Priekšlikumi

04 jūn
2015

VKKF budžets ir jāpiesaista cigarešu un alkohola akcīzes nodoklim un azartspēļu nodevai

Kultūras finansējumam ir jābūt neatkarīgam no mainīgās politiskās vides situācijas. Daudziem princips, ka lielāks kaitīgo ieradumu īpatsvars sabiedrībā nodrošina pieaugumu kultūras budžetam, var likties amorāls. Tomēr, šķiet, daudz amorālāk ir nācijas identitātes pamata – kultūras – finansējumu dažādu politisku un ekonomisku apstākļu rezultātā nolemt samazināt par 72% kā tas notika 2010. gadā attiecībā pret 2008. gadu.

Eiropā kultūra joprojām tiek uzskatīta par nacionālas nozīmes atbildību un lielā mērā tiek dotēta no valsts. Valsts Kultūrkapitāla fonds (VKKF) ir vienīgā institūcija Latvijā, kas centralizēti finansē kultūras satura radīšanu visās kultūras nozarēs. Pārņemot šobrīd Igaunijā realizēto modeli – 3,5 % no cigarešu un 3,5% no alkohola akcīzes nodokļa, kā arī 46% no azartspēļu nodevas – VKKF budžets pārsniegtu 23 miljonu eiro (Latvijas VKKF budžets šobrīd ir 6,6 miljoni eiro). Pat pieņemot, ka Igaunijas modelī atšķirībā no Latvijas caur VKKF tiek finansētas arī Nacionālas būves un sporta nozare, kultūras budžets Latvijā vienalga joprojām ir apmēram divas reizes mazāks nekā kaimiņvalstī. Turklāt bieži vien VKKF konkursā līdzekļu trūkuma dēļ finansējumu nacionālas nozīmes projektiem spiež meklēt Kultūras ministrija.

Tāpēc, ņemot vērā, ka adekvāts finansējums kultūrai ir arī valsts drošības jautājums, tas būtu ne tikai jāpalielina, bet arī – jāpadara neatkarīgs no politiskās konjuktūras valstī budžeta pieņemšanas laikā. Labākais modelis būtu piesaistīt VKKF finansējumu cigarešu un alkoholu akcīzes nodoklim un azartspēļu nodevai. Budžeta piesaiste konkrētam lielumam ļautu arī plānot projektus ilgtermiņā, nebaidoties, ka nākamajā gadā budžets tiks strauji samazināts, kas ir aktuāli ne tikai kultūras, bet jebkurai citai nozarei.