Partija “Latvijas attīstībai” vērsusies pie premjera Māra Kučinska un izglītības un zinātnes (IZM) ministra Kārļa Šadurska, aicinot veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka augstskolu darbiniekiem nepieciešamo latviešu valodas zināšanu līmeni.
Jau izskanējusi informācija, ka IZM nevirzīs apstiprināšanai amatā Rīgas Juridiskās augstskolas rektoru Melu Keniju un neplāno virzīt valdībā atkārtotai apstiprināšanai arī Rīgas Ekonomikas augstskolas līdzšinējo rektoru Andersu Pāzlovu.
Tam par iemeslu ir Ministru kabineta noteikumi Nr. 733, kas nosaka, ka, lai ieņemtu rektora amatu kādā no Latvijas augstskolām, latviešu valodas prasmēm jāatbilst C līmeņa 1. pakāpei.
“Konkrētā norma rada nopietnus riskus Latvijas augstākās izglītības kvalitātei un konkurētspējai starptautiskā mērogā,” skaidro partijas “Latvijas attīstībai” vadītājs Juris Pūce.
Partijas vadītājs skaidro, ka tā vietā, lai augstskola izvēlētos rektora amatam vislabāko un profesionālāko speciālistu, neierobežojot kandidātu loku tikai ar Latvijas iedzīvotājiem, tām turpmāk nāksies ievērojami ierobežot kandidātu loku, par galveno kritēriju atbilstībai amatam ņemot to, vai ir pietiekami labas latviešu valodas prasmes.
Partija “Latvijas attīstībai” norāda, ka šāda prakse būtiski ietekmē arī absolventu konkurētspēju globālajā darba tirgū, kas tieši atsaucas uz Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju.
“Mēs aicinām premjeru un izglītības ministru nekavējoties veikt atbilstošos grozījumus MK noteikumos, lai Latvijas augstskolas varētu piesaistīt augsta līmeņa speciālistus, tādējādi ceļot gan iestāžu izglītības kvalitāti, gan to starptautisko konkurētspēju,“ norāda J. Pūce.
