Valdības nekoordinētā rīcība Latvijas finanšu sektoru var ievilkt vēl dziļākā purvā

Valdības pašreizējā rīcība Latvijas finanšu sektora krīzes situācija rada nopietnas bažas par tālāku situācijas saasināšanos, tādēļ aicinām valdību veikt konkrētas un ātras darbības, lai atjaunotu uzticību Latvijas finanšu sektoram un finanšu uzraudzības iestādēm.

Pagājušā nedēļā Latvijas finanšu sektors piedzīvoja nopietnus satricinājumus. ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija “FinCEN” būtībā izteikusi neuzticību Latvijas finanšu sektora uzraudzībai un Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšana šīs bažas tikai apstiprina.

Partijas “Latvijas attīstībai” valdes priekšsēdētājs Juris Pūce skaidro, ka ir nepieciešama skaidra valdības komunikācija un darbība, lai šajā krīzes situācijā tiktu atjaunota uzticība gan Latvijas finanšu sektoram, gan finanšu sektora uzraudzības iestādēm.

“Tas, ko mēs pēdējās dienās novērojam, kad Latvijas finanšu sektoru ir skāruši vairāki smagi triecieni, ir valdības nekoordinēta un haotiska darbība. Premjers Māris Kučinskis ir “pazudis” un nepiedāvā skaidru plānu krīzes risināšanai, bet finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola katrā intervijā saka ko citu. Šāda rīcība esošo krīzi ne tikai nepalīdz risināt, bet var visu Latvijas finanšu sektoru ievilkt vēl dziļākā purvā,” norāda Juris Pūce.

Pie iepriekšminētā partijas “Latvijas attīstībai” vadītājs atzīmē, ka Latvijas Banka ir iegādājusies “ABLV” bankas vērtspapīrus, lai nodrošinātu tās likviditāti, kas acīmredzami norāda uz to, ka bankai ir likviditātes problēmas. Taču Latvijas sabiedrība līdz šim nav informēta ne par šīm problēmām, ne par to kopējo apmēru.

“Šobrīd ir nepieciešama valdības ātra un precīza darbība, lai Latvijas finanšu sektors ne tikai atgūtu savu reputāciju, bet kopā ar finanšu uzraudzības iestādēm būtu spējīgs funkcionēt atbilstoši starptautiskajiem standartiem. Ja premjers un finanšu ministre to nespēj nodrošināt, viņiem pašiem būtu jāpadomā par savu atbilstību amatam,” tā Pūce.