Informācijas avots: Latvijas attīstībai
9. janvārī partijas Latvijas attīstībai rīkotajā diskusijā par ražošanas attīstības veicināšanu Latvijā klātesošie biedri, Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvji un uzņēmēji bija vienisprātis, ka viens no reālākajiem instrumentiem ir pensiju fondu līdzekļu ieguldīšana Latvijas ekonomikā. Diskusijā tika apspriests priekšlikums par Latvijas 2.līmeņa pensiju fondos uzkrāto līdzekļu ieguldīšanu Ražošanas attīstības fondā, kas kopā ar finanšu starpnieka līdzinvestīcijām tuvākajos gados ļautu ieguldīt ražošanā Latvijā aptuveni miljardu eiro. Ideju par pensiju līdzekļu ieguldīšanu Latvijas ekonomikā atbalsta arī Latvijas iedzīvotāji. Kā liecina Factum veiktās aptaujas dati (Swedbank, 2011) vismaz puse iedzīvotāju (50%) pilnībā vai daļēji vēlētos ieguldīt savus pensiju uzkrājumus Latvijā. Kā galvenā motivācija (69%) tiek minēta Latvijas ekonomikas atbalstīšana.
Naudai jāstrādā Latvijas, nevis citu valstu ekonomikas attīstīšanaiŠobrīd Latvijas 2.līmeņa pensiju fondos uzkrāti vairāk nekā 1,7 miljardi eiro, tādejādi Latvijas iedzīvotāji ir lielākais iespējais ieguldītājs Latvijā. No šīs naudas tikai aptuveni 10 miljoni eiro nonāk Latvijas reālajā ekonomikā, investējot dažādu uzņēmumu darbībā. Pārējie ieguldījumi tiek izvietoti dažādu valstu parādzīmēs un Latvijas banku noguldījumos, kā arī citu valstu uzņēmumos caur ieguldījumu fondiem. Tas nozīmē, ka liela daļa pensiju fondu līdzekļi faktiski tiek ieguldīti citu valstu ekonomikas „sildīšanai”. Tikmēr Latvijas uzņēmējdarbības attīstība ir tuvredzīgi balstīta tikai Eiropas Savienības struktūrfondu piešķirtajos līdzekļos, turklāt atsevišķos gadījumos Latvijas likumdošana pat ierobežo iespējas ieguldīt tieši ražošanā Latvijā.
Ražošanas attīstības fonds katru gadu Latvijas ekonomikā varētu ieguldīt 350 miljonus eiroTā kā ES fondu līdzekļu apguvei ir dažādi ierobežojumi (grūti iegūt līdzekļus jau esošu ražotņu attīstībai, gandrīz neiespējami – vidēju ražotņu būvniecībai u.tml.), bet novecojošā sabiedrībā nevar paļauties, ka pensijas nākotnē nodrošinās tikai valdības ieņēmumi, partija Latvijas attīstībai nākusi klajā ar iniciatīvu nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu, ko jau šobrīd veiksmīgi īsteno arī citas Eiropas valstis. Veidojot Ražošanas attīstības instrumentu jeb fondu, tiktu sniegta iespēja gan Latvijas uzņēmējiem veidot un attīstīt savas ražotnes un radīt jaunas darba vietas, gan arī vairot kopīgos līdzekļus 2.līmeņa pensiju fondos. Kā diskusijas laikā uzsvēra partijas ģenerālsekretārs Juris Pūce, apstrādes rūpniecībā vien, lai turpinātu pēdējiem gadiem atbilstošu izaugsmi, būtu jāiegulda aptuveni 300 miljonus eiro. Savukārt Ražošanas attīstības fonds katru gadu Latvijas ekonomikā varētu ieguldīt 350 miljonus eiro.
Fonda darbība un aizdevuma riska mazināšanaIdeja par Latvijas pensiju ieguldījumu izmantošanu Latvijas ekonomikas attīstībā nav jauna. 2009.gadā ar kaut ko līdzīgu, bet citādi strukturētu, nāca klajā arī investīciju baņķieris Ģirts Rungainis. Arī Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvji, tai skaitā, padomnieks Teodors Tverijons diskusijā bija vienisprātis ar Latvijas attīstībai par šāda instrumenta nepieciešamību.
Viens no partijas Latvijas attīstībai izvirzītās idejas mehānismiem ir uzticēt Ražošanas attīstības fonda līdzekļu apsaimniekošanu nupat dibinātajai valsts kapitālsabiedrībai Attīstības finanšu institūcija, kas veidotu atbilstošus finanšu instrumentus un motivētu pensiju fondus tajos investēt. Ražošanas attīstības fonds darbotos tikai sadarbībā ar kvalificētiem finanšu starpniekiem (komercbankām, riska kapitālistiem u.c.), kuri piedalītos ar savu līdzfinansējumu un tādā veidā uzņemtos daļu riska. Šāda finansējuma ieguves specifiku raksturotu nepieciešamība uzņēmējiem modernizēt iekārtas, ieguldīt inovatīvu ražotņu izveidē u.tml., būtu arī iespēja aizņemties uz ilgāku periodu. Taču šis finansējums nebūtu dāvinājums vai subsīdija, bet gan aizņēmums, nodrošinot attiecīgu attieksmi pret projektu. Protams, vienmēr pastāv projekta neizdošanās risks, taču, kā rāda Latvijas Garantiju aģentūras pieredze, neizdevušos projektu ir bijis mazs.
Izaugsmei nepieciešami ieguldījumi
Lai gan Latvijas ekonomikai jau otro gadu ir straujākā izaugsme starp ES dalībvalstīm, dati rāda, ka darba ražīgums un arī investīciju apjoms 2013.gadā ir bijis kritiski zems. Patlaban Latvijas ekonomika aug, pateicoties lielākoties patēriņam, kas nenodrošina izaugsmes ilgtspēju. Ja netiek veikti ieguldījumi attīstībā šobrīd, nākotnē nav cerību uz izaugsmi, bet bez tās, kā arī mērķtiecīgas ražošanas attīstības, ir neiespējami domāt par pensiju vai, piemēram, skolotāju algu būtisku pieaugumu. Ap 2018./2019. gadu Latvijas iedzīvotāji pensiju 2.līmenī būs uzkrājuši aptuveni 4 miljardus eiro, bet desmit gadu laikā nauda būs pieckāršojusies. Ražošanas attīstība fonds ļautu investēt ražošanā ap 350 miljonu eiro, kas jau dažu gadu laikā nodrošinātu iespēju uzlabot vai papildināt jaudu līdz pat 1000 ražotnēm un radītu 100 000 augstāk par vidējo atalgotu darba vietu. Tas nozīmētu neaizņemties svešu naudu, bet gan faktiski bez riska ieguldīt un pat ilgtermiņā vairot savējo, lai attīstītu paši savu tautsaimniecību.
