Priekšlikumi

04 jūn
2015

Birokrātiskā sloga mazināšana

Protams, birokrātijas un dažādu kontroles procedūru mazināšana notiks uzmanīgi un tikai gadījumā, ja būs nepārprotami redzams, ka pastāvošās prasības ir pārmērīgas vai novecojušas un neattaisno mērķi kura dēļ tika ieviestas. Mūsu iecere nenozīmē visatļautību, bet gan atbildības stiprināšanu, lai aiz liekām prasībām, parakstiem un saskaņojumiem nevarētu maskēt izvairīšanos no lēmumu pieņemšanas, vai atbildības par pieņemto lēmumu sekām.

Pārmērīgs birokrātiskais slogs Latvijas uzņēmēju vidē tiek minēts kā viens no būtiskākajiem šķēršļiem attīstībai. Adekvātas, skaidri saprotamas un loģiskas prasības veido atbildīgu uzņēmējdarbības vidi, taču nepamatotas pārbaudes un lieku zīmogu, parakstu pieprasīšana – tieši otrādi – veicina bezatbildību. Atbildīgo kļūst tik daudz, ka galarezultātā nav neviena.

Latvijā šobrīd ir tik sazaroti birokrātiskie līkloči, ka ne tikai uzņēmēji, bet arī grāmatveži un juristi atzīst – to ir par daudz. Arī paši ierēdņi mūsu rīkotajās diskusijās ir sacījuši, ka neskaidru nosacījumu dēļ lēmuma pieņemšanai var būt tiesiskas sekas, savukārt lēmuma novilcināšana, atbildības pārvirzīšana pasargā.

Spēju orientēties milzīgajā Latvijas tiesību aktu un to grozījumu apjomā šobrīd apšauba pat Tieslietu ministrija (TM). Ir skaidrs, ka valstij vajadzētu iejaukties ar normatīvo aktu izstrādi tikai gadījumos, ja situāciju nav iespējams atrisināt citā veidā. Tomēr praksē katram iespējamajam pārkāpumam tiek izstrādāti jauni noteikumi. Līdz 2013. gada 1. septembrimspēkā bija 1441 likums, neskaitot likumu grozījumus, un 3707 Ministru kabineta noteikumi, neskaitot Ministru kabineta noteikumu grozījumus.* „Pie šāda normatīvo aktu daudzuma ir apšaubāmas cilvēka iespējas brīvi orientēties normatīvajā regulējumā, lai cik pieredzējis un spējīgs viņš nebūtu,” atzīst TM. Arī uzņēmējiem un komercdarbības veicējiem šis nav pozitīvs signāls, it īpaši, ja grozījumi tiek veikti bieži un neprognozējami. Milzīgais normatīvo regulējumu skaits liecina arī par tādām problēmām kā nestabila nodokļu, ekonomikas, veselības un nodarbinātības politika.

Šāda sistēma, domāšana ir jāmaina – ne tikai uzņēmēju darbības atvieglošanai, bet arī lai atbrīvotu attīstības ceļu ikvienā nozarē un procesā. Tāpēc Latvijas attīstībai ierosina krasi samazināt dažādu valsts iestāžu izvirzītās birokrātiskās prasības.

Trīs piemēri no mūsu topošā piedāvājuma:- Princips viena kontrole trijos gados, kas liegtu pārslogot uzņēmumu ar dažādām pārbaudēm. Ja Valsts ieņēmumu dienests ir veicis padziļinātu pārbaudi uzņēmumā, to atkārtoti var veikt tikai pēc trim gadiem vai, ja ir pamatota nepieciešamība, ar īpašu administratīvās tiesas lēmumu.- Kā obligātu piedāvājam ieviest principu, kas liedz jebkurai valsts iestādei no uzņēmuma pieprasīt tādu informāciju, kas jau ir jebkuras citas valsts iestādes rīcībā.- Sekmīgajiem Latvijas uzņēmumiem, īpaši ražotājiem un eksportētājiem, piedāvājam katram norādīt vienu konkrētu ierēdni–konsultantu, ar kuru varētu nepastarpināti apspriest jebkurus konkrēto uzņēmumu ietekmējošos jautājumus, tostarp jau pieņemtās un plānotās izmaiņas tiesību aktos, informāciju par valsts piedāvātajām iespējām, kā arī jebkurus citus jautājumus, kuru risināšana varētu uzlabot uzņēmumu konkurētspēju.

Diskusijās ar dažādu nozaru pārstāvjiem esam secinājuši, ka nepieciešami vēl vairāki ierosinājumi, kurus apkoposim vienotā birokrātijas mazināšanas plānā. Vladimirs Reskājs:

„Efektivitātei, ko par savu virsmērķi parasti izvirza uzņēmumu īpašnieki, būtu jākļūst arī par galveno mērauklu valsts pārvaldes darbā. Atsakoties no liekām – bieži pat dublējošām – funkcijām, valsts pārvaldes darbinieki varēs koncentrēties kvalitatīvam darbam un sekmēt Latvijas attīstībai būtiskākās jomas – izglītību un zinātni, ekonomikas politiku, veselības aprūpes sistēmu un citas.”