Depozīta sistēma, kuru nākotnē varētu elastīgi pielāgot jaunām vajadzībām, būtu mūsdienīgai Latvijai atbilstoša ideja. “Attīstībai / Par!” solīja modernus risinājumus aktuālām problēmā, un šī bija iespēja to īstenot.
Depozīta sistēma, kuru nākotnē varētu elastīgi pielāgot jaunām vajadzībām, būtu mūsdienīgai Latvijai atbilstoša ideja. “Attīstībai / Par!” solīja modernus risinājumus aktuālām problēmā, un šī bija iespēja to īstenot.
Artūrs Toms Plešs
“Attīstībai / Par!” frakcijas vadītāja biedrs, Saeimas Vides un klimata apakškomisijas vadītājs un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs
Vai “Attīstībai / Par!” atbalsta depozīta sistēmas ieviešanu?
Jā, jau kopš 13. Saeimas darba sākuma esam apliecinājuši, ka panāksim depozīta sistēmas ieviešanu un šobrīd esam tik tuvu Depozīta sistēmas izveidei kā nekad. Nav ne mazāko šaubu, ka depozīta sistēma būs. Pretēji izplatītājam apgalvojumam, ka vēlme ir sistēmu neieviest, gan AP, gan VARAM ir darījusi tieši pretējo – iesniegusi priekšlikumu, lai sistēma uzsāktu darbu jau 2022. gadā, nevis 2023., kā tas sākotnēji bija iecerēts. Šodien Tautsaimniecības komisijā pabeidzām skatīt likumu un jau drīzumā Saeimā to apstiprināsim.
Kas ir paplašinātā depozīta sistēma?
Klasiskajā sistēmā var nodot tikai skārdenes, PET un stikla pudeles, bet paplašinātajā depozīta sistēmā varētu nodot arī citus iepakojuma veidus un saņemt par to atpakaļ depozīta naudu. Šobrīd ir nepieciešams ieviest klasisko sistēmu, un citus elementus pievienot vēlāk.
Kāpēc “Attīstībai / Par!” iestājās par paplašināto sistēmu, ja dažas vides organizācijas aicināja to neatbalstīt?
Mēs piekrītam, ka vispirms vajag sākt ar klasisko sistēmu un citus iepakojuma veidus pievienot vēlāk, lai nekavētu sistēmas ieviešanu. Taču mūsu priekšlikums bija jau likumā nodefinēt plašāku tvērumu un jau tagad likt depozīta operatoram izraudzīties tādas tehnoloģijas, kas ir programmējamas un pielāgojamas citiem iepakojuma veidiem.
Kas būtu tie citi iepakojuma veidi?
Tetrapakas, stiprā alkoholiskā dzēriena pudeles un citi. Viens piemērs ir stikla burkas – tās iekļaujas standarta izmēros un tās var atkārtoti pildīt – tieši tāpat kā alus pudeles. Taču stikla burkas nav “dzērienu iepakojums”, tāpēc tās nevarēs nodot depozīta sistēmā. Patiesībā šādu iepakojuma veidu varētu pieņemt relatīvi vienkārši un Vides konsultatīvā padome ir norādījusi, ka stikla burkas ir viens no piemēriem, uz ko raudzīties.
Kāpēc likumā ideju par paplašināto depozīta sistēmu vajadzēja ielikt jau tagad?
Tehnoloģijas, kas nodrošinās taras nodošanas punktus, tiks izveidotas jau tagad. Tāpat kā telefoni ir ieprogrammēti ik pa laikam instalēt jaunas aplikācijas, tāpat arī šos taras nodošanas punktus ir jāieprogrammē tā, lai vēlāk var pievienot pēc iespējas dažādus iepakojumus. Ja pēc gadiem Latvija tomēr gribētu iekļaut arī citus iepakojuma veidus depozīta sistēmā, kas pieņem tikai “dzērienu iepakojumus”, tad paredzu, ka nebūs tā griba un resursi, lai pieeju atkal mainītu.
Sākotnēji bija paredzēta tikai klasiskā sistēma, kāpēc parādījās jauna ideja par paplašināto sistēmu?
“Attīstībai / Par!” solīja, ka mēs būsim jauns spēks ar moderniem risinājumiem – lūk, paplašinātā sistēma būtu moderns risinājums nešķiroto atkritumu problēmai. Jau 2030. gadā Latvijai ir jāspēj sašķirot 70% atkritumu, un to apjoms strauji palielinās – pēdējās piecgades laikā (2013 – 2018) sadzīves atkritumu īpatsvars pieaudzis par 20%.
2030. gadā no visiem atkritumu veidiem 70% būs jāsavāc dalīti
Eiropas Savienības regulējums, kura mērķis ir panākt tīru vidi un apzinīgu sabiedrību, nosaka, ka Latvijai līdz 2030. gadam ir jāsavāc 70% no visiem atkritumu veidiem dalīti. Tas nozīmē ne tikai kartonu, plastmasu un stiklu, bet arī tādas lietas kā šampūna pudeles, jogurta traukus utt. Depozīta sistēmām ir novērota pozitīva, motivējoša ietekme uz atkritumu šķirošanu.
Kādi sagatavošanās darbi tika veikti vasarā?
Manis vadītājā Vides un klimata apakškomisijā pārrunājām depozīta sistēmas tvērumu un kāds tas varētu izskatīties vēl pirms lielās diskusijas Tautsaimniecības komisijā, lai efektīvi un raiti virzītu likuma izskatīšanu.
Kāpēc tik būtisks jautājums kā paplašināta sistēma tika atlikts uz pēdējo brīdi?
Sākotnējās diskusijās (1. un 2. lasījumā) par depozīta sistēmu faktiski nekādi argumenti netika uzklausīti un domapmaiņa netika pieļauta – pārējo frakciju deputāti lielā vienprātībā “pārrullēja” pāri un VISI nozīmīgie jautājumi kā dalībnieku atbildība, sistēmas dalības maksa, operatora izveide, depozīta operatora uzraudzība, sistēmas tvērums un citi netika nedz uzklausīti, nedz izdiskutēti.
Komisijas vadītājs rosināja šīs diskusijas atlikt uz 3. lasījumu un “Attīstībai / Par!” frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts jau paredzēja, ka vēlāk tiks pārmesta likumprojekta vilkšana garumā: “Es gribētu aicināt atminēties šo sarunu 3. lasījumā, jo vakar citā likumprojektā bija diezgan principiāli iebildumi no mūsu kolēģiem, ka konceptuālus jautājumus 3. lasījumā neskatīs.” (Tautsaimniecības komisijas 2019. gada 5. jūnija sēdes audioieraksta 34. minūte)
Foto: Ernests Dinka, Saeima
