To atklāj arī makroekonomikas dati – IKP un darba vietu pieaugums it kā turpinās, taču arvien lēnāk. Cilvēki saprot, ka nav tik labi kā gribētos, bet nekļūst arī sliktāk. Šī stabilitāte vai savā ziņā stagnācija atspoguļojas arī attieksmē par Latviju kā Eiropas Savienības dalībvalsti. Šodien par pievienošanos ES balsotu 38% (2003.gadā par iestāšanos nobalsoja 69%), bet pret – 37%, bet apmēram puse iedzīvotāju (16% pilnīgi, 38% daļēji) jūtas kā ES pilntiesīgi pilsoņi. Tas it kā pēc vairāk nekā desmit gadus atrašanās ES nav liels rādītājs, bet atkal – nav arī tik mazs. Sevišķi, ņemot vērā faktu, ka Latvija joprojām atrodas starp ES nabadzīgākajām dalībvalstīm.
Neizmantotā iespēja
Vērtējot dalības ES sniegtās iespējas, Latvijas iedzīvotāji visbiežāk minējuši personīgos ieguvumus – brīvību ceļot (52%), strādāt (35%) vai mācīties (28%) citās ES dalībvalstīs. Par vienu no būtiskākajiem ieguvumiem min arī ES struktūrfondu finansējuma pieejamību (39%). Tas ir loģiski, bet tajā pašā laikā apliecina, ka cilvēki joprojām ES uztver lielākoties kā naudas maku, no kā paprasīt. Mazāk tiek novērtētas iespējas pašiem nopelnīt – atvieglotu tirdzniecību par ieguvumu uzskata salīdzinoši daudz mazāk cilvēku (22%), uz ekonomisko stabilitāti norāda vien 4%. Tā kā šajā kontekstā ES ir uzskatāma par vēl pilnvērtīgi neizmantotu iespēju. Iespējams, tas ir arī valdības un Eiropas Parlamenta deputātu neizdarītais “mājas darbs” – ne tikai nav varējuši izmantot visas tās iespējas, ko dod ES, bet nav arī spējuši izstāstīt Latvijas iedzīvotājiem, ko tie var iegūt vairāk no mūsu dalības ES.
ES kā ārējais ienaidnieks
Pie lielākajiem zaudējumiem tiek minēta valūtas zaudēšana (50%), kas visdrīzāk saistās ar to, ka tas noticis ļoti nesen, kā arī – cilvēku aizplūšana no Latvijas (56%). Proporcionāli ļoti liels skaits pētījuma dalībnieku (60%) apgalvo, ka vispār nav izmantojuši ES sniegtās iespējas, lai gan tikai 8% norāda, ka nav ieguvuši pilnīgi neko. Kopumā barometra rezultāti uzrāda tendenci ES zināmā mērā uzskatīt par ārējo ienaidnieku, kas tiek vainots ne tikai pie emigrācijas, identitātes zaudēšanas un nacionālo uzņēmuma bankrota (42%), bet dažkārt arī problēmām valsts iekšienē. Ir vieglāk vainot esošo, asociējot to ar kaut ko tālu, svešu un nepieejamu, un reizē ir grūti iztēloties – kāda būtu Latvija tagad, ja 2003. gadā 69% tomēr nebūtu nobalsojuši „par”.
Iespējas ietekmēt ES lēmumus
Pārsteidzoši, ka, neskatoties uz to, ka šogad esošajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās tiek prognozēta rekordzema aktivitāte (pesimistiskākās prognozes runā par 20%), tieši vēlēšanas iedzīvotāji uzskata par savu lielāko iespēju ietekmēt ES lēmumus (37%). Otrajā vietā atrodas iešana piketēt (26%), ko arī iedzīvotāji Latvijā nedara tik bieži un vērienīgi kā citās ES dalībvalstīs. Tas liecina par to, ka barometra dalībnieki visdrīzāk izvēlējušies reālākos variantus no piedāvātajiem, nevis patiešām demonstrē ticību minētajām iespējām. Tomēr tas tikai pastiprina pārliecību, ka jādara viss iespējamais, lai stimulētu iedzīvotājus piedalīties un izdarīt izvēli Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
