18. janvārī “Latvijas attīstībai” birojā norisinājās partijas biedru apmācības, kuru ietvaros biedrības “Delna” direktors Jānis Volberts un jurists Jānis Veide iepazīstināja ar Trauksmes cēlēju likumprojektu un skaidroja pašu trauksmes cēlēju būtību.
Trauksmes celšanu saprot kā informācijas atklāšanu par tādiem iespējamiem tiesību normu un ētikas principu pārkāpumiem institūcijās un valsts, pašvaldību vai privātos uzņēmumos, kas nodara kaitējumu kādai sabiedrības grupai vai sabiedrībai kopumā. Ar regulējuma palīdzību iespējams aizsargāt gan valsts, gan privātā sektorā strādājošos, kas ziņo par iespējamu korupciju un citām nelikumībām.
Pazīstamākais trauksmes cēlējs Latvijā ir Neo (Ilmārs Poikāns), kurš nodeva sabiedrībai informāciju par valsts institūciju un komercsabiedrību darbinieku un amatpersonu atalgojumu.
Kā informēja “Delna” vadītājs Jānis Volberts, biedrība jau vairākus gadus strādā ar trauksmes cēlējiem un to aizsardzību, taču daudzi Latvijas iedzīvotāji joprojām par galveno iemeslu neziņošanai min bailes no sekām.
Trauksmes cēlēju likumprojekts paredzēs nodrošināt trauksmes cēlēja anonimitāti, kā arī aizliegs viņam radīt nelabvēlīgas sekas no darba devēja puses. Tāpat valsts iestādēm un uzņēmumiem, kuros nodarbināti vairāk kā 50 cilvēku, būs nepieciešams izveidot iekšējos ziņošanas kanālus, kurus varēs izmantot, lai ziņotu par nelikumībām.
Kā informēja “Delna” pārstāvji, sākotnēji likumprojektu bija plānots izsludināt 2017. gada 1. janvarī, taču, tā kā likumprojekta pieņemšanu kavē dažādi šķēršļi, grūti prognozēt datumu, kad likumprojekts varētu nonākt Saeimā.
Trauksmes cēlēju labā prakse
