Pašvaldību skaitu samazināšana un funkciju audits
Veidojot programmas sadaļu „Reģionālā attīstība”, tika definēti četri pamatmērķi – samazināt reģionu depopulācijas tempus, panākt līdzsvarotu reģionu attīstību, katras Latvijas pašvaldības iedzīvotājam piedāvāt maksimāli vienādas iespējas un pakalpojumu kvalitāti, kā arī izveidot uzņēmējdarbības attīstībai labvēlīgu vidi Latvijas reģionos. Mērķu sasniegšanai izvirzīti vairāki uzdevumi, kā fundamentālāko uzsverot pašvaldību skaita samazināšanu. „Ir jāvirzās uz novadu apvienošanu un aptuveni 30 pašvaldībām, kas visas strādā pēc viena principa – reģionālais centrs ar piegulošajām teritorijām,” komentēja viens no programmas autoriem Vladimirs Reskājs. Tāpat būtu nepieciešams veikt pašvaldību funkciju auditu, lai pārskatītu, kas ir vai nav to darbības kompetence un atbildība. Tikai pēc tam būtu jālemj par pakāpenisku IIN daļas palielināšanu pašvaldībām (šobrīd tie ir 80% no IIN). Ekonomists un partijas valdes loceklis Uldis Osis ierosināja arī pārskatīt LIAA organizētos pētījumus par ekonomisko potenciālu reģionos, kas joprojām nav zaudējuši aktualitāti.
Pašvaldību izlīdzināšanas fonds nav attīstību veicinošs
Vislielākās debates diskusijas laikā radās par Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu. Klātesošie bija vienisprātis, ka principus, pēc kuriem fonds šobrīd strādā, ir nepieciešams mainīt, jo tie nav attīstību veicinoši. Pirmkārt, nevienlīdzīgās sadales proporcijas ir mūžīgs strīdus objekts starp pilsētām un novadiem, bet, otrkārt, pašvaldībām, kas fondam ziedo lielākos līdzekļus, nav stimula attīstīt biznesu un pelnīt vēl vairāk. Partijas priekšsēdētājs Einars Repše atzina, ka fonda darbības principi atgādina sociālismu, kad līdzekļi tiek sadalīti vienlīdzīgi neatkarīgi no padarītā: „Visiem bija vienota alga, lai pietiktu izdzīvošanai, bet nebija motivācijas strādāt vairāk un darīt labāk. Tagad pašvaldībās ir sanācis pilnīgi tas pats”. Vladimirs Reskājs ierosināja fondu likvidēt, bet tā vietā pašvaldībām, kam dažādu apstākļu dēļ līdzekļu trūkst, piemērot atsevišķu režīmu, ļaujot iekasēt lielāku daļu no IIN. Otru risinājumu piedāvāja partijas valdes loceklis Edgars Jaunups, kurš ierosināja piemērot fiksētu un visām pašvaldībām vienādu iemaksas proporciju pašvaldību izlīdzināšanas fondā (procenta formā), kas tālāk tiktu sadalīta mazāk konkurētspējīgajām pašvaldībām. Klātesošie vienojās, ka esošā sistēma ir jāmaina, bet vēl ir jādiskutē par formu, kādā to vislabāk īstenot: „Fonds ir destimulējošs un faktiski degradē pašvaldību sistēmu,” piekrita Uldis Osis.
Nodrošināt pašvaldības ar publisko infrastruktūru
Tika izvirzīts arī priekšlikums sadalīt IIN uz pusēm – starp vietu, kur fiziski cilvēks strādā, un vietu, kur viņš deklarējies. Galvenā motivācija šādas sistēmas ieviešanai ir aicināt pašvaldības stimulēt ražotņu veidošanos pie sevis, nevis meklēt iemeslus to neradīšanai. Tas risinātu arī problēmu, ka cilvēks ikdienā lieto pilsētas infrastruktūru, bet nepiedalās tās uzturēšanā. Tomēr šāda mehānisma ieviešana var radīt draudus, ka pašvaldībām, kam līdz šim gāja slikti, ietu vēl sliktāk, un otrādi. Kā vēl viens svarīgs uzdevums tika izvirzīts neveidot visā Latvijā vienādu reģionu politiku, bet diferencēt to pēc katra reģiona īpatnībām un individuālajām vajadzībām. Tāpat attīstību iespējams veicināt, izveidojot Reģionu ražošanas centru programmu, kas palīdzētu pašvaldībām nodrošināt publisko infrastruktūru – pievadceļus, IT, elektroenerģijas, siltumenerģijas un ūdensvadu pieslēgumiem u.tml. Šī programma tiktu īstenota sadarbībā ar Latvijas attīstībai jau izvirzīto ideju par Ražošanas attīstības fonda (RAF) veidošanu.
Privātu līdzekļu piesaiste ceļu stāvoļa uzlabošanai
Kā būtisks reģionu attīstības elements tika minēts Latvijas izslavēti bēdīgā ceļu stāvokļa uzlabošana. Tika izvirzīts uzdevums izveidot Latvijas ceļu fondu, kas efektīvi piesaistītu privātos līdzekļus ātrākai Latvijas ceļu atjaunošanai: „Pirmkārt, ir jāsaprot, cik lielu ceļu tīklu vajag savest kārtībā. Latvijā vidēji kilometru skaits uz iedzīvotāju ir ļoti blīvs – divreiz lielāks nekā vidēji Eiropā – , kas saistās ar padomju laiku specifisko ražošanu. Otrkārt, jo vēlāk to sāks darīt, jo lielākas būs investīcijas,” ideju komentēja Edgars Jaunups. Valsts uzdevums būtu garantēt, ka ilgākā laika periodā, maksājot nelielu procentu, nauda fondā tiktu atgriezta. Šādi nepieciešamās finanses varētu piesaistīt daudz ātrāk, nekā pakāpeniski iztiekot ar līdzekļiem no valsts budžeta. Lai neradītu mākslīgu cenu pieaugumu, nedrīkstētu ceļus veidot lielākā apjomā nekā šobrīd pietiek jaudas Latvijas ceļu būvniekiem. Nozares specifika ir, ka 90% būves ir valsts pasūtījums, bet mērķtiecīga ceļu uzlabošanas programma veicinātu arī izejmateriālu ražošanas jaudu attīstību, kas šobrīd nenotiek neziņas par nākamā perioda ceļa budžetu dēļ. Tādā veidā varētu veidoties konkurētspējīgs produkts arī ārvalstu tirgiem nākotnē. Galvenais mērķis būtu savienot visus reģionālās attīstības centrus ar labas kvalitātes ceļiem.
Atbalsts jaunajiem uzņēmējiem reģionos
Tiks turpināta arī „Starta programma” jaunajiem uzņēmējiem, šīs programmas ietvaros veidojot speciālu atbalstu tieši jaunajiem uzņēmējiem reģionos. Ar jau izveidotās Attīstības finansu institūcijas starpniecību uzņēmējs reģionos varēs saņemt subsidētu aizņēmumu līdz 50 000 un iespēju daļēji dzēst aizdevumu, ja tiek izpildīts viss biznesa plāns. Izskanēja arī priekšlikums panākt, ka galvenie izglītības jautājumi tiek risināti reģionālajā līmenī, bet garantētais finansējums katram skolēnam nonāk skolā, nevis pašvaldībā, kā tas ir šobrīd.
