Priekšlikumi

01 okt
2014

Nodokļu politika

Latvijas tautsaimniecības izaugsmes galvenais izaicinājums tuvākajos gados būs nepieciešamība strauji palielināt darba ražīgumu. Konkurētspējīgākajā ekonomikas daļā – ražošanas un pakalpojumu nozarēs, kuras pārdod preces un pakalpojumus citās valstīs – darba ražīgums salīdzinājumā ar attīstītākajām Eiropas Savienības valstīm atpaliek 4-6 reizes.

Lai panāktu produktīvāku ekonomiku, valstij ir jāatbalsta ikkatra uzņēmēja lēmums investēt Latvijā – iegādāties produktīvākas iekārtas, izglītot darbiniekus un ieguldīt jaunu preču un pakalpojumu izstrādē. Šim nolūkam mēs atbalstīsim šādas izmaiņas nodokļu politikā:

  1. Ieviesīsim 0% uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi reinvestētajai peļņai;
  2. Pārskatīsim iekārtu amortizācijas normas likumā „Par uzņēmuma ienākuma nodokli”, paplašinot paātrināti amortizējamo iekārtu loku un ļaujot brīvāk pārnest amortizācijas atskaitījumus dažādu gadu ietvaros;
  3. Ievērojami paplašināsim iespējas uzņēmuma attaisnotajos izdevumos ieskaitīt izdevumus darbinieku apmācībai un izglītībai;
  4. Paplašināsim iespēju piemērot paaugstināto koeficientu 3 izdevumiem, kas saistīti ar izdevumiem pētniecībai un attīstībai, piemērojot šo iespēju visiem OECD Frascati rokasgrāmatā minētajām zinātnes, pētniecības un attīstības izdevumu kategorijām.

Latvijai nodokļu ziņā ir jābūt konkurētspējīgākai nekā mūsu galvenajiem konkurentiem Eiropas Savienībā (pirmkārt – Baltijas valstīm, bet arī citām Centrālās un Austrumeiropas valstīm), lai Latviju izvēlētos kā zemi, kurā izdevīgi veikt investīcijas un veidot labi apmaksātas darba vietas. Īpaši svarīgi tas ir tieši vietējam uzņēmējam, kura konkurētspēja pasaules tirgos veidosies tikai tad, ja Latvija pati būs konkurētspējīga. Lai to sasniegtu:

  1. Četru gadu laikā samazināsim darbaspēka nodokļu likmes par 9%. Samazinājumu veiksim gan iedzīvotāju ienākuma nodoklim, gan valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Samazinājumu veiksim, ievērojot gan pašvaldību budžeta vajadzības, gan nepieciešamību sabalansēt sociālā budžeta izdevumus ar ienākumiem. Novirzīsim visus iedzīvotāju ienākuma nodokļa ienākumus pašvaldību budžetos, nodrošinot stabilu ienākuma bāzi pašvaldībām;
  2. Atcelsim nepārdomāti ieviesto ostu nodokli – tā vietā izmantosim brīvostu un speciālo ekonomisko zonu darbības režīmu, lai izvirzītu konkrētus sasniedzamos uzdevumus šīm teritorijām, kas nodrošinātu augsti efektīvas uzņēmējdarbības attīstību Latvijā (un nodrošinātu nesalīdzināmi lielākus ienākumus valsts budžetā, nekā dīvainais ostu nodoklis).

Latvijas iedzīvotāju saimnieciskā aktivitāte ir ievērojami zemāka nekā vidēji Eiropas Savienībā. Valstij jāatbalsta ikviena jauna uzņēmuma veidošanās – tikai tā ir iespējams izveidot dinamisku, aktīvu ekonomiku, kas ir gatava jebkuram izaicinājumam. Valstij ir jāveic šādas izmaiņas nodokļu politikā:

  1. Atcelsim nepārdomātās mikrouzņēmuma nodokļa izmaiņas, atgriežoties pie ieviestās 9% likmes uz visiem laikiem. Vienlaikus atcelsim birokrātisko „valdes locekļu nodokli” un „nestrādājošo uzņēmumu nodokli”.
  2. Paplašināsim iespējas lietot vienkāršotos iedzīvotāju ienākuma nodokļu režīmus saimnieciskā darbībā iesaistītiem iedzīvotājiem - patentmaksas, fiksēto iedzīvotāju ienākuma nodokli u.tml.

Latvijas uzņēmumi par galveno nodokļu politikas problēmu jau daudzus gadus atzīst pilnīgu valdības politikas neprognozējamību. Sastādot 2014. gada budžetu, pieredzējām to atkal – nesaprotamu iemeslu dēļ tika grozīts mikrouzņēmumu nodoklis, mainītas IIN un VSAOI likmes un būtiski mainīts pievienotās vērtības nodokļa regulējums. Mēs noteiksim divus pamatprincipus nodokļu politikas veidošanai:

  1. Nodokļu likumi netiks grozīti un likmes netiks palielinātas valsts budžeta izstrādes un apstiprināšanas procesā (t.s. budžeta paketes ietvaros);
  2. Nodokļu likuma izmaiņas drīkst veikt tikai tad, ja izmaiņu spēkā stāšanās laiks ir vismaz vienu gadu pēc likuma izmaiņu pieņemšanas.