Informācijas avots: Latvijas attīstībai
Ar mērķtiecību, neatlaidību un ilgstošu darbu mūsu kaimiņiem somiem vismaz reizi desmitgadē izdodas sevi “nolikt uz pasaules kartes.” Te jāpiemin Somijas sasniegumi tehnoloģijās – populārākais piemērs šodien ir Angry Birds, bet jāatceras, ka arī Nokia vēl salīdzinoši nesen bija tirgus līderis mobilo tālruņu tirgū. Mazā Somija ilgstoši ir viena no papīra ražošanas lielvalstīm un pēdējā desmitgadē demonstrē iespaidīgus sasniegumus izglītības jomā.”Somijas modelis” izglītībā ilgstoši ir pasaules mediju un it īpaši izglītības politikas veidotāju uzmanības degpunktā, jo vairāku desmitgažu laikā paveiktais rāda, ka ilga un neatlaidīga virzība uz kādu mērķi reiz atmaksājas – to apliecina starptautiskais PISA izglītības tests (veic 65 valstīs, tests matemātikā, lasītprasmē, dabaszinātnēs), kur somu jaunieši kopš 2000. gada savai valstij nodrošina vietu starp desmit labākajām valstīm pasaulē (ir bijusi arī pirmā un otrā vieta pasaulē). Latvija šajā testā uzrāda nemainīgi viduvējus rezultātus.
Skolotājs – nācijas veidotājsKas ir Somijas izglītības reformas pamatā, un, ko Latvija var mācīties, vai pat pārņemt no šīs pieredzes? – savā pirmajā 2014. gada valdes sēdē skaidroja partija Latvijas attīstībai. Kā diskusijā uzsvēra kādreizējais izglītības un zinātnes ministrs Jānis Gaigals, vissvarīgākais elements Somijas modelī nemainīgi ir skolotājs, kuram valsts uzticas, ļaujot pašam plānot mācību saturu, kurš ir labi apmācīts un savā darbā var rīkoties gana radoši.”Skolotājs Somijā tiek uztverts par nācijas nākotnes pamatu veidotāju. Tas ir augstākās misijas darbs, profesija ar ļoti augstu prestižu,” diskusijā uzsvēra izglītības nozares eksperts Juris Pūce. Arī adekvātam atalgojumam, protams, ir liela nozīme, – lai gan somu skolotāju alga ir nedaudz zem Somijas tautsaimniecībā vidējās, skolotāji ir mazāk noslogoti salīdzinot ar Latviju, kur katrs skolotājs spiests domāt pamatā par izdzīvošanu un papildus “slodzēm”.
Sabiedrības vienošanāsOtrs nozīmīgs aspekts ir sabiedrības izpratne un vienošanās par pārmaiņu nepieciešamību. 80-ajos gados, kad Somija nolēma atteikties no skolu centralizētas vadības, no orientācijas uz dažādu standartu izpildīšanu un no konkurences starp skolēniem un skolām, par to vispirms notika plaša un ilgstoša debate. Taču, ja reiz lēmums par pārmaiņām tika pieņemts, turpmākajos gados notika mērķtiecīga virzība uz jaunā izglītības modeļa ieviešanu. “Sabiedrība paļaujas uz to, ka izglītības jomā reiz panāktā vienošanās netiks būtiski mainīta,” norādīja J. Pūce. Šīs vienošanās dalībnieki un “mantinieki” ir mainīgas valdības, dažādus uzskatus pārstāvošas politiskās partijas, arodbiedrības, skolotāju organizācijas, darba devēji, pašvaldības, plašāka sabiedrība.
Konkurences vietā sadarbībaViena no būtiskām Somijas izglītības sistēmas iezīmēm ir tiekšanā uz vispārēja, vidējā zināšanu līmeņa celšanu, kur netiek pieļauta skolēnu dalīšana gudro un atpalikušo grupās. Bez tam, bērnos somi jau agri cenšas ieaudzināt atbildību pret mācību procesu, lai vidusskolā jaunieši paši spētu izvēlēties sev piemērotus apmācību moduļus (no 36 piedāvātajiem katram pašam jāizvēlas 18 moduļi). Izglītības sistēma veidota tā, lai motivētu skolotājus nevis sagatavot bērnus pārbaudījumiem (konkurences princips), bet iedot zināšanas un mācīt tās pielietot (sadarbības princips). Tā rezultātā Somijā ir ļoti augsts vidējā un profesionālajā izglītības līmenī un augstākajā izglītībā iesaistīto jauniešu procents un skolēnu zināšanu līmenis ir viendabīgs – nav zināšanās būtiski atpalikušo bērnu, kas ir viena no Latvijas problēmām.Somija atšķiras arī ar to, ka skolēniem daudz retāk jāizpilda testi un kontroldarbi, jo tie piedod mācīšanās procesam stresu un veicina zinību “iekalšanu”. Salīdzinot ar citām pasaules valstīm, skolēniem Somijā ir mazāk nodarbību, tikai pēc 17 gadu vecuma sasniegšanas jākārto pirmie eksāmeni. Somijas skolās nav iedomājama situācija, kad starp klasēm vai skolām notiktu sacensība par labākām sekmēm – tā vietā skolotāji vienkārši vēro katra bērna progresu, dara visu iespējamo, lai viņiem būtu komfortablāk apgūt zināšanas. “Izcilība tiek sasniegta caur vienlīdzību,” pērn viesojoties Latvijā uzsvēra Somijas izglītības modeļa viens no ieviesējiem Pasi Sālbergs.Somijas pieredze un idejas noteikti būtu ņemamas vērā, veidojot mūsu pašu – Latvijas – izglītības modeli, secināja diskusijas dalībnieki. Vispirms gan būtu jādomā par skolotāju atalgojumu un profesijas prestiža celšanu un tad arī lielāku brīvību mācību procesa plānošanā un izpildē.Vēl par šo tēmu:Somijas izglītības modelisP. Sālbergs diskusijā Latvijas attīstībaiProfesionālās izglītības loma
