“Juris Pūce ir bijis ļoti jaudīgs un efektīvs ministrs, skaidrs ir arī tas, ka Juris Pūce ir pieļāvis kļūdu, un skaidrs ir arī tas, ka viņš ir sevi pašsodījis. Un tas sods, manuprāt, ir diezgan ievērojams, kaut gan ir cilvēki, kas uzskata, ka nav. Un es domāju, ka par šādu nodarījumu “nāves sods” nepienākas,” teica Bondars, paužot, ka visiem jādod vēl viena iespēja.
Komentējot Saeimas darbu, sākot skatīt 2021. gada budžeta likumprojektu pakotni galīgajā lasījumā un to, kā vērtējams nākamā gada budžets, Bondars to nosauca par pandēmijas laika budžetu. “Visa pasaule atrodas krīzē, Latvija atrodas veselības krīzē, un mums ir jāizdomā, kā tikt ārā no tās krīzes. Gaisma tuneļa galā ir, un, paldies Dievam, – tas nav vilciens, jo ir izdomātas vakcīnas,” viņš sacīja.
Komentējot Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pausto, ka 2021. gada budžets ir budžets ar brāķi, Bondars teica, ka budžets ir valdības redzējums. Viņš atgādināja, ka Saeima to tikai apstiprina, un Saeimai nav tādu resursu, lai piedāvātu labāku variantu. “Iedomājieties situāciju – valdība pie budžeta strādā no šā gada februāra, kamēr uz Saeimu tas “atnāk” oktobra vidū. Ja skatās uz to cilvēku apmēru, kas ir iesaistīti valdībā un Saeimā, budžetu gatavojot, labāk nesalīdzināt,” vērsa uzmanību politiķis.
Komentējot kā tas nākas, ka arī koalīcijas partneri kritizē nākamā gada valsts budžetu, tostarp Roberta Zīles izteikumu, ka pārējās Eiropas Savienības valstis skrien Latvijai pretējā virzienā, Bondars atzina, ka tā bija, taču panākti uzlabojumi. “Mēs paši kritizējam [nākamā gada budžetu], ne tikai Roberts Zīle, es arī. (..) Taču starp pirmo un otro lasījumu tika panākti zināmi uzlabojumi, ka, piemēram, cilvēkiem nebūs jāmaksā nodokļi par ienākumiem, kas nav ieņemti,” viņš sacīja.
Taujāts, kas tad ir nākamā gada budžeta lielākais klupšanas akmens, viņš sacīja – netaisnības sajūta cilvēkiem. “Netaisnības sajūta ir tiem, kuri līdz šim ir maksājuši nodokļus, bet pie kuriem palīdzība neatnāk. (..) Pēc būtības tā budžeta veidošana no makro viedokļa ir tā kā ar cirvi gaļas paviljonā, bet jābūt neiroķirurgam, jāstrādā ar skalpeli,” salīdzināja Bondars. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka valdībā nerimst darbs pie budžeta grozījumiem arī pēc tā apstiprināšanas, jo nākotni uzminēt šajā pandēmijas laikā esot ļoti grūti.
Bondars pieļāva, ka pie daudziem jautājumiem budžeta kontekstā vēl būs pretrunas un diskusijas, tostarp pie Izglītības likuma, kura kontekstā dienaskārtībā jautājums – pašvaldībām vajag vai nevajag finansēt dažas privātas vai alternatīvas skolas. Tāpat diskusiju temats ir arī tas, vai alternatīvais nodokļu režīms ir pietiekami labs cilvēkiem, uz kuriem tas attieksies.
Komentējot, kāds būtu sabiedrībai galvenais vēstījums attiecībā uz nākamā gada budžetu, viņš sacīja – noteiktība. “Šobrīd šajā neskaidrības un nenoteiktības laikā budžets ir kaut kas noteikts. Patīk vai nepatīk, bet skaidrs, kas tas būs. Un, ja kaut kur “kurpe ir par šauru”, ir jāsaka, ka tā ir par šauru, ka varbūt lēmumpieņēmējiem vajadzētu rīkoties citādāk,” aicināja Bondars.
Komentējot, kādēļ krīzes laikā bija iecerēts celt politiķu algas, Bondars teica, ka Valsts prezidents Egils Levits vēstulē aicinājis viņam algu nepalielināt. “Satversmē ir skaidri pateikts, ka pastāv neatkarīgas institūcijas. Grābstīties gar neatkarīgām institūcijām Saeimai nebūtu pareizi. Piemēram, prezidents ir zināms simbols valstij, un simbolam ir jājūt tā kontekstualitāte un jārīkojas atbilstoši tā brīža situācijai. Prezidents ir rīkojies,” atgādināja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs.
