Paļaujoties uz ES fondu līdzekļiem ceļu atjaunošanai, mēs paši savos ceļos esam gandrīz pārstājuši ieguldīt un, kā izskatās, arī negrasāmies to darīt.
Valsts galveno autoceļu atjaunošana pēdējos gados ir noritējusi visai strauji. Par to paldies citu ES dalībvalstu nodokļu maksātājiem, par kuru naudu šie remonti galvenokārt ir veikti. Paļaujoties uz ES fondu līdzekļiem ceļu atjaunošanai, mēs paši savos ceļos esam gandrīz pārstājuši ieguldīt un, kā izskatās, arī negrasāmies to darīt. Diemžēl ES pieejamais finansējums strauji izsīkst un draud pavisam beigties jau pavisam drīz – 2018. gada beigās. Ko darīsim pēc tam, joprojām nav zināms. Pietiekamu valsts budžeta finansējumu šim mērķim neizdodas atrast jau gadiem.
Valdošā partija – Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) – savā priekšvēlēšanu programmā pirms trīs gadiem solīja atjaunot “Ceļu fondu”, iezīmējot degvielas akcīzes nodokļos, transportlīdzekļa nodevās un par maksas ceļiem iegūtos ienākumus tieši ceļu sakārtošanai. Trīs gadi ir pagājuši, bet solītā “Ceļu fonda” joprojām nav. Un iespēju trūkumu šo jautājumu atrisināt ZZS pārmest nevar – partija jau ilgāku laiku vada gan Satiksmes, gan arī Finanšu ministriju. “Ceļu fonda” izveide ne tikai ļautu autobraucējiem saprast, par ko viņi maksā, bet arī nozarei nodrošinātu ilgtermiņa finansējumu, ar kuru varētu rēķināties gan būvnieki, gan ceļu lietotāji. Lai gan ceļi šobrīd kopumā kļūst labāki, daudzviet tie joprojām ir sliktā vai pat kritiskā stāvoklī. Tas katru gadu Latvijas iedzīvotājiem rada zaudējumus vairāku simtu miljonu apmērā.
Šī brīža vienīgais valdības piedāvājums ir nodokļu reforma, kuras ietvaros atkal tiks celta degvielas akcīze. Taču arī šoreiz iegūtie līdzekļi netiks novirzīti pa tiešo ceļu remontiem, bet gan citām budžeta vajadzībām. Jautājums – vai vispār remontēsim ceļus 2020. gadā un tālākā nākotnē? – vairs nav retorisks, bet ir kļuvis jau pamatīgi degošs. Valdībai ar ZZS priekšgalā nekavējoties būtu jāpiedāvā ilgtermiņa risinājums.
