Jaunumi

23 nov
2017

Juris Pūce: Maksāsim vairāk, bet kļūs vēl sliktāk?

Valdība šovasar ar lielu pompu paziņoja, ka ar nākamo – 2018. gadu – Latvijā
tiks ieviesta obligāta veselības apdrošināšana. Par to, ko tas nozīmē Latvijas
iedzīvotājiem, skaidrības nav joprojām.

Līdz šim vienīgais sausais šī priekšlikuma atlikums ir tā sauktā sociālā nodokļa pacelšana par vienu procentpunktu. Skaidrs, tātad jāmaksā būs vēl vairāk nekā līdz šim, taču par ko? Ko mēs no tā reāli iegūsim?

Šobrīd Saeima apspriež Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kuram vismaz kaut kādā mērā būtu jāievieš skaidrība šajā jautājumā. Iedzīvotājiem būtu jāsaprot, kādi veselības riski tiks apdrošināti un kā notiks finansēšana jaunā modeļa ietvaros. Atbilžu uz šiem jautājumiem joprojām nav. Valdība kārtējo reizi ir nodemonstrējusi ačgārnu pieeju, sākot risināt problēmu ar nodokļu pacelšanu, nevis pārmaiņām pašā sistēmā, kurā nauda joprojām birst kā caurā maisā.

Turklāt paralēli tiek radīts vēl lielāks haoss, parādoties dīvainiem priekšlikumiem,
kuru ieviešana radītu riskus tam mazumiņam veselības aprūpes, kas Latvijas
iedzīvotājiem vēl ir pieejams. Piemēram, tiek apspriesta ideja veselības aprūpei
pieejamo finansējumu novirzīt tikai valsts vai pašvaldību ārstniecības iestādēm.
Izskatās, ka Saeimas deputāti ir piemirsuši tik “mazsvarīgu” faktu, ka aptuveni 90%
ģimenes ārstu strādā privātās praksēs, kā arī – milzīga daļa diagnostikas centru un
laboratoriju ir privātas. Bez privātu uzņēmumu līdzdalības nebūtu iespējams atklāt
lielu daļu slimību un nebūtu iespēju arī tās izārstēt.

Šāda priekšlikuma pieņemšana neko neatrisinātu, tikai radītu jaunas problēmas, par kurām mēs dārgi samaksātu. Varbūt čaklie Latvijas tautas kalpi varētu saņemties un beidzot ieviest ilgtspējīgu veselības apdrošināšanas sistēmu, nevis burtiskā nozīmē spēlēties ar cilvēku veselību un pat dzīvībām?