Inese Ikstena: “Šis ir mazs, bet nozīmīgs solis iekļaujošas sabiedrības virzienā. Tas neprasa finansējumu no valsts, bet domāšanas maiņu – mums ir jāmazina birokrātiskais slogs un smagnējās procedūras. Cilvēkam ar kustību traucējumiem vai jaunajai māmiņai ar bērnu ratiņiem ir jādod iespēja piekļūt savai dzīvesvietai. Tam ceļā nedrīkst stāvēt sarežģīta un laikietilpīgā kaimiņu parakstu vākšana. Iekāpsim otra kurpēs un palīdzēsim sabiedrības mazaizsargātajai daļai.”
Dace Rukšāne-Ščipčinska: “Mēs vēlamies, lai dzīvokļa īpašnieks bez īpašām atļaujām no kaimiņiem drīkstētu uzstādīt pacēlāju mājas kāpņu telpās, atjaunot labiekārtotu laukumu vai piebraucamo ceļu, izbūvēt pandusu un izveidot apzīmētu autostāvvietu iedzīvotājiem ar invaliditāti. Šobrīd tas ir birokrātiski un nav reāli. Parakstus var nākties vākt personai ar invaliditāti, kāds no kaimiņiem var dzīvot ārzemēs un būt nesasniedzams. Nereti kaimiņu paraksti tā arī nekad netiek savākti, un mēs aizvien dzirdam par cilvēkiem, kas iesprostoti četrās sienās.”
Šobrīd Dzīvokļa īpašumu likumā noteikts ka, lai apkārtējo vidi varētu padarīt pieejamāku, attiecīgajai personai ir jāsavāc vismaz 75% dzīvokļu īpašnieku piekrišana. AP! priekšlikums
paredz, ka dzīvokļa īpašnieks bez īpašām atļaujām no kaimiņiem, bet ievērojot drošības noteikumus, vides pieejamības prasības un attiecīgas pašvaldības noteikumus būvdarbu saskaņošanai, drīkstēs uzstādīt pacēlāju mājas kāpņu telpās, atjaunot labiekārtotu laukumu vai piebraucamo ceļu, kas atrodas kopīpašumā ar citiem, izbūvēt uzbrauktuvi un izveidot apzīmētu autostāvvietu iedzīvotājiem ar invaliditāti.
Grozījumi sagatavoti sadarbībā ar biedrībām “Teodora Jura fonds”, “Mammamuntetiem.lv”, “Zelta atslēdziņa” un “Latvijas Sarkanais Krusts”, kā arī Rīgas pilsētas būvvaldi.
Priekšlikumi tālāk nodoti skatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisijā. Gala lēmums par tiem būs jāpieņem Saeimai.
