Otrdien, 22. augustā, valdība uzsāka darbu pie nākamā gada budžeta. Viens no pirmajiem jautājumiem darbakārtībā bija Zemkopības ministrijas aicinājums samazināt PVN likmi Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Argumenti par labu šai iniciatīvai ārēji izklausās labi, bet patiesībā ir vāji un nepārdomāti.
Zemkopības ministrijas ierosinājums ir samazināt PVN likmi – no 21% uz 5% – “Latvijai raksturīgajiem” augļiem, dārzeņiem un ogām. PVN samazinājums šai pārtikas grupai regulāri ir ticis apspriests nodokļu politikas kontekstā, parasti kā galvenos argumentus minot gan maznodrošināto iedzīvotāju, gan Latvijas ražotāju aizsardzības nepieciešamību. Tomēr jāpatur prātā, ka cenas Latvijas veikalos nenosaka valdība, un PVN samazinājums ne vienmēr nozīmē cenas kritumu.
Pirmkārt, nav pārliecības par to, ka uz PVN samazinājuma rēķina tirgotāji vienkārši nepalielinās savu peļņas daļu, nevis piedāvās produktu veikalā lētāk. Otrkārt, daudz lielākas cenu svārstības rada paša tirgus principi – konkrētu patērētāju pieprasījums un maksātspēja. Piemēram, cenu atšķirības dažādu zīmolu veikalos vienam un tam pašam produktam mēdz būt ievērojamas. Līdz ar to sociālās palīdzības arguments neiztur kritiku, jo ir maz ticams, ka PVN samazinājums padarīs sezonālos augļus un dārzeņus pieejamākus cilvēkiem ar zemiem ienākumiem.
Taču, lai patiešām sniegtu atbalstu Latvijas ražotājiem, būtu nepieciešama daudz precīzāka produktu klasifikācijas sistēma nekā to šobrīd piedāvā Zemkopības ministrija. Būtu precīzi jādefinē ne tikai “Latvijai raksturīgie” augļi, ogas un dārzeņi, bet arī gada mēneši, kad tie Latvijai ir raksturīgi. Jautājums, vai šādas sistēmas izstrāde neizmaksās vairāk nekā ieguvums ražotājiem. Sagatavotais priekšlikums ir vājš, un to nepieciešams pārstrādāt, lai tas tiešām sniegtu labumu Latvijas tautsaimniecībai.
