Priekšlikumi

01 okt
2014

Enerģētika

Enerģētikas nozīme nākotnes ekonomikā tikai pieaugs – globāli pasaule ir lielu pārmaiņu priekšā enerģētikas nozarē, bet Latvijas atkarība no fosilo resursu piegādes no ārpus Eiropas Savienības esošas valsts rada papildus izaicinājumus. Notikumi Ukrainā pasvītro nepieciešamību Latvijai īstenot gudru politiku enerģētikā – vairot piegāžu daudzveidību, mazināt nelietderīgus enerģijas tēriņus un maksimāli izmantot tirgus sniegtās priekšrocības.

Lai nodrošinātu Latvijas enerģētiskās sistēmas drošību un piegāžu daudzveidību, Latvijai beidzot jāsper izlēmīgi soļi enerģētikas politikā:

  1. Nekavējoties jāpieņem Dabasgāzes tirgus likums, pilnā apmērā ieviešot Eiropas Savienības Trešo enerģētikas paketi gāzes tirgum un nodrošinot efektīvu un izmaksu ziņā pamatotu pārvades sistēmas un Inčukalna pazemes gāzes krātuves nošķiršanu no dabasgāzes tirdzniecības.
  2. Enerģētikas drošības interešu vārdā nekavējoties jāsāk darbs pie nepieciešamā infrastruktūra sašķidrinātās dabasgāzes piegādei Latvijas dabasgāzes sistēmā (pieslēgums sistēmai, atbilstoši aprīkota piestātne utml.), iespēju gadījumā ceļot pilna apmēra sašķidrinātās dabasgāzes termināli.
  3. Jāturpina darbs dabasgāzes patēriņa samazināšanai Latvijas energosistēmā – pakāpeniska centralizētās apkures sistēmu dabasgāzes katlumāju nomaiņa pret šķeldas vai citām vietējā kurināmā (it īpaši – kūdras) katlumājām u.tml. pasākumi, kuri īstenojami ar ES Fondu atbalstu.
  4. Jānodrošina elektroenerģijas 3. starpsavienojuma izbūve starp Latviju un Igauniju un Kurzemes loka noslēgšana ar ES līdzekļu atbalstu. 

Energoefektivitāte ir dabīga Latvijas enerģētikas prioritāte – veicinot efektīvāku enerģijas patēriņu, Latvija mazina energoresursu importu un vienlaikus palielina ražošanas efektivitāti, kā arī uzlabo dzīves kvalitāti:

  1. Jāizveido Energoefektivitātes fonds, apvienojot energouzņēmumu, valsts, pašvaldību un ES Fondu līdzekļus un piesaistot fondam privātus līdzinvestorus. Energoefektivitātes fonds darbotos sadarbībā ar energouzņēmumiem un energoefektivitātes uzņēmumiem (ESKO, PEKO u.c.).
  2. Jānodrošina dzīvojamo māju siltināšanas programmas turpināšana, izmantojot ES fondu, kā arī Energoefektivitātes fonda resursus – laika periodā līdz 2020. gadam jānosiltina ne mazāk kā 3000 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas un jāsniedz atbalsts energoefektivitātes pasākumiem vēl ne mazāk kā 3000 viendzīvokļa dzīvojamajām mājām.
  3. Jāīsteno programma rūpniecības objektu energoefektivitātei, izmantojot ES Fondu finanšu instrumentus un Energoefektivitātes fondu un panākot, ka līdz 2020. gadam 90% Latvijas ražotņu, kas strādā eksportam, ir energoefektīvas.
  4. Jāievieš ilgtspējīgas būvniecības principi, panākot, ka 2020.gadā katra jaunceļamā māja ir maksimāli energoefektīva, bet 2016.gadā katra jaunceļama publiska būve ir maksimāli energoefektīva.

Iepriekšējās desmitgadēs ieviestā atbalsta forma subsidētiem elektroenerģijas ražotājiem (izmantojot t.s. obligātā iepirkuma komponenti) ir nepanesams slogs Latvijas ražošanai un mājsaimniecībām. Šī problēma ir nekavējoties atrisināma. Lai to izdarītu, jāsper šādi soļi, kas nodrošinās, ka četru gadu laikā OIK saruks vairāk nekā par 50%:

  1. Jāveic esošo saistību inventarizācija, pārliecinoties par piešķirto tiesību atbilstošu izmantošanu visā elektrostacijas darbības periodā. Jāatceļ obligātā iepirkuma tiesības visām elektrostacijām, kas pārkāpušas noteikumus.
  2. Jāatceļ iepriekšējos periodos ieviestie obligātā iepirkuma tiesību vispārējie pagarinājumi, paredzot tikai saprātīgu atmaksāšanās periodu sākotnējiem ieguldījumiem.
  3. Jāpārfinansē esošās saistības (atdalot fiksētos izdevumus no mainīgajiem, diskontējot nākotnes fiksēto izdevumu ienākumus un pārfinansējot tos ar nosacījumu, ka netiek maksāti vairāk mainīgie izdevumi) un tādejādi jāsamazina energopatērētāju maksājumi.