Publiskajā telpā jau vairākkārt izskanējis, ka partija „Latvijas attīstībai” iestājas par obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu pēc Nīderlandes modeļa. Pēc viena no programmas autoru – ārsta Ralfa Birķa ziņojuma – partijas valde vienbalsīgi to apstiprināja arī oficiāli.
„Nīderlandes modelis” ir tirgus principos balstīta obligātās veselības apdrošināšana, kas konkurences (gan starp apdrošinātājiem, gan veselības aprūpes iestādēm) rezultātā spēj nodrošināt augstāko pakalpojumu kvalitāti par zemāko cenu. Tā pamatā ir solidaritātes princips, kad visi sistēmas dalībnieki par pamata apdrošināšanas polisi maksā vienādu cenu, bet valsts kompensē apdrošināšanas kompānijām potenciālā riska izdevumus. Iedzīvotājiem tas nozīmē obligātas veselības apdrošināšanas polises iegādi katru gadu, kas garantē medicīnas pakalpojumu ātru pieejamību un labu kvalitāti, kā arī novērš neprognozētu privāto maksājumu risku pēkšņas saslimšanas gadījumos. Sociāli neaizsargātajām grupām polises izmaksas daļēji vai pilnībā sedz valsts.
„Šis modelis ir solidārāks un pacientam draudzīgāks nekā esošais. Šobrīd veselības aprūpē solidaritāte ir nodrošināta tikai uz papīra,” situāciju veselības aprūpes sistēmā komentēja partijas valdes loceklis Edgars Jaunups.
Pilna programmas sadaļa “Veselības aprūpe”:
Veselības aprūpe
Mūsu galvenā vērtība ir cilvēks, bet medicīnas nozare Latvijā pašreiz efektīvi nedarbojas ne pacientu, ne medicīnas aprūpē strādājošo, ne valsts interesēs.
Veselības aprūpes kopējais finansējums ir aptuveni divas reizes mazāks nekā vidēji Eiropā. Iedzīvotāji ir pamatoti neapmierināti ar veselības aprūpes sistēmu kopumā, ierobežoto pakalpojumu pieejamību un to kvalitāti.
Pēdējās desmitgadēs strauji ir pieaudzis cilvēku mūža ilgums. 2008.gadā vidējais vīriešu dzīves ilgums ES bija 76,4 gadi, bet sieviešu — 82,4 gadi. Savukārt vidējais veselīgas dzīves gadu skaits ir palielinājies daudz lēnāk, attiecīgi vīriešiem 60,9 gadi, bet sievietēm — 62 gadi.
Tas nozīmē, ka, lai gan dzīve ir kļuvusi garāka, proporcionāli lielāka tās daļa tiek pavadīta ar sliktu veselību, un tas ir viens no faktoriem, kas strauji paaugstina izmaksas par veselības aprūpi un ierobežo cilvēku līdzdalību darba tirgū. Slikta veselība nelabvēlīgi ietekmē cilvēkkapitāla attīstību, kas ir priekšnoteikums uz zināšanām balstītas ekonomikas attīstībai.
Nepielūdzami ir fakti par dzimstības, saslimstības, dzīvildzes un mirstības rādītāju stabilu pasliktināšanos mūsu valstī. Tāpēc mūsu galvenais uzdevums ir cilvēka kvalitatīva dzīvildze, ar to saprotot tā fizisku, garīgu un sociālu labklājību līdz mūža nogalei.
Līdz šim veiktās veselības aprūpes sistēmas reformas Latvijā nav sevi attaisnojušas. Joprojām vērojama tendence veikt nepamatotas investīcijas medicīnas tehnoloģiju un pakalpojumu jomā, kā arī kvalificēta medicīnas personāla emigrācija.
Latvijai nepieciešama ilgtermiņa veselības politika, kas nodrošinātu kvalitatīvu, pieejamu, teritoriāli līdzvērtīgu un izmaksu efektīvu medicīnisko pakalpojumu saņemšanu.
Nepieciešama katra cilvēka atbildības par savu veselību paaugstināšana, akcentējot profilakses un veselīga dzīvesveida nozīmi tās saglabāšanā. Nepieciešama pienākumu, tiesību un atbildības noteikšana gan veselības aprūpes sniedzējiem, gan šo pakalpojumu saņēmējiem.
Lai uzlabotu medicīnisko pakalpojumu kvalitāti, nepieciešama uz vienādiem noteikumiem balstīta pakalpojumu sniedzēju sacensība un skaidri definētu veselības aprūpes kvalitātes standartu ieviešana.
Šo mērķu sasniegšanai mēs piedāvājam ieviest vispārēju un obligātu veselības apdrošināšanu pēc Nīderlandes parauga, kas atrisinās iepriekšminētās problēmas.
Tas nodrošinās augsti kvalificētu medicīniskās aprūpes saņemšanu visiem neatkarīgi no vecuma, dzimuma, statusa darba tirgū, materiālā stāvokļa, atrašanās vietas un citiem apstākļiem.
Jāpieņem likums par „Vispārējo obligāto veselības apdrošināšanu”, kas iespējami precīzi seko Nīderlandes pozitīvajai pieredzei, minimāli grozot šo modeli tikai tik, cik tas absolūti nepieciešams, lai piemērotu to Latvijas specifiskajiem apstākļiem.
Tajā tiks skaidri definēts atbildības sadalījums starp apdrošinātājiem un valsti.
Valsts ar likumu noteiks obligāti apdrošināmo medicīnisko pakalpojumu grozu un tā kvalitātes standartus, ko apdrošinātājiem būs obligāti jānodrošina bāzes polises ietvaros.
Obligātās veselības apdrošināšanas polises visiem iedzīvotājiem līdz 18 gadu vecumam iegādāsies valsts, bet mazturīgiem un pensijas vecuma cilvēkiem valsts kompensēs ievērojamu daļu no polises cenas.
Ar likumu tiks noteikts, ka apdrošināšanas kompānijas nedrīkst polises izsniegšanu atteikt nevienam, nediskriminējot ne pēc vecuma, ne dzimuma, ne slimības vēstures, bet risku, ko tās uzņemas atsevišķu pacientu gadījumos, izlīdzinās no speciāla fonda, kas sistēmas ietvaros veidosies no apdrošināšanas ienākumu daļas.
Apdrošinātāji varēs aktīvi piedāvāt tirgū arī paaugstināta pakalpojumu apjoma un paaugstinātas kvalitātes polises.
Jaunā pieeja veicinās esošo līdzekļu lietderīgu izmantošanu, kā arī būtisku jaunu līdzekļu piesaisti integrētā un labi strādājošā veselības aprūpes sistēmā.
Pašreizējās nelabvēlīgās parādības, kas saistās ar nelegālajiem maksājumiem, sliktu pakalpojumu kvalitāti un nepietiekamu pieejamību, automātiski izzudīs, jo katram būs iespējams sevi un savu ģimeni apdrošināt pie labas kvalitātes apdrošinātāja, atbilstoši savām vajadzībām, riska tolerances un iespējām.
Apdrošinātāju un veselības pakalpojumu kvalitāte būtiski uzlabosies brīvas konkurences apstākļos. Tieši tādēļ nepieciešams, lai valstij un pašvaldībām piederošie veselības aprūpes centri strādātu vienotas konkurences apstākļos ar privātiem pakalpojumu sniedzējiem, bez tirgu kropļojošām subsīdijām. Ja valsts, pašvaldība vai darba devējs vēlas kādu sabiedrības daļu atbalstīt, subsīdijas novirzāmas tieši atbilstošo apdrošināšanas polišu iegādei.
Medicīnas pakalpojumus sniedzošajām iestādēm jaunā pieeja nodrošinās iespēju plānot savas izmaksas, vadoties pēc reālās situācijas – noslēgto līgumu daudzuma ar apdrošināšanas kompānijām un sniegto pakalpojuma faktiskā daudzuma.
Tiks izstrādātas veselības aprūpes vadlīnijas pacientu izmeklēšanas un ārstēšanas procesam, ļaujot efektīvāk izmantot naudas līdzekļus.
Pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanās un izmaksu samazināšanās tiks panākta vairāku pakalpojumu sniedzēju veselīgas konkurences rezultātā.
To darbības kvalitāti, konkurenci un datu aizsardzību pārraudzīs speciāli veidota institūcija.
Tiks izveidota skaidra, nepārprotama un iedzīvotājiem pieejama datu bāze par pakalpojumu sniedzēju prakses vietām, to izcenojumiem un ārstniecības rezultātiem, lai iedzīvotājs varētu vienmēr izvēlēties labāko – gan pakalpojumu sniedzēju, gan apdrošinātāju, kas pārdotās polises to nodrošina.
Tā kā apdrošinātāji varēs piedāvāt atlaides tiem, kuri dzīvos veselīgi, sportos un piekritīs ierasties uz regulārām profilaktiskām pārbaudēm, šis modelis būtiski uzlabos slimību savlaicīgu atklāšanu un veicinās veselīgu dzīves veidu.
Jaunā veselības aprūpes sistēma dos arī papildu motivāciju novirzīt veselības aprūpei arvien pieaugošus valsts budžeta līdzekļus, jo būs uzlabojusies kopējā sistēmas efektivitāte un kvalitāte. Protams, ka arī pārejas posmā novirzīsim papildus budžeta naudas programmas iedzīvināšanai.
Ieviešot e-medicīnu, panāksim pacienta un medicīnas personāla laika ekonomiju optimāla ārstnieciskā rezultāta sasniegšanai.
Izmantojot mūsu piedāvātās veselības aprūpes sistēmas priekšrocības, tiks veicināts veselības pakalpojumu eksports.
