Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais augusta beigās brīdinājis, ka Latvijas ekonomikai šobrīd ir raksturīgas “trekno gadu” pazīmes. Tas nozīmē, ka vēl kādu brīdi dzīvosim zaļi, bet pēc tam varam attapties turpat, kur jau reiz bijām 2007. gadā.
Platais norādīja, ka šobrīd ekonomikā novērojamas pārāk ātras izaugsmes pazīmes. Nākamajos gados ekonomika uzkarsīs, kas ir patīkama ziņa darba ņēmējiem, tomēr liecina par jauniem ekonomiskās krīzes draudiem nākotnē. Algas šobrīd aug straujāk nekā darba ražīgums, un ekonomisko augšupeju uz priekšu dzen galvenokārt iekšējais patēriņš. Visiem, kas ir apguvuši ekonomikas teorijas pamatus, tas liek satrūkties.
Valdībai šādos apstākļos vajadzētu maksimāli samazināt budžeta deficītu un veidot uzkrājumus nākotnei. Tomēr tiek darīts tieši pretējais. Vai tiešām nemaz neesam mācījušies no kļūdām un drīzumā attapsimies turpat, kur pirms desmit gadiem? Arī tad daudzi eksperti brīdināja par ekonomikas straujo pārkaršanu, bet valdība tikai lika klāt jaunus budžeta izdevumus, kurus pēc dažiem gadiem pēkšņi vairs nebija, no kā segt.
Ja Platajam ir taisnība, valdībai jābūt ļoti modrai un steidzīgi jārīkojas. Jāsāk būtu pašai ar savu saimniecību. Valdības neizdarība jau tā ir ievērojami iekavējusi struktūrfondu projektu īstenošanu, tāpēc šogad un nākamgad Latvijā veidosies īsts projektu sastrēgums. Ekonomikā nevis pakāpeniski, bet strauji ieplūdīs liela daļa fondu naudas, kas tikai vēl vairāk stimulēs jau tā straujo ekonomikas izaugsmi, radot lielākus pārkaršanas riskus.
Valdības uzdevums šobrīd ir ne tikai neveidot nākamo gadu budžetus ar lielu deficītu, bet arī gudrāk un tālredzīgāk pārvaldīt Eiropas fondu līdzekļus. Par to mūsu valstī šobrīd primāri ir atbildīga finanšu ministre Dana Reizniece – Ozola.
