Jau
vairāk nekā mēnesi esmu aizvadījis Eiropas Parlamenta tūrē
“Latvija arī var”. Šo vizīšu laikā bijušas vērtīgas
tikšanās ar pašvaldību vadītājiem, kultūras darbiniekiem,
uzņēmējiem, pensionāriem un visdažādāko nozaru pārstāvjiem,
kas ļāvušas man vērtēt un izdarīt secinājumus. Ikvienu ar savu
dzimto pilsētu, protams, saista īpašas attiecības. Arī man tādas
ir ar Cēsīm. Ir patiess prieks redzēt, kā pilsēta attīstās un
iegūst jaunus, mūsdienīgus sejas vaibstus. Līdzās vēsturiskajam
veidolam – Gaujas senlejai, pilsdrupām, 19. gs. beigu koka būvēm,
brīvdabas skatuves parkam – maija beigās atklāšanu piedzīvos
ilgi gaidītā Vidzemes akustiskā koncertzāle. Tā ir izcila vieta
gan profesionālajai mūzikai, gan arī tautas mākslas kolektīvu
darbībai, ko atbalstīt ir īpaši svarīgi, domājot par mūsu
nacionālo dārgumu – Dziesmu un deju svētkiem. Koncertzāles
būvniecībai piesaistīta liela daļa Eiropas Reģionālās
attīstības fonda līdzekļu (apmēram
10, 5 milj.).
Taču Eiropā pieejams liels finansējums ne tikai infrastruktūras
objektiem, bet arī – kultūras satura radīšanai. Piemēram,
kultūras programmas „Radošā Eiropa” kopējais budžets ir 1,46
miljardi eiro. Daļa no tā var būt mūsu. Strādājot Eiropas
Parlamentā, mana apņemšanās ir piesaistīt Eiropas naudu un
uzmanību Latvijas kultūrai un izglītībai.
Festivāls
kļuvis par nopietnu zīmolu
Mans
brālis Juris Žagars un viņa komanda ar lielu iniciatīvu un
pārliecību ir panākuši, ka Cēsu mākslas festivāls šovasar
notiks jau septīto reizi. Sevišķs paldies jāsaka arī kuratorei
Daigai Rudzātei, kas ir atbildīga par laikmetīgās mākslas
ekspozīciju. Šo gadu laikā festivāls izveidojies par nopietnu
zīmolu, kas piesaista Cēsīm pasaules līmeņa mūziķus un
māksliniekus. Piemēram, šajā vasarā Cēsis apmeklēs lietuviešu
izcelsmes dzejnieks, mākslinieks, režisors un par amerikāņu
avangarda kino krusttēvu dēvētais Jons Meks. Šie pasākumi veido
gan Cēsu, gan visas Latvijas tēlu. Moderns tēls ir kā magnēts –
tas piesaista tūristus, investorus, arī pašiem iedzīvotājiem tas
stiprina lepnumu par savu pilsētu un valsti. Un kultūras notikumi
ir tie, kas palīdz mums iemirdzēties spožāk uz Eiropas un
pasaules skatuves.
Pilsēta
iegūst no spēcīgu uzņēmēju sadarbības ar kultūru
Cēsu
tēla kopšanā un veidošanā iesaistās arī uzņēmēji, kas ir
gatavi ieguldīt līdzekļus vēsturisko arhitektūras pieminekļu,
tai skaitā, veco koku ēku restaurēšanā. Īpaši jāizceļ
cēsnieks Gundars Skudriņš, kurš iegādājies ilgi bez
pielietojuma stāvošo veco Cēsu alus darītavu. Līdz šim tur tika
organizētas izstādes Cēsu mākslas festivāla laikā, bet viņa
mērķis ir, piesaistot izcilu arhitektu, izveidot leģendārajā
brūzī zinātnes un mākslas centru. Tas padarītu Cēsis par ne
tikai par radošu dzīves telpu pašiem cēsniekiem, bet veidotu
pilsētu kā tūrisma galamērķi zinātkāriem cilvēkiem, kurus
interesē kultūra. Potenciāli tiktu radītas arī reģionā tik
ļoti nepieciešamās jaunās darba vietas. Kultūra un
uzņēmējdarbība nav divas atšķirīgas frontes, bet var lieliski
mijiedarboties, papildinot viena otru. Par izpratni un atbalstu
kultūras notikumiem noteikti jāuzteic arī spēcīgā Cēsu
pašvaldība, kur strādā daudz profesionāli un patriotiski cilvēki
ar skaidru nākotnes vīziju.
Augstas
kvalitātes nišas produkti
Iedzīvotāju
dzīves kvalitāti nenodrošina tikai materiālās vērtības. Cēsis
ir ļoti labvēlīga vide jaunajām ģimenēm. Te ir Eiropas līmeņa
bērnudārzi, ģimnāzijas, mūzikas un mākslas skola, kā arī
tagad pievienojusies jaunā akustiskā koncertzāle. Diemžēl
pilsētu krīzes laikā ir krietni skārusi emigrācija, tāpēc ir
īpaši svarīgi radīt jaunas un noturēt jau esošās darba vietas.
Reģionālās vizītes laikā apmeklēju netālu no Cēsīm esošo
SIA „Staļi”, kas nodarbina gandrīz 400 cilvēku un ir lielisks
paraugs gudrai biznesa vadībai. Uzņēmums radies jau 1993. gadā,
pārdzīvojis krīzi un šobrīd ražo ļoti augstas kvalitātes
nišas produktus – nestandarta logus un durvis. Veiksmīgais
eksports uz Rietumvalstīm pierāda, ka tas ir ceļš, kas mums,
mazai valstij, jāiet. Ir jārada kvalitatīvi nišas produkti, jo
masu produkcijas piedāvājumā vienkārši nevaram konkurēt ar Ķīnu
un citām lielvalstīm. Tas ir arī veids kā Latvijas bagātīgākajam
dabas resursam – kokmateriālam – radīt maksimālu pievienoto
vērtību šeit, uz vietas, nevis ļaut ar to pelnīt ārzemju
uzņēmējiem. Ļoti labs iespaids radās arī par uzņēmumu „Cēsu
siltumtīkli”, kur bija jūtama īpašnieka Guntara Kokoreviča
vēlme ne tikai nopelnīt par katru cenu, bet domāšana ilgtermiņā,
veidojot dialogu ar klientu un cenšoties strādāt maksimāli
ekonomiski. Tā kā, cēsnieki, jums tiešām ir, ar ko lepoties!
