Informācijas avots: Latvijas attīstībai
Partijas Latvijas attīstībai valdes priekšsēdētājs Einars Repše un ģenerālsekretārs Juris Pūce šodien nosūtījuši Laimdotai Straujumai un koalīcijas partneriem savus priekšlikumus topošās valdības deklarācijai. Par vienu no būtiskākajām problēmām Latvijas attīstībai uzskata tieši zemo investīciju apjomu ražošanā, tādēļ aicina topošo valdību spert būtiskus soļus to palielināšanai jau šobrīd. Piedāvājums Laimdotas Straujumas Ministru kabineta deklarācijas veidošanai
Latvijas valdība lepojas ar stāstu par ātrāko izaugsmi Eiropas Savienības valstu vidū, taču šis lepnums ir pamatots tikai daļēji – izaugsme jau divus gadus tiek sasniegta galvenokārt pateicoties nozarēm, kas vērstas pamatā uz iekšzemes patēriņu. Aug mazumtirdzniecība, būvniecība, nekustamā īpašuma sektors, valdības tēriņi, bet mūsu ekonomikas nozīmīgākajos balstos – uz ārējo pieprasījumu vērstajā rūpniecībā un pakalpojumu nozarēs – to dara būtiski lēnāk nekā būtu nepieciešams Latvijas ilgtspējīgai izaugsmei. Divus gadus Latvijas ražotāji savos uzņēmumos ir investējuši pārāk maz, un runām par ilgtspējīgu izaugsmi tuvāko gadu laikā nav pamata.
Kāpēc Latvijā ir maz investīciju? Atbilde nav tālu jāmeklē – protams, ka pastāv augsta nenoteiktība eirozonas valstīs, bet ar to Latvijas uzņēmēji ir iemācījušies tikt galā. Taču pieaugoša Latvijas valdības nenoteiktība, nenoturība un neskaidrā politika – tas Latvijas uzņēmējiem ir par daudz. Vairākus gadus pēc kārtas Latvijas valdība līdz ar budžetu izmaina neskaitāmus likumus – tiek palielinātas nodokļu likmes, apgrūtināta atskaitīšanās kārtība un noteikti aizvien jauni ierobežojumi. Šādā nemitīgi mainīgā vidē ir jāstrādā Latvijas uzņēmējam. Ja vēl finanšu krīzes laikā tam bija kādi attaisnojumi, tad kas gan spiež politiķus būt uzņēmējiem nedraudzīgiem tagad?
Partija Latvijas attīstībai aicina partijas, kas tiecas izveidot jauno Ministru kabinetu, mainīt savu nostāju pret Latvijas uzņēmējiem, veidojot Latviju par investīcijām draudzīgāko valsti Eiropā.
Tikai tā Latvijas tautsaimniecība spēs nodrošināt ilgtspējīgu un strauju izaugsmi, kas nepieciešama mūsu valsts samilzušo demogrāfisko, sociālo un ekonomisko problēmu risināšanai.
Lai palīdzētu partijām, Latvijas attīstībai ir sagatavojusi dažus priekšlikumus Laimdotas Straujumas Ministru kabineta deklarācijas veidošanai, kas vērsti uz investīciju piesaisti Latvijas ekonomikai:I. Investīcijām draudzīga nodokļu politika
1. Nekavējoties likumā par budžetu un finanšu vadību jāpieņem principu, ka budžeta likumprojektu pavadošo likumprojektu paketē nedrīkst tikt iekļauti likumprojekti, kas groza nodokļu likumus.
2. Nekavējoties jāpieņem principu, ka nodokļu likumu izmaiņas var stāties spēkā, ja tās ir pieņemtas vismaz gadu iepriekš.
3. Jāgroza likums par uzņēmumu ienākuma nodokli, nosakot, ka uzņēmumā reinvestētā peļņa ar UIN netiek aplikta.
4. Jāgroza likumi par nodokļiem, lai pārtrauktu praksi likt nodokļu maksājumus veikt avansā.
5. Jāizpilda jau Valda Dombrovska valdības deklarācijā noteiktais un jāsamazina darbaspēka nodokļi par deviņiem procentu (9%) punktiem. Saprotams, tas nav izdarāms gada laikā, taču šī Saeima var apstiprināt piecu gadu grafiku nodokļu samazināšanai.
6. Jāatceļ nepārdomātās izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa likumā, saglabājot apgrozījuma nodokļa likmi deviņu procentu (9%) apmērā. Papildus tam kopā ar uzņēmējus pārstāvošām organizācijām jāveido izaugsmi veicinošs nodokļu mehānisms pārejai no mikrouzņēmuma statusa.
7. Jāatceļ ieviestās izmaiņas nodokļu likumos, kas saistītas ar t.s. valdes locekļa nodokli un nestrādājošā uzņēmuma nodokli.
II. Investīcijām draudzīga valsts pārvaldība
1. Viena gada laikā jānovērš visi šķēršļi tam, lai Latvija būtu Pasaules Bankas Doing Business reitinga uzņēmējdarbībai pievilcīgāko valstu pirmajā desmitniekā. Lēna tiesu spriešana, lēns un mazefektīvs maksātnespējas process, neefektīvs un nedrošs būvniecības administratīvais process, ilgākie termiņi elektroenerģijas pieslēgumam – nekas no tā neveicina Latvijas iedzīvotāju labklājību un vienlaikus atbaida no Latvijas jebkuru uzņēmēju.
2. Nekavējoties jāpārveido Valsts ieņēmumu dienests – ja nemākam citādi, jāpārņem procedūras no Igaunijas un konsekventi tās jāievieš.
3. Inovatīvo uzņēmumu programma: valsts var apzināt ikvienu no aptuveni 600 uz inovāciju vērsto Latvijas uzņēmumu, lai saprastu, kā mēs varam palīdzēt šiem uzņēmumiem augt. Jānovērš šķēršļi un jāievieš uzlabojumi, ko min vairums šo uzņēmumu.
4. Uzņēmumiem ar augstu izaugsmes potenciālu valsts deleģē savu pārstāvi (kā lielo klientu menedžeris komercbankās), kura pienākums ir informēt par valsts piedāvātajiem atbalsta mehānismiem, ES fondu jautājumiem, nozīmīgām likumdošanas iniciatīvām u.tml.
III. Investīcijām nepieciešamo finanšu pieejamība
1. Darbs nekavējoties ir jāuzsāk vienotajai attīstības finanšu institūcijai.
2. Jāuzsāk darbs pie tā, lai Latvijas iedzīvotāju uzkrājumi 2.pensiju līmenī varētu tikt investēti Latvijas ražošanas attīstībā. To vēlas gan iedzīvotāji, gan pensiju pārvaldnieki, bet ministrijas savā starpā par to diskutē jau divus gadus. Latvijas attīstībai ir gatavi atdot savu ideju par Ražošanas attīstības fondu (AFI pārvaldītu fondu, kas tiktu finansēts no pensiju fondu iegādātām obligācijām) šai valdībai, jo nav pamata aizkavēt labas idejas īstenošanu.
3. Steidzami jāpieņem ES Fondu plānošanas dokumenti, īpaši uzņēmējdarbības attīstības, inovāciju sistēmas un publiskās infrastruktūras jomās. Jau šobrīd ir skaidrs, ka minētie resursi Latvijas ekonomikā nonāks ne ātrāk kā 2014. gada otrajā pusē, bet pašreizējais darba temps rada risku, ka tautsaimniecība tos nesaņems pat 2015. gada sākumā.
