Latvijas attīstībai: reģionu attīstības pamatā jābūt cilvēkam un viņa vēlmei saistīt savu dzīvi ar dzimto vietu

 

 

 

Latvijā ieviestais 119 pašvaldību modelis sevi nav attaisnojis, jo sadrumstalots teritoriju dalījums neveicina uzņēmējdarbību ārpus lielajām pilsētām un negatīvi ietekmē citas jomas, piemēram, Latvijas vajadzībām adekvāta skolu tīkla izveidi, diskusijā uzsvēra Saeimas deputāts, LA valdes loceklis Vladimirs Reskājs. Tāpēc reģionālā reforma būtu jāturpina nonākot līdz aptuveni 30 pašvaldībām, kas kļūtu par reģionāliem attīstības centriem, piesaistot tiem ES fondus, veidojot satiksmes infrastruktūru, veicinot uzņēmējdarbību atbilstoši katra centra iespējām un specifikai. Kā uzsvēra V. Reskājs, reģionālās attīstības pamatā jābūt Latvijas iedzīvotāju interesēm, padarot publiskos pakalpojumus visiem vienlīdz pieejamus, atvieglojot biznesa uzsākšanu, sakārtojot skolu tīklu un publiski lietojamo infrastruktūru.

Kā norādīja LA valdes priekšsēdētājs Einars Repše, reģionu ekonomiku stimulējošs pasākums varētu būt Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu sadalīšana pēc uzņēmuma atrašanās vietas un pēc darbinieka dzīvesvietas. Piemēram, 50% no IIN varētu palikt pašvaldībai, kurā reģistrēts uzņēmums, bet otri 50% – pašvaldībai, kurā dzīvo konkrētais darbinieks. Šobrīd viss IIN ir piesaistīts cilvēka dzīvesvietai. 80% no nomaksātā nodokļa saņem konkrētā pašvaldība, bet 20% nonāk valsts budžetā.

Tāpēc pašvaldības, kas atrodas Rīgas tuvumā šobrīd ir vienas no turīgākajām valstī – Rīgā strādājošie un pilsētas infrastruktūru izmantojošie iedzīvotāji savu IIN „izved“ uz pierīgas pašvaldībām, sēdē uzsvēra LA valdes loceklis Edgars Jaunups. Viņaprāt, iedzīvotāja maksāto nodokļu ieņēmumiem būtu jānonāk tajā pašvaldībā, kuras infrastruktūra tiek lietota, kā arī tajās pašvaldības, kuras spējušas pie sevis izveidot darba vietas.

Diskusijā, kurā piedalījās arī Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Māris Kučinskis, tika secināts, ka esošais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis ir novecojis un būtu jāpilnveido. Finanšu izlīdzināšana jāsaista ar vairākiem kritērijiem, kas pierāda konkrētās pašvaldības aktivitāti uzņēmējdarbības veicināšanā, spēju lietderīgi izlietot investīcijas un citiem.