“Attīstībai / Par!” frakcijas vadītāja vietnieks Artūrs Toms Plešs iestājas par Saeimā piedāvāja ieviest paplašināto depozīta sistēmu, kurā nākotnē varētu pieņemt vairāk par skārdenēm, plastmasas un stikla pudelēm. Saeimas Tautsaimniecības komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, noraidot mūsdienīgu un ilgtspējīgu sistēmu.
Paplašināta depozīta sistēma būtu bijusi atbilstoša mūsdienīgai valstij
“Komisijā mans priekšlikums, kas ļautu nākotnē pieņemt arī citus iepakojumu veidus, atbalstu neguva. Es piedāvāju sākt ar klasisko (stikla, PET, skārda pudeles) sistēmu un radīt nosacījumus tam, lai nākotnē Latvijas iedzīvotāji varētu nodot arī citus iepakojuma veidus un par to saņemt atlīdzību. Žēl, taču turpināšu cīnīties, lai rastu risinājumus vides piesārņojuma mazināšanai,” teica Artūrs Toms Plešs, kurš ir arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs un Saeimā vada Vides un klimata apakškomisiju.
“Tas ir par to, lai Latvija reiz būtu mūsdienīga valsts, kura rāda priekšzīmi citām valstīm, nevis tikai mēģina panākt pārējās. Tas prasa plašāku, valstisku, ne uz savu labumu orientētu domāšanas veidu.”
Depozīta sistēma jāpieņem bez kavēšanās, jāievieš līdz 2022. gada 1. februārim
Sekojošajās nedēļās Tautsaimniecības komisija turpinās skatīt grozījumus attiecīgajā Iepakojuma likumā, lai to pieņemtu 3. lasījumā un līdz 2022. gada 1. februārim ieviestu depozīta sistēmu, kas pārstrādās PET, stikla pudeles un skārdenes.
Vides piesārņojums ir viena no 21. gadsimta izaicinošākajām problēmām un depozīta sistēma ir viens no risinājuma elementiem, kas var tieši ietekmēt cilvēku paradumus, veicinot iesaisti atkritumu šķirošanā, tādējādi mazinot apkārtējas vides piesārņojumu.
Tāpat depozīta sistēma ir iespēja attīstīt jaunas tehnoloģijas un stimulēt inovatīvus un eksportējamus risinājumus pašmāju uzņēmēju vidū.
Paredzams, ka depozīta taras pieņemšanas punkti atradīsies pie veikaliem, bet, ja teritorijā nebūs likumam atbilstošu veikalu ar noteiktu platību, tad pašvaldība ierādīs vietu taras pieņemšanas punktam.
A. T. Plešs iestājas par to, lai depozīta sistēma un tās cenu politika būtu caurskatāma visām iesaistītajām pusēm – iedzīvotājiem, iepakojumu ražotājiem un depozīta sistēmas operatoriem.
Eurostat dati:
-
Latvijā ļoti strauji pieaug sadzīves atkritumu apjomi: pēdējās piecgades laikā (2013 – 2018) sadzīves atkritumu īpatsvars pieaudzis par 20%. 2017. gadā Latvijas mājsaimniecībās radītas 851 000 tonnas sadzīves atkritumu, 2013. gadā – 704 000 tonnas. (2019)
-
No 851 000 tonnas sadzīves atkritumiem Latvijā pārstrādāti tikuši mazāk par ceturtdaļu. Vidēji ES pārstrādā tuvu pusei sadzīves atkritumu. (2019)
Latvijas starptautiskās apņemšanās:
-
2025. gadā Latvijai būs dalīti jāsavāc (atsevišķi no pārējiem atkritumiem) 77% no vienreizējām PET pudelēm, bet 2029. gadā – 90%. Vienlaikus līdz 2030. gadam atkārtotā izmantošanā vai pārstrādē būs jānonāk 70% no primārā iepakojuma. (“Single-Use Plastics” direktīva)
-
Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij līdz 2050. gadam ir jāpanāk klimatneitrāls stāvoklis. (Eiropas Padomes lēmums) Klimatneitralitāte ir situācija, kad saimnieciskā darbība un patēriņš neatstāj negatīvu ietekmi uz klimatu. Plašāk šeit!
Foto: Ieva Ābele, Saeima
