Pagājušā gadā novembrī Saeimas deputātu vairākums izlēma
sagādāt “dāvanu” Latvijas autopārvadātājiem un ieviest
jaunu autoceļu nodevu jeb “eirovinjeti”. Jaunā nodeva, kas
stāsies spēkā ar 1. jūliju, skars gandrīz visus Latvijas
transporta uzņēmumus, tai skaitā starptautisko kravu
autopārvadātājus, kam vajadzēs rēķināties ar papildu
izdevumiem līdz pat 925 eiro gadā par vienu transportlīdzekli.
Latvijas vidējam autoparkam ar 5 mašīnām tas nozīmē līdz 4625
eiro lielus papildu gada izdevumus.
Ne visam jābūt kā Eiropā
Ceturtdien, 19 jūnijā, plenārsēdē debatējot par nodevas
atlikšanu līdz 2016. gada 1. janvārim, no nodevas atbalstītājiem
izskanēja arguments, ka tā jāievieš, jo ir ieviesta gandrīz
visās Eiropas Savienības valstīs. Nodevas atbalstītāji arī
uzsver, ka tas palīdzēs sakārtot mūsu ceļu infrastruktūru uz
citu valstu pārvadātāju rēķina. Tomēr iedziļinoties detaļās,
izskatās, ka lielākie zaudētāji no jaunās nodevas būsim mēs
paši. Diemžēl lielākā daļa tautas pārstāvju pat neaizdomājas,
ka mums ne vienmēr jācenšas panākt Eiropu it visā. Ir gadījumi,
kad būt atšķirīgiem nozīmē palīdzēt mūsu uzņēmējiem
saglabāt un attīstīt savu biznesu.
Jāizmanto jau esošie līdzekļi
Pārvadātāji piekrīt –
infrastruktūras sakārtošana un ceļu kvalitāte Latvijā šobrīd
ir ļoti akūta. Nauda ceļu uzturēšanai patiešām ir jāmeklē,
tomēr mulsinošs ir fakts, ka ceļu vajadzībām pilnā mērā
netiek izmantotas tās iespējas, ko dod jau šobrīd esošie
nodokļi. Ja līdzekļi tiktu novirzīti sākotnēji paredzētā
apjomā, taču naudas vienalga pietrūktu, eirovinješu ieviešana
jau tagad būtu nepatīkams, taču saprotams solis. Tomēr ieņēmumi
no eirovinjetēm būs salīdzinoši nelieli, tāpēc rodas jautājums
– vai ieņēmumi no šīs nodevas atsvērs konkurētspējas kritumu
Latvijas autopārvadātājiem?
Situācijā, kad vismaz 75% no ceļiem paredzētās naudas šobrīd
tiek novirzīti citām pozīcijām, nav pamata ieviest jaunu nodevu
līdz brīdim, kamēr netiks sakārtots autoceļu fonda finansēšanas
modelis. 2013. gada budžeta likumā autoceļu fondam bija paredzēti
vien aptuveni 20% no ekspluatācijas un aptuveni 8% no iekasētā
degvielas akcīzes nodokļa. Nav brīnums, ka komersanti, kas
nodarbojas ar kravas pārvadājumiem pauduši neapmierinātību ar
to, ka nu būs jāmaksā vēl viens ceļu nodoklis, kas tāpat
pazudīs budžeta dzīlēs.
Nozare nav gatava
Pati par sevi ideja par eirovinjetēm ir atbalstāma, jo paredzēta
valsts galveno autoceļu uzturēšanas un attīstības, kā arī
videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanas veicināšanai.
Palicis maz valstu, kur par ceļiem nav jāmaksā. Taču šobrīd
nozare tam nav gatava. Ukrainas notikumu un būtisko izmaiņu TIR
karnešu sistēmas
izmantošanā dēļ,
saasinājās konkurence un nokrita cenas pārvadātāju
pakalpojumiem. Nozarei jāļauj pārdzīvot šos triecienus pirms
uzlikt vēl jaunus apgrūtinājumus.
Pie esošā modeļa un Latvijas tranzīta nozares specifikas jauna
nodeva ne tikai nesasniegtu mērķi, bet arī samazinātu Latvijas
uzņēmēju konkurētspēju Baltijas reģionā jau tā šobrīd
sarežģītajā situācijā. Arī Satiksmes ministrs ir teicis, ka
mums jāturpina uzlabot konkurētspēja salīdzinājumā ar mūsu
kaimiņiem, lai mēs šajā konkurences cīņā uzvarētu. Taču
rīcība šobrīd liecina par pretējo. Igaunijā un Lietuvā
uzņēmēji atsevišķu ceļa nodokli nemaksā – tas ir iekļauts
degvielas cenā. Savukārt eirovinjetes ieviestas tikai Lietuvā, bet
Igaunija nesteidzas ar to ieviešanu. Aprēķini rāda, ka jaunā
nodeva būtiski ietekmēs tieši Latvijas autopārvadātājus, jo tie
maksās 80 līdz 85% no kopējā nodevas apmēra, kamēr ārvalstu
pārvadātāji tikai 15 līdz 20%.
Arī Valsts kontrole savā atzinumā norādījusi, ka nav skaidrs,
kāpēc nodeva netiek ieviesta no 2016. gada, kā tas sākotnēji
tika paredzēts. Tāpēc jaunās nodevas atlikšana vēl uz pusotru
gadu ir loģisks solis, kas dotu laiku savest kārtībā ceļu
infrastruktūras uzturēšanas finansēšanas sistēmu, lai tā ir
gan efektīva, gan nesamazina mūsu uzņēmēju konkurētspēju
salīdzinājumā ar mūsu kaimiņiem un galveniem konkurentiem.
