Viens no „Latvijas attīstībai” līderiem, aizsardzības ministrs Artis Pabriks par pašvaldību reformu, valdības darbu un nepieciešamību ikvienam kļūt politiski aktīvam.
Ar kādu noskaņojumu „Latvijas attīstībai” dodas uz pašvaldību vēlēšanām?
Ar pārliecību un optimismu, jo tā ir iespēja kārtējo reizi pierādīt, ka esam darītāji un spējam piedāvāt attīstību un izaugsmi arī ārpus Rīgas. Gan Saeimas, gan ārkārtas vēlēšanas galvaspilsētā mums bija ļoti veiksmīgas, tādēļ pamats domāt, ka arī pašvaldību vēlēšanās partija startēs veiksmīgi.
Viens no partijas redzamākajiem darbiem ir administratīvi teritoriālā reforma. Taču vai tas savā ziņā nav arī riska faktors, jo vairākas pašvaldības joprojām nevēlas tai piekrist šādā izskatā?
Protams, tas ir viens no lielākajiem darbiem, ko esam paveikuši, beidzot pārraujot apburto apli, ar ko valsts netika galā jau 30 gadu. Beidzot ir izdevies īstenot tādu reģionālo reformu, kas atbilst 21. gadsimtam. Tuvākās kaimiņvalstis to izdarīja jau sen, un, ja salīdzinām kartē, kā izskatījās Latvija pirms reformas un kā izskatās Igaunija un Lietuva, tad atšķirības bija acīm redzamas. Nekritizē tikai tos, kuri neko nedara. Arī šī reforma bija kompromiss, jo valdībā ir piecas partijas, un Saeimā savas intereses ir arī katrai pašvaldībai. Taču valdības uzdevums ir raudzīties plašāk un spēt saskatīt kopsakarības, kā panākt, lai labāk būtu visām pašvaldībām un valstij. Jādomā, kā piesaistīt investīcijas un panākt izaugsmi visā valstī. No šī viedokļa tas kompromiss, kas tika panākts, – jo bija tādi, kas negribēja neko darīt, un tādi, kuri vēlējās vēl radikālākas pārmaiņas –, ir gana labi sabalansēts. Jaunajiem novadiem ir visas iespējas ievēlēt labus vadītājus un attīstīties daudz straujāk nekā tad, kad visa Latvija bija sadalīta tādos kā mazos tēva pagalmiņos. Ja runāju par savu atbildības sfēru aizsardzību, tad no paša sākuma esam bijuši gatavi atbalstīt reformu un sadarboties ar jaunajiem novadiem. Nacionālo bruņoto spēku un Zemessardzes vienības ir izvietotas dažādos novados, un tur, kur atrodas mūsu bāzes, poligoni vai noliktavas, rodas iespējas lielākai izaugsmei, parādās jaunas darba vietas, tiek uzlaboti ceļi, attīstās tirdzniecība, arī ražošana. No šī viedokļa esmu gatavs detalizēti runāt ar visiem novadiem.
„Latvijas attīstībai” ir varas partija. Cik labi patlaban darbojas sadarbības ķēdīte parlaments – valdība – pašvaldības? Un vai to var padarīt efektīvāku?
Jāatgādina tas, kas teikts jau ne vienreiz vien – mēs dzīvojam demokrātijas apstākļos, un, lai arī tā varbūt nav perfekta sistēma, nekas labāks izdomāts nav. Bet globalizācijas apstākļos demokrātijai ir arī blaknes, no kurām viena ir diezgan izteikta sadrumstalotība un polarizācija. To varēja redzēt gan ASV vēlēšanu laikā, gan arī citur. Tas, kas arī pie mums traucē valdībai un Saeimai strādāt efektīvāk, ir sadrumstalotība un dzīvošana dažādos informācijas burbuļos. Tādēļ gribētos Latvijai novēlēt lielāku kopības izjūtu un spēju domāt par mūsu kopīgo labumu, domāt ne tikai novada robežās, bet arī tālāk. Taču, kā nu sabiedrība lēmusi, tā arī jādzīvo un ar tik partijām jāstrādā. Vismaz no savas puses darām visu, lai ne tikai palīdzētu premjerministram strādāt, bet arī censtos pārliecināt citas partijas pieņemt tādus lēmumus, kas atbilst visu kopīgajām interesēm.
Viens no grūtākajiem valdības uzdevumiem, komunicējot ar pašvaldībām, ir izskaidrot, kā tām izdzīvot ar budžetu, kas šogad daudzviet būs mazāks, nekā ierasts…
Te valdības uzdevums būtu no Eiropas Savienības saņemto palīdzības paketi, kas paredzēta pandēmijas seku mazināšanai, sadalīt tā, lai šī nauda netiktu sadedzināta skurstenī maziem īstermiņa mērķiem, bet gan pārdomāti investēta tajos novados, kuriem ir ilgtermiņa plāni, kas saistīti ar vides aizsardzību, ar ražošanu un eksportu. Daudzos novados domāšana ir ļoti moderna un atbilst šīm prasībām. Būtiski arī tas, lai visi līdzekļi neaiziet tikai Rīgai. Galvaspilsēta, protams, ir galvenais ekonomikas dzinējspēks, taču jāpatur prātā, ka daudzi cilvēki labprātāk dzīvo novados, nevis lielpilsētā. Līdzekļi būtu jānovirza šādiem ilgtermiņa projektiem un šāda veida attīstībai, un tur valdības darbs tiešām varētu būt veiksmīgāks. Šajā gadījumā jautājums ir jāskata, domājot par visas Latvijas attīstību, citādi varam ieviest, kādas tik reformas gribam, bet, ja Rīgā nauda tiek dalīta pēc saviem ieskatiem, tad nekam nebūs jēgas.
Ja runājam par vēlēšanām, tad „Latvijas attīstībai” ir ierasts uztvert kā partiju, kas labprāt sadarbojas ar citiem politiskajiem spēkiem un veido kopīgus vēlēšanu sarakstus. Šajās vēlēšanās šī prakse tik pamanāma nebūs – tas ir labi vai slikti?
Kopsaraksti jau nav vienīgais kritērijs sadarbībai. Sadarbībai vienmēr esam bijuši atvērti, esam gatavi strādāt konstruktīvā valdībā vai arī darboties pašvaldību līmenī. Taču vienlaikus esam pietiekami nobrieduši un spēcīgi, lai varētu startēt ar savu piedāvājumu un būt pārliecināti par saviem spēkiem. Ja kādā novadā ir labi sabiedrotie, ar tiem labprāt sastrādājamies, taču kopīgu sarakstu veidošanu neesam izvirzījuši par pašmērķi.
Kā „Latvijas attīstībai” veicas ar jaunu kadru piesaisti? Jo nav jau noslēpums, ka cilvēki diezgan kūtri iesaistās politiskajās partijās.
Jebkurš sabiedriski aktīvs cilvēks taču piedalās politikas veidošanā, kaut pats to varbūt nemaz nemana. Jo kāda tad ir alternatīva? Neko nedarīt, dzīvot kā egoistam un paļauties, ka citi visu izdarīs tavā vietā? Tā nav izeja. Tādēļ „Latvijas attīstībai” jau kopš sākuma ir veidojusies no pilsoņiem, kuriem nav vienalga. Aicinu visus paskatīties sev apkārt un arī piedalīties politikā ar konstruktīvu kritiku, nevis tikai pateikt – man tas nepatīk, es to negribu! Ja kaut ko kritizē, tad vajadzētu būt vismaz kaut kādām shematiskām zināšanām par to, ko gribētos mainīt. Ja ikviens domās šādi, tad Latvija attīstīsies un novadi kļūs plaukstošāki un bagātāki.
