēlamo efektu. Lai mans viedoklis būtu uzskatāmāks, paņēmu divas bruto algas salīdzināšanai, lai saprastu,  vai tiešām jaunā nodokļu politika ir tik lieliska, kā to slavē valdība. Lai varētu izprast, cik patiesi “izcila” ir jaunā nodokļu politika, tad salīdzinu minimālo, vidējo un lielo algu Latvijā, veicot aprēķinus pēc 2018. gada un 2017. gada algas aprēķina metodes.

Tabulā tiek parādi aprēķinātie dati par bruto algu 430 un 1000 Eur, un 2000 Eur, kur ir parādīts, kādi būs cilvēka ieņēmumi cilvēkiem bez apgādājamajiem, ar vienu apgādājamo un diviem vai vairāk apgādājamajiem, kā arī darba devēja izmaksas 2018.gadā salīdzinājumā ar 2017.gadu.

Ja mēs salīdzinām šīs algas ar to, ko solīja valdība, kas solīja, ka palielinās strādājošo iedzīvotāju ienākumus, samazinās darbaspēka nodokļu slogu un mazinās sociālo nevienlīdzību, tad ir jāsaka, ka šie dati parāda tikai to, ka uz papīra izpildās tikai tas, ka teorētiski ir palielinājušies iedzīvotāju ienākumi pret pagājušo gadu, bet pārējie solījumi nav īstenoti. Taču  pēc kārtas.

Iedzīvotāju ienākumi teorētiski uz papīra ir palielinājušies, jo, kā mēs redzam, iedzīvotāju ienākums / alga ir palielinājusies gan cilvēkiem bez apgādājamajiem, gan cilvēkam ar apgādājamajiem, tomēr, kā dati rāda,  ieguvēji ir nevis cilvēki ar apgādājamajiem, kur lielākā daļa ir ģimenes ar bērniem, bet otrādi, cilvēki, kuriem nav apgādājamo vai bērnu.

Analizējot arī šo informāciju, nākas secināt, ka valdība ar jauno politiku neveicina ģimenes domāt par par pēcnācējiem, jo valdība viņus soda par to, ka viņiem ir apgādājamie. Tabulas dati perfekti parāda, ka pie minimalās algas 2018.gadā iedzīvotājam ar diviem apgādājamajiem ieņēmumi ir nevis palielinājušies, bet, tieši pretēji, samazinājušies. Kā lai to saprot? Kā tiek samazināta sociālā nevienlīdzība ar šo nodokļu politiku? Situācijā, kad minimalo algu valstī saņem 20% un algu līdz 1000 Eur saņem gandrīz 70 % Latvijas iedzīvotāju, nodokļu politika nerisina sociālo vienlīdzību. To pierāda tabula, ka cilvēkiem, kuru alga bruto ir 2000 eur, ienākumu pieaugums pret minmālo algu ir mazāks, tomēr attiecībā pret lielāko Latvijas algu saņēmējiem viņiem neto alga ir pieaugusi, jo lielo algu saņēmējiem alga pieaug vismaz par 22 Eur, tomēr 70 % iedzīvotājiem pieaugums ir nieka 9 Eur. Kur šeit sociālā nevienlīdzības problēmas risināšana? Lielākas algas saņēmēji saņem vairāk nekā mazāko algu saņēmēji.

Tomēr, ja apskatāmies detalizētak, iedzīvotāju ienākumu palielināšanos arī var apšaubīt, jo situācijā, kad apsola, ka iedzīvotājiem pieaugs ienākumi, tiek paaugstināti arī pateriņa nodokļi. Tā vienkārši ir cilvēku mānīšana, ja apsola iedzīvotājiem lielākus ienākumus, paceļot arī pateriņa nodokļus. Tas nodrošina to, ka preces kļūst dārgākas, kas nozīmē, ka cilvēks pa nopelnīto algu varēs nopirkt to pašu vai pat mazāk. 

Savukārt uzņēmējiem apsolītais darbaspēka nodokļu sloga samazinājums ir nevis īstenots, bet pat pieaudzis, kas nozīmē to, ka uzņēmējam nodokļu politika uz katru darbinieku ir kļuvusi dārgāka, kas nozīmē, ka uzņēmējs tirgū kļūst mazāk konkurētspējīgāks, jo izmaksas pieaug, nevis samazinās.

Finanšu ministrijas izniekotie vairāiu simti tūkstošu eiro nodokļu politikas slavināšanai ir naudas izmešana miskastē un cilvēku mānīšana, jo reāli nodokļu politika ir izgāzusies. Tā nerisina nevienu no apsolītajiem mērķiem, ko valdība bija solījusi ar šo politikas īstenošanu. Tāpēc kauns par tik nekvalatitatīvi izstrādātu nodokļu politiku. Dzīvē par tik pavirši veiktu darbu būtu izteikts rājiens vai darbinieks pat atlaists no darba, tomēr valdībā tas ir atļauts.