19. oktobrī partijas “Latvijas attīstībai” birojā kopā ar domnīcas “CERTUS” vadītāju Vjačeslavu Dombrovski norisinājās diskusija par to, kā ar izmaiņām nodokļu sistēmā iespējams gan palielināt nodokļu ieņēmumus, gan veicināt Latvijas konkurētspēju starptautiskā līmenī.
“Laba nodokļu sistēma ir izaugsmi veicinoša, starptautiski konkurētspējīga, nesekmē izvairīšanos no nodokļiem, nodrošina adekvātus ieņēmumus valsts budžetā un sabiedrībā tiek uzskatīta par taisnīgu. Diemžēl Latvijas nodokļu sistēmu iepriekš minētais raksturo ļoti nelielā mērā, “ teikts “Latvijas Konkurētspējas Ziņojums: Nodokļu pētījums” kopsavilkumā, ar kura rezultātiem un konkrētiem priekšlikumiem nodokļu sistēmas uzlabošanai klātesošos iepazīstināja iepazīstināja V. Dombrovskis.
Uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN)
Tradicionāli tiek uzskatīts, ka UIN Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropā, kā tas patiešām arī ir. Šī nodokļa nomināla likme kā zināms Latvijā ir 15%, līdzīgi kā Lietuvā un Polijā, kamēr Igaunijā tā sasniedz 20%. Kā atzīmēja V. Dombrovskis, nominālās UIN likmes sniedz maldinošu priekšstatu par reālo kopainu. UIN efektīvā likme, “ko aprēķina kā faktiski samaksāto nodokli attiecībā pret ar nodokļiem apliekamo ienākumu”, bieži vien ir augstāka nekā Lietuvā, bet ir teju vienā līmenī ar Igauniju (attēlā zemāk).
Efektīvo UIN likmju salīdzinājums
Tā kā par ārvalstu investīcijām konkurējam ar saviem tiešajiem kaimiņiem, eksperta ieteikums ir ieviest 0% likmi reinvestētajai peļņai līdzīgi kā Igaunija to izdarīja jau 2000. gadā.
Vj. Dombrovskis norādīja, ka Igaunijas prakse, neapliekot reinvestēto peļņu ar nodokli, ir bijusi veiksmīga. Nodokļu administrēšana kļuvusi vienkāršāka, palielinājusies uzņēmumu kapitalizācija, kā arī samazinājusies izvairīšanās no nodokļu nomaksas. Lielisku piemēru tam, kāpēc šī izvēle igauņiem ir bijusi sekmīga, demonstrē grafiks zemāk.
Igaunijas un Latvijas uzņēmumu pašu kapitāls, mljrd. EUR
Darbaspēka nodokļi
Eksperti ir vienisprātis, ka tieši darbaspēka nodokļi ir tie, kas ir vissvarīgākie attiecībā uz ienākumu sadali, valsts budžetu un ēnu ekonomiku. Esošā darbaspēku nodokļu sistēma Latvijā veicina gan ēnu ekonomikas pastāvēšanu, gan zemu konkurētspēju. 2015. gadā teju 40% no Latvijas iedzīvotājiem saņēma minimālo algu, lielai daļai no tiem saņemot atlikušo algas daļu aploksnē. Šīs fakts neizbrīna, jo Latvijā ir vislielākais darbaspēku nodokļu slogs starp valstīm mūsu reģionā (skat. attēlu zemāk).
Darbaspēka nodokļa plaisa, % no darba devēja izmaksām
Sevišķi svarīgi tas ir “High-tech” nozarēs, kur uzņēmumam darbaspēka izmaksas var sasniegt pat 90%. “Pasaule nav statiska,” norādīja eksperts, skaidrojot, ka šādās nozarēs, uzņēmums izvēlēsies veikt savu uzņēmējdarbību tur, kur darbaspēka nodokļi ir viszemākie. Līdz ar to var secināt, ka Latvija šajā nozarē nav konkurētspējīga Baltijas valstu starpā.
Domnīcas “CERTUS” piedāvātais risinājums ir ieviest progresīvu iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN), paredzot IIN pamatlikmes struktūra 20, 25 un 30% apmērā, apvienojumā ar valsts sociālas apdrošināšanas iemaksām (VSAOI) un sociālās apdrošināšanas pabalstu griestiem.
Divi piedāvātie reformu scenāriji “Piesardzības” un “Izrāviena” attēloti zemāk.
Pašvaldību finansēšanas sistēma un ekonomiskā attīstība
Šobrīd lielāko daļu pašvaldības ienākumu sadaļā sastāda iedzīvotāju IIN maksājumu, kas no kopējā nodokļa tiek sadalīts proporcijās 80/20 – 20% no IIN nonāk valsts budžetā, bet 80% nonāk pašvaldībā, kur iedzīvotājs ir deklarējis savu dzīvesvietu. Šobrīd visvairāk iegūst tās pašvaldības, kurās savu dzīvesvietu deklarējuši iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem, piemēram, Garkalnes novadā, Jūrmalā vai Mārupes novadā.
Lai sekmētu nodokļu ieņēmumu taisnīgāku sadali un palielinātu pašvaldību motivāciju radīt labāku vidi uzņēmumu darbībai, tiek piedāvāts IIN daļēji piesaistīt darbavietai.
Nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN)
Vj. Dombrovskis atzīmēja, ka NĪN salīdzinājumā ar cita veida nodokļiem ir vismazākā negatīvā ietekmē uz valsts izaugsmi, tādēļ ir efektīvi pārcelt, piemēram, daļu no IIN vai UIN uz NĪN.
2015. gadā NĪN ieņēmumi sasniedz teju 200 miljonus eiro, taču šo rādītāju iespējams uzlabot, pārskatot kadastrālo vērtību ekskluzīvajiem mājokļiem. Tas nepieciešams jo, pastāvot ievērojami augstai ienākumu nevienlīdzībai, ekskluzīvo īpašumu kopējā kadastrālā vērtība neatbilst nekustamo īpašumu tirgus vērtībām. Īstenojot šādu reformu, nekustamā īpašuma nodokļa maksājumos būs iespējams iekasēt papildus 20 miljonus eiro.
Akcīzes nodokļi
Šobrīd aptuveni 10% no valsts budžeta ieņēmumi veido tieši akcīzes nodoklis dažādām patēriņa precēm, kas atstāj negatīvu iespaidu uz dabu vai cilvēku veselību. Pārskatot iespējamās izmaiņas šajā nodokļu segmentā, jāņem vērā, ka Latvija robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, kur akcīzes preču cenas ir salīdzinoši zemākās (attēlā zemāk).
Akcīzes preču cenu salīdzinājums, EUR
Līdz ar to, palielinot akcīzes nodokli kādai no precēm, ir paredzams kontrabandas preču patēriņa pieaugums. Piemēram, jau šobrīd teju 20% no kopējā cigarešu apjoma, kas tiek patērēts Latvijā, tiek ievests nelegāli.
Domnīcas “CERTUS” rekomendē sekojošas izmaiņas, lai veicinātu ilgtermiņā veicinātu ieņēmumus no akcīzes nodokļa:
- Palielināt nodokli mazutam un naftas gāzēm; izlīdzināt akcīzes nodokli benzīnam un dīzeļdegvielai
- Akcīzes nodokli auto degvielai novirzīt autoceļu infrastruktūras attīstībai (analoģiski arī dzelzceļa transporta izmantoto dīzeļdegvielas akcīzes nodokli
- Iesaldēt stiprā alkohola un cigarešu akcīzes nodokļa palielinājumu
- Neieviest akcīzes nodokli jauniem produktiem
Attēlu un informācijas avots: “Latvijas Konkurētspējas Ziņojums: Nodokļu pētījums”
