Klausoties finanšu ministres teikto, ka uzņēmēji būs spiesti maksāt lielākas algas, rodas jautājums, vai šobrīd esam tādā ekonomiskās attīstības stadijā, lai uzņēmēji varētu to atļauties darīt.
Latvijas ekonomika aug straujāk nekā tika prognozēts iepriekš. Latvijas IKP izaugsme tika lēsta ap 3,2 %, bet šobrīd prognoze palielināta līdz 3,7 %. Finanšu ministre Dana Reizniece Ozola apgalvo, ka ekonomika attīstās pateicoties diviem faktoriem.
Viens no faktoriem ir saistīts ar Eiropas Savienības fondu naudu. Šogad kopā dažādu projektu īstenošanai pieejami 400 miljoni eiro, bet nākošgad – 600 miljoni eiro. Kopš 2004. gada paļaujamies uz ES līdzekļiem kā neizsīkstošiem burvju putekļiem, kas nodrošinās ekonomikas attīstību un jaunas darba vietas. Situācijā, kad ES lielā apmērā nodrošina līdzekļus tautsaimniecības attīstībai, nav pamata līksmot par ekonomikas izaugsmi ap 4% gadā. Un tieši tas lielā mērā atkarīgs no valdības neizdarības. Prognozētais attīstības temps būtu jāsasniedz bez ārējas palīdzības, kas parādītu, ka mēs paši spējam sekmēt ekonomikas izaugsmi, nevis akli paļauties uz ES fondu naudu. ES fondi nebūs pieejami mūžīgi, tāpēc ir pienācis laiks domāt, kā stimulēt un attīstīt ekonomiku mums pašiem.
Otrs finanšu ministres minētais faktors, kas spēlē par labu ekonomikas attīstībai, ir veiktās izmaiņas nodokļos. Tie pēc būtības ir klaji meli, jo nemitīgās nodokļu izmaiņas pēdējos gados, kā norādījuši uzņēmēji, ir viens no galvenajiem kavēkļiem attīstībai. Arī nesen pieņemtā nodokļu reforma pēc būtības ir brāķis, kur jau šodien ministri meklē iespējas nākamā gada “fiskālās telpas paplašināšanai”. Ja nodokļu sistēma būs stabila un prognozējama, ekonomika attīstīsies un palielināsies uzņēmēju skaits, kas izvēlēsies maksāt nodokļus. Ieguvēji būsim visi. Latvijas vēsture ir piemērs, kad tika piedāvāts samazināt Uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN) no 25% uz 15%. Priekšlikums izvērta asas diskusijas par to, vai valsts budžets ieņems pietiekami daudz finanšu līdzekļu. Kā izrādījās, UIN samazinājums deva pozitīvu efektu – budžeta ieņēmumi nevis samazinājās, bet gan palielinājās. Tāpēc, plānojot nodokļu izmaiņas, nav akli jāraugās tikai uz nodokļu palielināšanu.
Taču šobrīd valdība faktiski nerunā par problēmu, ka nodarbināto skaits nepieaug, neskatoties uz to, ka bezdarba līmenis samazinās. Tā ir problēma, kuru Finanšu ministrija noklusē. Bezdarba līmenis valstī samazinās emigrācijas dēļ, kā rezultātā samazinās kopējie bezdarba rādītāji, kamēr strādājošo skaits nepalielinās. Mēs nevaram runāt par ekonomikas attīstību situācijā, kad cilvēki pamet valsti. Tāpēc uzskats, ka ekonomika attīstās un uzņēmējiem ir jāmaksā lielākas algas, ir absurds. Kamēr valdība nesapratīs, kurā virzienā attīstīt ekonomiku ilgtermiņā, nepalielināsies ne nodarbināto skaits, ne augs Latvijas ekonomika.
