„Skolotāji ir bijuši un būs mūsu nācijas pamata – gudru, patriotisku un Latvijas nākotnē ieinteresētu – cilvēku veidotāji,“ prezentējot partijas Latvijas attīstībai (LA) valdē savu redzējumu par nepieciešamajām pārmaiņām vidējās izglītības jomā, uzsvēra partijas ģenerālsekretārs Juris Pūce.
LA veidotajā valdības deklarācijas projektā izglītības nozarei veltīta vienlīdz liela uzmanība kā ekonomikas un uzņēmīguma veicināšanai. LA prioritātes ir izglītības pieejamība, – lai neviens bērns mācībās „neatpaliek“ un ir spējīgs apgūt mācību programmas saturu pilnībā, kā arī motivējoši darba apstākļi skolotājiem.
Kā LA valdes diskusijā sacīja J. Pūce, valdības deklarācijā iekļaujamie darbi izglītības nozarē ir grupējami trīs lielākās kopās:
• izglītības sistēmas vispārējie uzdevumi, finanses un sistēmas pārvaldība;
• skolotāji kā šīs sistēmas pamats un lielākā vērtība;
• izglītības sistēmas rezultāti, to vērtēšana.
Skolotāju algas
Valdības deklarācijas projektā norādīts, ka LA apņemšanās ir četru gadu laikā nodrošināt skolotājiem pamata algu vismaz 1100 eiro mēnesī. Lai to izdarītu, LA veidos efektīvu skolotāju amata vietu modeli un palielinās izglītībai pieejamo finansējumu valsts budžetā.
Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem 2013. gadā pedagogu vidējā alga bija 527 eiro “uz papīra”. Latvijā ir pati zemākā pedagogu darba samaksa Eiropā, attiecinot to pret IKP vienam iedzīvotājam, liecina Eiropas Komisijas (EK) pētījuma* dati.
Šobrīd skolotāju algas Latvijā atšķiras pat vairākas reizes – tās atkarīgas gan no skolēnu skaita, gan no atalgojuma likmes konkrētajā skolā, arī no skolotāja kvalifikācijas. Šāda sistēma nemotivē skolotājus, jo algas līmenis faktiski nav atkarīgs no mācību procesa kvalitātes un skolotāji cenšas nopelnīt uzņemoties papildus slodzes.
“Problēma ir nevis pārāk lielas klases, bet pārāk niecīgs laiks, ko skolotājs esošajā sistēmā objektīvu apstākļu dēļ var veltīt katram skolēnam,” sacīja J. Pūce, akcentējot esošās skolotāju atalagojuma sistēmas neatbilstību kvalitatīvam mācību procesam. Tam nepieciešams gan adekvāts atalgojums, gan vairāk iespēju skolotājiem pašiem veidot mācību procesa saturu, mazāk birokrātijas, kā arī efektīva skolotāju tālākizglītības sistēma.
Arī bijušais izglītības un zinātnes ministrs Jānis Gaigals piekrīt, ka skolotājiem ir izšķiroša loma Latvijas attīstībai kopumā. Viņaprāt, skolotāju atalgojuma jautājums skatāms kontekstā ar reģionālo attīstību, jo jau tagad redzams, ka pašvaldības ar optimizētu skolu tīklu spēj piedāvāt lielāku atalgojumu saviem skolotājiem. LA savā valdības deklarācijas projektā apņemas sadarbībā ar pašvaldībām izveidot tādu skolu tīklu Latvijā, kas gan nodrošinās pamatskolu tuvu bērna mājām, gan pietiekami augstu izglītības līmeni reģionālajās ģimnāzijās un profesionālajās skolās.
Profesijas iegūšana, nevis stundu “atsēdēšana”
Partijas LA izglītības jomai veltītajās diskusijās (linki no agrākiem rakstiem) vairākkārt kā īpaši veicināma ir minēta vidējā profesionālā izglītība, kas jaunietim spēj iedot darba tirgū pieprasītu profesiju. LA mērķis ir nevis deklarācijās uz papīra, bet realitātē panākt, lai vismaz puse no vidējās izglītības pakāpes skolēniem mācās profesionālās izglītības skolās (šobrīd ap 40%). Tāpēc profesionālās izglītības audzēkņiem tiks kompensēti transporta izdevumus ceļam uz/no mājām, labākajiem tiks maksātas stipendijas. Akcents uz profesionālo izglītību varētu mazināt arī agrīni izglītības sistēmu pametušo skolēnu skaitu – šobrīd, neieguvuši nekādu darba tirgū atzītu profesionālo kvalifikāciju, izglītības sistēmu pamet aptuveni 40% jauniešu.
Viens no nozīmīgākajiem jautājumiem profesionālās izglītības attīstīšanai ir darba devēju iesaiste gan nodrošinot kvalitatīvas prakses vietas, gan piedaloties mācību programmu satura veidošanā. LA atbalsta profesionālās izglītības programmu pārveidi uz modeli, kur vairāk īpatsvara ir izglītībai reālā darba vidē.
Būtiski lai tieši nozaru pārstāvji noteiktu profesionālās kvalifikācijas prasības, kā arī pēc tam eksaminētu audzēkņus un piešķirtu kvalifikāciju.
Kā diskusijā norādīja J. Gaigals, vidējā izglītības pakāpē ikvienam bērnam jābūt saņēmušam kvalitatīvu vispārizglītojošu bāzes izglītību, kas tālak tiek izmantota vai nu gatavojoties studijām augstskolā, vai arī profesijas apguvei. LA turpina strādāt arī pie prakses stimulu programmas, kas veicinātu audzēkņu nonākšanu kvalitatīvās prakses vietās un nozīmētu reālu darbu konkrētās nozares uzņēmumos, nevis tikai formālu prakses dokumenta saņemšanu.
„Jauniešiem ir jāatvieglo izvēles izdarīšana par savu nākotnes profesiju. Viens no ceļiem, kā šo pieredzi iedot ir izmēģinot dažādas prakses vietas, arī popularizējot dažādas profesijas jau skolā,“ diskusijā uzsvēra LA valdes loceklis Vladimirs Reskājs. Arī ekonomists Uldis Osis sacīja, ka tieši jauno cilvēku pašiniciatīva, patstāvība ir īpašības, kas kā vitāli nepieciešamas darba tirgū, būtu jāattīsta skolēnos.
LA iecere ir akcentēt arī mūžizglītības lomu cilvēku konkurētspējas darba tirgū stiprināšanai. „Mūžizglītības jomā pieaugušo iesaites tālākizglītībā ziņā šobrīd esam vieni no pēdējiem Eiropā,“ norādīja J. Gaigals. LA piedāvās nodokļu stimulus uzņēmumiem par savu darbinieku apmācīšanu, kā arī prasīs, lai augstskolas un profesionālās mācību iestādes piedāvātu mūžizglītības programmas.
11 punkti no partijas Latvijas attīstībai valdības deklarācijas projekta (vispārējā un profesionālā izglītība):
• Prioritāte būs rūpes par visiem Latvijas bērniem – lai neviens neatpaliek un ir spējīgs apgūt mācību programmas saturu pilnībā. Samazināsim agrīni izglītību pārtraukušo īpatsvaru visās izglītības pakāpēs vismaz uz pusi.
• Sadarbībā ar pašvaldībām izveidosim tādu skolu tīklu Latvijā, kas nodrošinās pamatskolu tuvu bērna mājām. Veidosim stipru, kvalitatīvu izglītības līmeni nodrošinošu reģionālo ģimnāziju un profesionālo skolu tīklu.
• Izveidosim interešu izglītības finansēšanas modeli, kurā tā prioritāri notiek attiecīgā bērna skolā un tiek finansēta pēc principa „nauda seko bērnam”.
• Četru gadu laikā nodrošināsim, ka skolotāja pamatalga ir 1100 eiro mēnesī. Beidzot reāli dzīvē ieviesīsim pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmu, lai augstāk vērtēti skolotāji saņems lielāku atlīdzību nekā pamatalga. Izveidosim efektīvu skolotāja slodzes modeli, kas uzskaitīs visus skolotāja padarītos darbus mācību procesā, un palielināsim izglītībai pieejamo finansējumu valsts budžetā.
• Atbrīvosim pedagogus no nevajadzīgas birokrātijas un koncentrēsim viņu darbu uz mācību procesu.
• Izveidosim modeli, kas nodrošinās iespējas jebkuram skolēnam vidusskolas programmas ietvaros iepazīt arī kādu profesiju. Finansiāli atbalstīsim darba devējus, kas dos iespēju vasaras mēnešos strādāt skolēniem.
• Patiesi novērtēt iegūto profesionālo kvalifikāciju var tikai pati nozare. Tāpēc profesionālās kvalifikācijas prasības, profesionālās izglītības programmu saturu, kā arī kvalifikācijas pārbaudījumu saturu turpmāk noteiks potenciālie darba devēji.
• Pāriesim uz trīsgadīgām profesionālās izglītības programmām, lai profesionālo skolu audzēkņi mācītos tikpat, cik, vidusskolēni, iegūtu vispārizglītojošās pamatzināšanas un iegūtu profesionālo kvalifikāciju. Audzēkņiem tiks dota iespēja izvēlēties vēl vienu papildus gadu, lai sagatavotos centralizētajiem eksāmeniem, kas nepieciešami, lai iestātos augstskolās.
• Panāksim, ka 50% no vidējās izglītības pakāpes skolēniem mācās profesionālajās skolās. Nodrošināsim atbilstošas stipendijas sekmīgiem profesionālo skolu audzēkņiem. Kompensēsim profesionālās izglītības audzēkņu transporta izdevumus ceļam uz mājām, kā arī nodrošināsim kopmītnes.
• Ar ES fondu atbalstu pabeigsim pilnībā visu profesionālo skolu renovāciju un moderni tās aprīkosim. Pabeigsim profesionālo skolu tīkla reformu un izveidosim spēcīgus reģionālos profesionālās izglītības centrus, kas nodrošinās reģiona darba tirgus vajadzības, t.sk. īstenos pieaugušo tālākizglītības un bezdarbnieku pārkvalifikācijas programmas.
• Novērsīsim netaisnību, ka vispārizglītojošo priekšmetu pedagogiem profesionālajās skolās par vienu un to pašu darba apjomu ir par 30% mazāka darba samaksa.
* viss EK pētījums pieejams šeit: http://eacea.ec.europa.eu/education/eurydice/documents/facts_and_figures/salaries.pdf
