Ceturtdien, 28. augustā, partijas “Latvijas attīstībai” valdes priekšsēdētājs Einars Repše ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvi Ingrīdu Mikiško parakstīja vienošanos par sadarbību un atbalstu izglītības un zinātnes jautājumu risināšanā. Vienošanās paredz nozīmīgu atbalstu izglītības un zinātnes sektoram, kā arī noteiktus plānus ikgadējam finansējuma pieaugumam valsts budžetā izglītības un zinātnes nozarei, pedagogu atalgojumam un citu nozares esošo problēmjautājumu risināšanai.
Gan partijas „Latvijas attīstībai“, gan LIZDA pārstāvji uzskata, ka katram bērnam un jaunietim jānodrošina visu pakāpju izglītības pieejamība, kas ir stabils pamats un veicinošs faktors mūžizglītības ieguvei un profesionālajai pilnveidei, un uz zināšanām balstītas ekonomikas attīstībai. Izglītībā un zinātnē ir svarīgi īstenot jēgpilnas un pārdomātas reformas, ne tikai paredzot īstermiņa ieguvumus, bet pārmaiņas balstīt zinātniski un ekonomiski pamatotās ilgtermiņa darba tirgus prognozēs, kas sekmētu valsts ilgtspējīgu attīstību. Darba samaksas sakārtošana izglītībā un zinātnē no valsts un pašvaldību budžeta jārisina konsekventi, lai vienādas izglītības un profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbiniekiem būtu nodrošināts līdzvērtīgs un profesijai atbilstošs atalgojums. Tāpat vienošanos parakstījušās puses uzskata, ka liela nozīme ir valsts, pašvaldību un sociālo partneru sadarbībai, to ietekmei uz pieņemto lēmumu kvalitāti izglītības, zinātnes, sporta nozares, jaunatnes politikas veidošanā.
Abas puses uzskata, ka
nepieciešams panākt, lai 12. Saeima un Ministru kabinets:
2.1.
izglītības un zinātnes nozari Valdības deklarācijā nosaka par
vienu no Valdības darba prioritātēm;
2.2.
nodrošina ikgadēju finansējuma pieaugumu valsts budžetā
izglītības un zinātnes nozarei par 10%. Apstiprina ar sociālajiem
partneriem saskaņotu pedagogu darba samaksas paaugstināšanas
grafiku 2015.gadam un turpmākajiem gadiem;
2.3.
ievieš pedagogu darba samaksas modeli, kas balstīts uz 40 darba
stundu nedēļu ar noteiktu kontaktstundu skaitu (līdz 21), kas
paredz par līdzvērtīgas kvalifikācijas darbu nodrošināt
samērojamu atalgojumu, tai skaitā pirmsskolā. Pedagogu atalgojums
nedrīkst būt mazāks par CSP oficiālajā statistikas paziņojumā
publicētajam valstī strādājošo aizpagājušā gada mēneša
vidējās darba samaksas apmēram, reizinot ar koeficientu 1,2;
2.4.
nodrošina savlaicīgu valsts līdzfinansējumu Eiropas struktūrfondu
projektiem izglītības un zinātnes jomā;
2.5.
saglabā valsts un pašvaldību budžeta dotāciju pirmsskolas,
vispārējās, profesionālās un profesionālās ievirzes izglītības
iestāžu (mākslas, mūzikas un sporta skolu) darbības
nodrošināšanai;
2.6.
nodrošina pakāpenisku valsts budžeta palielinājumu zinātnes
finansēšanai, lai kopējais valsts budžeta finansējums zinātnei
sasniedz 1,0 procentu no IKP, kā tas noteikts Zinātniskās
darbības likumā, paredzot ikgadēju valsts budžeta finansējuma
pieaugumu zinātniskajai darbībai ne mazāku par 0,15 procentiem no
IKP;
2.7.
nodrošina pakāpenisku valsts budžeta palielinājumu augstākās
izglītības finansēšanai, līdz kopējais valsts budžeta
finansējums studijām valsts dibinātās augstskolās sasniedz
vismaz 2 procentus no IKP, kā tas noteikts Augstskolu likumā,
paredzot ikgadēju valsts budžeta finansējuma pieaugumu ne mazāku
par 0,25 procentiem no IKP;
2.8. sākot ar 2016.gadu pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu
darba samaksu par izglītības programmu īstenošanu nodrošina no
valsts budžeta;
2.9. nodrošina atbalstu latviešu valodas apmācībai
mazākumtautību pirmsskolas izglītības iestādēs;
2.10.
ieviešot vispārējo obligāto vidējo izglītību, tā jānodrošina
vidējās un vidējās profesionālās izglītības iestādēs,
paredzot iespējas padziļināti apgūt priekšmetus un speciālos
kursus izvēlētajā nozarē;
2.11 izstrādā tādu nodokļu politiku, kas stimulētu darba devējus
veidot prakses vietas profesionālo skolu audzēkņiem un augstskolu
studentiem, līdz ar to nodrošinot darba tirgum nepieciešamo
prasmju apguvi profesionālajās un augstākajās izglītības
iestādēs;
2.12.
augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanai izveido Latvijas
augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas aģentūru;
2.13.
nodrošina grafika izstrādi atalgojuma palielināšanai augstākajā
izglītībā un zinātnē nodarbinātajiem;
2.14.
izstrādā politiku, lai personām, kas ieguvušas augstāko
izglītību Latvijā par valsts budžeta līdzekļiem, pēc studiju
beigšanas ir jānostrādā Latvijā 3 gadi vai, aizbraucot no
Latvijas, valstij jāatmaksā apmaksa par studijām;
2.15. risina
jautājumu par izdienas pensiju piešķiršanu pedagogiem;
2.16.
atbalsta sociālo dialogu valsts, novadu, pilsētu, augstskolu un
uzņēmumu līmenī, risinot ekonomiskos, tiesiskos un sociālos
jautājumus, kuri būtiski skar izglītības un zinātnes iestādēs
strādājošos darbiniekus;
2.17. ņem
vērā sociālo partneru viedokli, izstrādājot likumus un Ministru
kabineta noteikumus sociālās drošības jautājumos;
2.18.
veicina darbinieku pārstāvību sociāli ekonomisko un darba tiesību
ievērošanai darba vietās, darba drošības garantēšanai, neliek
šķēršļus arodbiedrību veidošanai, darbībai un arodbiedrības
uzticības personu izvirzīšanai;
2.19.
sniedz atbalstu darba koplīgumu un vienošanos ar pilsētu un novadu
pašvaldībām slēgšanā, kā arī nepieļauj sasniegto darba
tiesisko attiecību un garantiju līmeņa pazemināšanu normatīvajos
aktos;
2.20.
regulāri paaugstina minimālo algu valstī un ar iedzīvotāju
ienākuma nodokli neapliekamo minimumu.
