Ceturtdien, 12. jūnijā, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lems par grozījumiem Enerģijas dzērienu aprites likumā, kas paredz enerģijas dzērienu liegumu jauniešiem līdz 18 gadiem.
“Kofeīns pēc klasifikācijas ir stimulants, kura pārmērīga un ilgtermiņa lietošana var izraisīt pieradumu. Apzinoties lielo kofeīna un cukura apjomu enerģijas dzērienu sastāvā un ieklausoties mediķu liecībās par kofeīna lietošanas dēļ hospitalizēto bērnu skaitu, jebkādi jautājumi par enerģijas dzērienu ierobežošanu šķiet lieki,” norāda likumprojekta autors Vladimirs Reskājs.
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes 2013. gadā veiktais pētījums par enerģijas dzērienu lietošanu uzrāda satraucošus datus par ievērojami palielināto enerģijas dzērienu patēriņu bērnu un pusaudžu vidū. Aptuveni 68% pusaudžu vecumā no 10 līdz 18 gadiem lieto enerģijas dzērienus ikdienā. 49% šo pusaudžu patērē vairāk kā 250 ml enerģijas dzēriena dienā. T.s. “augsti hroniskie” lietotāji – 12% – mēnesī patērē vidēji 7 litrus enerģijas dzērienu, kas ir aptuveni 2240 mg kofeīna mēnesī. “Augsti akūtie” enerģijas dzērienu lietotāji – arī 12% – uzņem vismaz 1.065 litrus enerģijas dzērienu vienā lietošanas periodā, t.i., vismaz 320 mg kofeīna.
“Lietojot mērenos daudzumos, enerģijas dzēriens radīs līdzīgu efektu kā citu kofeīnu saturošu dzērienu lietošana, taču jāņem vērā fakts, ka viena enerģijas dzēriena sastāvā esošais kofeīna daudzums ievērojami pārsniegs “vienas tējas vai kafijas tasītes” kofeīna apjomus. Neapzinoties potenciālos riskus, jaunietis var, apzināti vai neapzināti, uzņemt ievērojami lielāku kofeīna daudzumu nekā būtu nepieciešams, kas savukārt var izraisīt veselu virkni dažādu veselības traucējumu,” uzsver V. Reskājs.
Arī citās Eiropas Savienības valstīs notiek aktīva diskusija par enerģijas dzērienu ierobežošanu. Piemēram, viena no Lielbritānijas lielākajām veikalu ķēdēm “Morrisons” pēc savas iniciatīvas aizliedza enerģijas dzērienu pārdošanu bērniem, atsaucoties gan uz vecāku, gan mediķu un valsts institūciju izteiktajām bažām par dzērienu negatīvo ietekmi uz bērnu veselību. Līdzīgi, Lietuvas parlaments ir aizliedzis enerģijas dzērienu tirdzniecību nepilngadīgajiem.
Sagatavotais Enerģijas dzērienu aprites likums paredz, ka mazumtirgotājam būs pienākums pieprasīt pircējam uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, lai pārliecinātos par pircēja vecumu. Tāpat likumā nostiprināta norma, kura paredz aizliegumu enerģijas dzērienu mazumtirdzniecībai izglītības iestāžu telpās un teritorijā. Likumprojekts arīdzan paredz, ka enerģijas dzērienus mazumtirdzniecības vietās pārdošanai novieto savrup no citiem pārtikas produktiem tādā veidā, lai tie būtu viegli identificējami un tirdzniecības vietā izvieto norādi «Augsts kofeīna saturs. Nav ieteicams grūtniecēm un sievietēm, kas baro bērnu ar krūti».
