Šobrīd, kad situācija Ukrainā paliek arvien saspringtāka un ekonomisko sankciju piemērošana pret Krieviju joprojām nav izslēgta, aktuāli kļūst jautājumi par to, cik lielā mērā tas ietekmēs Latvijas ekonomiku, un kā varam atbalstīt mūsu uzņēmējus? Neskatoties uz to, ka šobrīd sankcijas skar tikai atsevišķas fiziskās un juridiskās personas, nav šaubu, ka notikumi Ukrainā jebkurā gadījumā atstās sekas uz Latvijas tautsaimniecību kopumā. Jautājums ir tikai par šo seku apmēru.
Starptautisko kravu autopārvadājumu nozare ir viena no jūtīgākajām pret ģeopolitiskiem satricinājumiem. Ekonomisko sankciju gadījumā, kā arī, pasliktinoties kopējai ekonomiskai situācijai partnervalstīs, starpvalstu preču apgrozījums krītas, kas nozīme lielu sitienu pa nozari. Latvijas pārvadātāji pārvadā Krievijai paredzētas kravas, no kā ievērojamu daļu sastāda konteineri un puspiekabes no Latvijas ostām. Patlaban Krievijas kravu īpatsvars tranzītā esot ap 80%.
No šī gada 1.jūlija Latvijā plāno ievest jaunu nodevu par autoceļu lietošanu – tā saucamās „eirovinjetes”. Izmaiņas skars gandrīz visus Latvijas transporta uzņēmumus, tai skaitā starptautisko kravu autopārvadātājus, kam vajadzēs rēķināties ar papildus izdevumiem līdz pat 925 eiro gadā par vienu transportlīdzekli. Latvijas vidējam autoparkam ar 5 mašīnām tas nozīmē līdz 4625 eiro lielus papildus gada izdevumus.
Jaunas nodevas ieviešanu pamato ar nepieciešamību pēc papildu līdzekļiem ceļu infrastruktūras uzturēšanai. Ir aprēķināts, ka ieņēmumi par sešiem mēnešiem būs 4,27 milj. eiro apmērā. Toties ņemot vērā to, ka vismaz trīs ceturtdaļas no šobrīd ceļiem paredzētās naudas tiek novirzīta citām pozīcijām, nav pamata ieviest jaunu nodevu līdz brīdim, kamēr netiks sakārtots autoceļu fonda finansēšanas modelis. Pie esošā modeļa un Latvijas tranzīta nozares specifikas jauna nodeva nesasniegs mērķi, bet samazinās Latvijas uzņēmēju konkurētspēju Baltijas reģionā jau tā sarežģītajā situācijā.
Ņemot vērā augstākminētos argumentus, kā arī šī brīža ārpolitisko situāciju, aicinu valdību Latvijas uzņēmēju atbalsta programmā iekļaut punktu par autoceļu nodevas ieviešanas atlikšanu vismaz līdz 2016.gada 1.janvārim.
Informācijai:
Likumā par autoceļiem 12.panta 4.daļā noteikts, ka “Valsts budžeta finansējumu programmai “Valsts autoceļu fonds” veido prognozētie valsts budžeta ieņēmumi no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa, autoceļu lietošanas nodevas un 80 procenti no prognozētajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, ja gadskārtējā valsts budžeta likumā nav noteikts citādi.“ Realitātē, 2013.gada budžeta likumā autoceļu fondam bija paredzēti vien aptuveni 20% no ekspluatācijas un aptuveni 8% no iekasētā degvielas akcīzes nodokļa.
Salīdzinājumam – Igaunijā un Lietuvā uzņēmēji atsevišķu ceļa nodokli nemaksā – tas ir iekļauts degvielas cenā. Savukārt tā saucamās eirovinjetes ieviestas tikai Lietuvā, bet Igaunija nesteidzas ar to ieviešanu.
*Raksts publicēts laikrakstā “Dienas Bizness”, 26. martā.
