Priekšlikumi

04 jūn
2015

Ražošanas attīstības fonds: instruments, kā palielināt investīciju apjomu ražošanas attīstībai

Papildus ES struktūrfondu finansējumam ir nepieciešami citi mehānismi, kas stimulētu uzņēmējus investēt savu ražotņu attīstībā. Mūsu piedāvātais instruments ir Ražošanas attīstības fonds. Fonds darbotos tikai sadarbībā ar kvalificētiem finanšu starpniekiem, kuri piedalītos ar līdzfinansējumu un uzņemtos adekvātu daļu riska.

Latvijas 2. līmeņa pensiju fondā šobrīd uzkrājusi 1,7 miljardus eiro un desmit gadu laikā šī nauda pieckāršosies. Lielākā daļa fondu ieguldījumu tiek novirzīti dažādu valstu parādzīmju iegādei un banku noguldījumiem, kas sniedz ļoti niecīgu finansiālu atdevi. Tikmēr Latvijas reālajā ekonomikā nonāk tikai aptuveni 10 miljonu eiro. Tas nozīmē, ka pamatā šodienas strādājošo piespiedu kārtā uzkrātā nauda tiek lietota citu valstu budžetu deficītu segšanai jeb netieši – ekonomikas sildīšanai. Turklāt tas notiek laikā, kad investīcijām Latvijas ražošanas attīstībā ir tendence strauji sarukt, kas ir ļoti nopietns drauds valsts globālai konkurētspējai un izaugsmei nākotnē. Jau šobrīd mūsu valsts ekonomiskā augšupeja ir relatīva, jo notiek, lielākoties pateicoties tikai patēriņam, nevis, piemēram, eksporta pieaugumam. Tikmēr novecojošā sabiedrība nevar paļauties, ka pieklājīgas pensijas spēs nodrošināt tikai prātīga uzkrāšana – līdzekļus ir jātiecas pavairot.

Tādēļ papildus Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumam ir nepieciešami citi mehānismi, kas stimulētu uzņēmējus investēt savu ražotņu attīstībā. Mūsu piedāvātais instruments ir veidot Ražošanas attīstības fondu, kura līdzekļus apsaimniekotu pēc divu gadu ilgām debatēm beidzot nodibinātā Attīstības finanšu institūcija. Fonds darbotos tikai sadarbībā ar kvalificētiem finanšu starpniekiem (komercbankas, riska kapitālisti u.tml.), kuri piedalītos ar līdzfinansējumu un uzņemtos adekvātu daļu riska. Attīstības finanšu institūcijas uzdevums būtu izlaist valsts garantētas obligācijas, paralēli plānojot mehānismus, kas pensiju fondus motivētu novirzīt līdzekļus ražošanas attīstībai Latvijā. Šo finansējuma ieguves specifiku raksturotu uzņēmēju nepieciešamība pēc līdzekļiem iekārtu modernizēšanai, inovatīvu ražotņu izveidē u.tml., kā arī iespēja aizņemties uz ilgāku laika periodu, nekā to piedāvā citi aizdevēji. Tādā veidā, maksimāli samazinot risku ieguldītos līdzekļus zaudēt, jau dažu gadu laikā uzlabot vai papildināt jaudu būtu vidēji 1000 ražotnēm, radot daudz augstāk par vidējo apmaksātu darba vietu.

Skatoties uz citu valstu pieredzi (Nīderlande, Somija, Norvēģija u.c.), šāda veida pensiju resursi ir viens no efektīvākajiem līdzekļiem, kas var paātrināt ekonomisko aktivitāti, kas ir arī visu nākotnes pensionāru interesēs. Ieguldījumus šajā jomā aplūkot būtu lietderīgi, jo pensiju fonda līdzekļi faktiski tiktu koncentrēti, investējot tieši Latvijas, nevis citu valstu tautsaimniecības attīstībā.