Tā kā daļa Latvijas sabiedrības jau ilgāku laiku ir pakļauta Krievijas īstenotajai propagandai, Jānis Sārts savā prezentācijā analizēja tieši Krievijas informatīvā kara metodes, mērķus un to, kādā veidā tam iespējams pretoties.
Kāpēc Krievija to dara?
Galvenais iemesls tam, kāpēc Krievija veica intervenci Ukrainā, piedalās militārās aktivitātes Sīrijā un uzbrūk Eiropas vērtībām, ir tās iekšējais vājums. Tendences skaidri norāda uz krīzi ekonomikā, demogrāfijā, kā arī vērojama valsts infrastruktūras un tehnoloģiju atpalicība. Papildus tam, Krievijas iekšienē pastāv draudi plašas sabiedrības fragmentācijai, kurus nepieciešams novērst, lai esošais varas centrs saglabātu savu ietekmi un nepieļautu elites maiņu. Pēc Jāņa Sārta teiktā, “vienīgais instruments, ko šobrīd Krievija ir atradusi kā funkcionētspējīgu, kā sabiedrības konsolidācijas instrumentu, ir bailes”. Par spīti tam, ka sociālie apstākļi Krievijā degradējās, caur militārās varenības demonstrēšanu un ārējā ienaidnieka iezīmēšanu tiek panākta saliedēšanās ap varas centru.
Krievijas informatīvā kara galvenās metodes
Centrālais fokuss informatīvā kara stratēģijā tiek likts uz Rietumu vērtību sistēmas graušanu. Lai gan sākotnēji uzbrukums vērtībām var šķist abstrakts, NATO ekselences centra direktors atzīmē, ka sabiedrības izpratnē, vērtības ir tās, kas sasaista noteiktu sabiedrības kopumu. Papildus tam, Rietumu pasaules vērtības Krievija saredz kā savu galveno iekšējo draudu.
Tiražējot nepatiesu informāciju un izmantojot vājuma brīžus, Krievija cenšas graut ticību Rietumu valdībām un medijiem. Piemēram, ļoti efektīvi tiek izmantota bēgļu krīze Eiropā, ar kuras palīdzību caur dažādiem stāstiem un informācijas manipulēšanu tiek šķeltas atsevišķas sabiedrības grupas Eiropas iekšienē. Turklāt, Krievija vienlaicīgi veido vairākus paralēlus stāstus (konspirāciju teorijas un nepatiesus stāstus), radot informatīvo miglu, kas noved pie cilvēku dezorientācijas informatīvajā telpā un neticību tai per se.
Kā mēs varam pretoties?
“Pirmais, ir jāzina, kas notiek,” tā Jānis Sārts. Tajā brīdi, kad indivīdi zina, ka kāds cenšas ietekmēt viņu uztveri, spēja pretoties strauji paaugstinās. Arī viedokļu līderiem un medijiem ir svarīgi saprast, ar kādam metodēm Krievija cenšas izplatīt savu propagandu. Šajā sakarā J. Sārts norādīja uz gadījumu, kad viens no Kremļa ietekmē esošajiem medijiem “Russia Today” (saīsināti – RT) veiksmīgi izmantoja norvēģu telekanāla nezināšanu, kā arī “mūsdienu mediju lāstu “- laika un resursu trūkumu. Rezultātā Norvēģijas telekanāls 2 nedēļas savos sižetos izmantoja RT veidotos materiālus un principā “runāja Krievijas vārdiem”.
J. Sārts atzīmēja, ka ir samērā viegli definēt Krievijas vai teroristiskā grupējuma “Daīš” identitāti, taču jautājums “Kāds ir Eiropas stāsts?” paliek neatbildēts. “Mēs cīnāmies pret Krievijas stāstiem. Caur to vien mēs cīnāmies tajā vietā, kuru viņi ir definējuši,” norāda vieslektors. Tieši tādēļ Rietumiem ir nepieciešams savs stāsts, ar kura palīdzību jācenšas dominēt, nevis pastāvīgi jāatspēko propaganda.
