Jaunumi

10 aug
2020

Turpinām iestāties par pārdomātu adopcijas uz ārvalstīm sistēmas izveidi

“Latvijas attīstībai” valdes locekle un “Attīstībai/Par!” Saeimas deputāte Inese Ikstena 7.augustā ir iesniegusi priekšlikumu likumprojektam “Grozījums “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību””, kas noteiktu bērnu adopciju uz ārvalstīm kā galējo risinājumu gadījumos, kad Latvijā nav iespējams nodrošināt bērna audzināšanu ģimenē un pienācīgu aprūpi.

Latvijai ir jāveic virkne uzlabojumu adopcijas politikā, un mūsu valstij jādara viss iespējamais, lai adopcija būtu katra individuālā bērna labākajās interesēs. Likumprojekts pašreizējā redakcijā paredz noteikt moratoriju adopcijai uz ārvalstīm, tas varētu apdraudēt vairāku bērnu iespējas turpmākā dzīvē uzaugt ģimeniskā vidē.

Inese Ikstena: “Viena no manām vislielākajām prioritātēm iestājoties Saeimā ir ģimene un bērni. Es iestājos par objektīvu un bērna labākajās interesēs balstītu ārvalsts adopcijas lietu izskatīšanas sistēmas izveidošanu.”

Ineses Ikstenas priekšlikuma būtība ir uzlikt par pienākumu Ministru kabinetam līdz 2021. gada 1. martam izstrādāt un iesniegt Saeimā izskatīšanai likumprojektus, lai izveidotu objektīvu un bērna labākajās interesēs balstītu ārvalsts adopcijas lietu izskatīšanas sistēmu, kas bērnu adopciju uz ārvalstīm paredz kā galējo risinājumu gadījumos, kad Latvijā nav iespējams nodrošināt bērna audzināšanu ģimenē un pienācīgu aprūpi.

Atgādinām, ka partija “Latvijas attīstībai” un apvienība “Attīstībai/Par!” neatbalsta bērnu adopcijas uz ārzemēm aizliegumu un uzskata,  ka Latvijai jāveic virkne uzlabojumu adopcijas politikā, un mūsu valstij jādara viss iespējamais, lai adopcija būtu katra individuālā bērna labākajās interesēs.

Pirmkārt: ar likuma spēku novērst situāciju, ka, apejot likumus, bērni pirms ārzemju adopcijas tiek izņemti no audžuģimenēm un novietoti atpakaļ bērnu namos. Šādas situācijas ir jānovērš;

Otrkārt: jāveic stingrāka uzraudzība ārzemju adopcijai, īpaši uz Amerikas Savienotajām valstīm – jāpārskata kritēriji gan uzņemošo ģimeņu pusē, gan adopcijas aģentūru izvēlē;

Treškārt: jāpagarina pēcadopcijas uzraudzības laiks, lai Latvijas puse var pārraudzīt uz ārzemēm adoptētā bērna apstākļus ilgāk – pašreiz tie ir tikai nieka 2 gadi, kamēr Polijā tas jādara līdz bērna 18 gadu vecumam.

Mēs arī atbalstām kursus ārzemju adoptētājiem – katrs adoptētājs, pirms viņam ļauj adoptēt bērnu, iziet apmācību kursus un psiholoģisko izpēti. Kursus organizētu Latvijas puse.

To visu mēs varam darīt, vienlaikus neliedzot bērniem augt ģimenē.