Pirmkārt, tiek ierosināts noteikt, ka pensiju fondu pārvaldnieki, ieguldot valsts akciju sabiedrības „Attīstības finanšu institūcija” parāda vērtspapīros, drīkstēs pārsniegt šobrīd likumā noteikto 10% robežu Latvijas pensiju fondu ieguldījumiem viena emitenta parādzīmēs un reizē arī 10% no konkrēto vērstpapīru kopējās vērtības.
Kā skaidroja likumprojekta iesniedzējs Vladimirs Reskājs: “Ar grozījumu tiek plānots mērķtiecīgi samazināt ieguldīto līdzekļu īpatsvaru citu valstu parādzīmēs, kuru finansiālā atdeve ir ļoti niecīga. Tas stimulēs jaunu darba vietu izveidi Latvijā un vienlaikus nodrošinās pensiju pieaugumu nākotnē”
Otrs grozījums paredz papildināt likumu ar jaunu sadaļu, nosakot, ka fondēto pensiju shēmas pārvaldniekam ne mazāk kā 50% no riska kapitāla vērtspapīriem ir jāiegulda Latvijas valsts, pašvaldību, komercsabiedrību parāda vai kapitāla vērtspapīros. „Grozījumi ir nepieciešami, lai stimulētu Latvijas pensiju fonda paredzētos līdzekļus ieguldīt Latvijas tautsaimniecībā, nevis citu valstu budžetu deficītu segšanai un ekonomikas sildīšanai. Tas palīdzētu attīstīt valsts ekonomiku, un rezultātā sniegtu labumu visiem Latvijas iedzīvotājiem,” norādīja Vladimirs Reskājs.
Iepriekš partija “Latvijas attīstībai” organizēja diskusiju par minētajam idejām, kurā piedalījās arī lielāko Latvijas pensiju fondu pārvaldnieku pārstāvji. Diskusijas laikā tika saņemts atbalsts idejai paplašināt pensiju fondu ieguldījumus Latvijas tautsaimniecībā.
Abi iesniegtie grozījumi ir saskaņā ar partijas „Latvijas attīstībai” jau iepriekš izvirzīto ideju par “Ražošanas attīstības fonda” dibināšanu (RAF), kas nodrošinātu daļu pensiju fondos uzkrāto līdzekļu ieguldīt Latvijas ražošanā. Fonds, kas darbotos kopā ar kvalificētu finanšu starpnieku, izdotu valsts garantētas obligācijas, ko pārvaldītu “Attīstības finanšu institūcija”. Finansējuma ieguves specifiku raksturotu uzņēmēju nepieciešamība modernizēt ražošanas iekārtas, veidot inovatīvas ražotnes u.tml.
