Mežu saimnieciska atjaunošana
Mežsaimniecība un kokapstrāde, pateicoties Latvijas dabas resursiem, ir tradicionāla nozare ar lielu nodarbinātību un pienesumu IKP. Lai tā tas būtu arī nākotnē, nepieciešams ilgtspējīgs modelis, kā resursus saglabāt, vairot un kāpināt to produktu pievienoto vērtību. Partija „Latvijas attīstībai” uzskata, ka viens no veidiem, kā to panākt, ir stimulēt privātos īpašniekus veikt ieguldījumus savu mežu atjaunošanā. Kamēr valsts meži (aptuveni 50% no kopējā daudzuma) īpašumu apsaimnieko atbildīgi un mērķtiecīgi, privātie bieži vien pēc kailcirtes veikšanas izvēlas dabisko mežu ataudzi, kā rezultātā skujkoka mežus sāk aizstāt apšu un baltalkšņu meži. Ieguldīt vērtīgāku koku stādu audzēšanā un kopšanā īpašniekam vienkārši nav izdevīgi, jo normatīvajos aktos noteiktais koka audzēšanas laiks nereti pārsniedz viņa dzīves ilgumu. Šajā diskusijā Kristaps Klauss uzsvēra jaunaudžu kopšanas un kvalitatīva stādu materiāla nozīmi kvalitatīva meža audzēšanā, uz ko Juris Pūce norādīja uz nepieciešamību piedāvāt metodisku atbalstu mežu atjaunošanas darbos. Partija „Latvijas attīstībai” aicināja noteikt par pienākumu mežu īpašniekiem izcirsto koku vietā stādīt kokus ar līdzvērtīgu saimniecisko vērtību, vienlaicīgi izstrādājot atbalsta instrumentus, kas motivētu kvalitatīva stādmateriāla iegādi.
Taisnīga kompensācija mežu īpašniekiem
Tika izvirzīti arī priekšlikumi taisnīgi kompensēt tiem mežu saimniekiem, kuru īpašumos tiek īstenota sabiedrības vai dabas aizsardzības mērķu sasniegšana: „Pašlaik tiek kompensēts daudz mazāk par to labumu, ko īpašnieks gūtu, ja viņš lietotu meža ekonomisko vērtību,” norādīja Juris Pūce. Turklāt adekvātas kompensēšanas pieeja, kas patiesībā ir noteikta Satversmē, attiektos arī uz citiem gadījumiem, kad valsts kaut kādu iemeslu dēļ vēlas aprobežot īpašumu lietošanu. Tāpat tika izvirzīts priekšlikums noteikt skaidru un ilglaicīgu īpatsvaru jeb limitu, cik lielas meža teritorijas kopā visā Latvijā var tik apliktas ar apsaimniekošanas ierobežojumiem – 21% no visām meža zemēm.
Investīciju palielināšana kokapstrādes nozarei
Kā vēl viens būtisks aspekts tika minēts atdeves kāpināšana saražotajam, produktu pievienotās vērtības celšana un materiāla pilnvērtīgāka izlietošana. Partija „Latvijas attīstībai” par visefektīvāko soli šī mērķa sasniegšanai uzskata papildus kapitāla investīcijas kokapstrādes nozarei. Tā kā partija jau nākusi klajā ar ideju dibināt Ražošanas attīstības fondu (RAF), tad būtu nepieciešams ieviest speciālu investīciju programmu konkrētajai nozarei šī fonda ietvaros. Karstas diskusijas līdz šim Latvijā bijušas par kokmateriālu izmantošanu būvniecībā. Piemēram, Skandināvijā ierobežojumi celt koka ēkas nepastāv, turpretim Latvijā tie šobrīd, tiecoties panākt kaut kādu kompromisu starp iesaistītajām pusēm, ir ļoti samudžināti – metros, bet ne stāvos, drīkst celt augstceltni, bet ne kā dzīvojamu ēku u.tml. Rezultātā metālu paši savām būvēm mēs importējam, bet kokmateriāla ēku konstrukcijas eksportējam – galvenokārt uz Skandināviju un Rietumiem. Partijas „Latvijas attīstībai” priekšlikums ir šos būvnormatīvus mainīt, pieļaujot kokmateriālu plašāku izmantošanu būvniecībā, turklāt nosakot par pienākumu valsts un pašvaldību pasūtījumos plašāk izmantot vietējos kokmateriālus. Profesionālās izglītības jomā partija nāca klajā ar priekšlikumu veidot tādu modeli, kurā meža zinātnes nozare ir tā, kas nosaka finansēšanas virzienus, bet rezultāti tiek mērīti pēc jaunākajām tehnoloģijām, produktiem un sagatavotajiem speciālistiem. Tam konceptuālu atbalstu izteica arī Kristaps Klauss.
Birokrātija, reversais PVN un subsidētā dīzeļdegviela
Daļa priekšlikumu tika veltīta birokrātijas mazināšanai, piešķirot atbilstošu līdzekļus Valsts meža dienestam, lai tas pakāpeniski varētu pāriet arī uz elektronisko saziņas sistēmu, kā arī vides aizsardzības iestāžu darba koordinēšana, lai vajadzīgais lēmums tiktu pieņemts vienā iestādē, un katram mežsaimniecības uzņēmumam būtu tikai viena kontaktpersona. Tāpat tika minēta nepieciešamība ieviest reverso pievienotās vērtības nodokli (PVN) skaidām un šķeldai, lai novērstu negodprātīgu konkurenci, izmantojot nodokļu apiešanas shēmas. Kokmateriāliem šobrīd jau ir reversais PVN (tas nozīmē, ka PVN pircējs maksā „pa tiešo” valsts budžetā, nevis pārdevējam), tāpēc skaidas un šķelda ir vilinošs veids, kā censties PVN apiet. Tika izvirzīts arī priekšlikums līdzīgi kā lauksaimniecībā ieviest bezakcīzes dīzeļdegvielu kailcirtēs izmantotajai tehnikai 80 litru apjomā par katru izcirsto hektāru mežu. Kristaps Klauss priekšlikumu atbalstīja, atsaucot atmiņā negodprātīgo situāciju pagātnē, kad igauņi, kuriem bija šāda subsidētā degviela, brauca strādāt uz Vidzemi. Kristaps Klauss arī norādīja uz nepilnībām ES fondu naudas izlietojumā – valsts salīdzinoši mazākā līdzfinansējuma dēļ tiek radīta situācija, kad ne tika Meža nozares, bet arī citu rūpnieku rīcībā ir dažādas iekārtas, kuras var lietot tikai pētniecībai, bet ne pakalpojumu sniegšanai Latvijas uzņēmumiem.
Pretrunīgais likumprojekts
Diskusijas raisīja arī paredzētie grozījumi likumprojektā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”. Tika izteiktas bažas, ka vienīgais, pret ko sabiedrībā populārais likumprojekts ar saukli „Neatdosim zemi ārzemniekiem!” patiesībā strādās, lai zemju platībās netiktu stādīts mežs: „Izskatās, ka tiek darīts viss, lai neapmežotu nevienu kvadrātmetru. Ir daudz zemju, kas jau ir mazauglīgas, un nebūtu pareizi, ja šis likums vērsīsies vienīgi pret mežu stādīšanu šajās platībās,” norādīja Kristaps Klauss.
