Latvijas rādītāji “Transparency international” veidotajā Korupcijas uztveres indeksā (KUI) jau otro gadu ir nemainīgi – saņemti 55 punkti 100. Starp Eiropas savienības (ES) valstīm Latvija ieņem 21. vietu, kamēr Lietuva un Igaunija ieņem attiecīgi 16. un 11. vietu. Gundars Jankovs skaidroja, ka Latvijas vērtējums saistīts ar vājo institūciju sniegumu, kuras apkaro un novērš korupciju. Lai gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir pretējās domās par Latvijas rādītājiem, jāņem vērā fakts, ka uzņēmēji, kuri plāno veikt darbību citās valstīts, kā vienu no faktoriem ņem vērā arī KUI. Tāpēc visai droši var apgalvot, ka mūsu kaimiņvalstis ārvalstu uzņēmējiem un investoriem ir krietni vien pievilcīgākas.
Biedrības “Delna” vadītājs atzīmēja, ka korupcijas apkarošana valstī ir zem katras kritikas. Lai situāciju uzlabotu, līdz ar izmeklētāju atalgojuma palielināšanu un to kapacitātes celšanu, KNAB būtu vairāk jāpievēršas tieši ļoti lielām korupcijas lietām, lai iestādei pieejamie resursi būtu izlietoti efektīvi. Tāpat arī daudzu funkciju veikšanu nepieciešams nodot uz āru, par piemēru minot sabiedrības izglītošanu nodot nevalstiskajām organizācijām. Diemžēl, pēc G. Jankova teiktā, KNAB principā neņem vēra biedrības ieteikumus par nepieciešamajiem uzlabojumiem un pat izvairās to iekļaut darba grupās.
Papildus tam, biedrības “Delna” direktors skaidroja, ka šobrīd nepieciešamo pierādījumu līmenis, izmeklējot krimināllietas, ir pārāk augsts, kas principiāli reducējas uz to, ka tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem ir jāsavāc neapgāžami pierādījumi par acīmredzamiem faktiem. Salīdzinot ar citām valstīm, kur acīmredzamas lietas fiksē, Latvijā jāsavāc pierādījumi, lai pierādītu, ka uz baltas lapas ir rakstīts ar melniem burtiem.
Lai gan ir akūti nepieciešama dažādu institūciju darba uzlabošana un kopējas sistēmiskas reformas, jāsaprot, ka korupcijas apkarošana sākas ar katra indivīda rīcību. Ir nepieciešama aktīva pilsoniskā līdzdalība, lai mainītu kopējo situāciju valstī. Tieši tāpēc ir svarīgi doties uz vēlēšanām, jo nedošanās balsot ļauj tikt ievēlētiem nekompetentiem deputātiem, kuriem bieži vien pašiem nav skaidrs, kādas sekas var radīt noteikta lēmuma pieņemšana.
