Šodien Vides un klimata apakškomisijā atkārtoti tika skatīts jautājums par sāls lietošanas samazināšanu ielu un ietvju uzturēšanā. Sāls izmantošana ielu un ietvju uzturēšanā vienmēr ir bijis aktuāls jautājums, un nu jau pirms diviem gadiem pilsoniskā iniciatīva „Par pilsētas ielām bez sāls” guva līdzcilvēku atbalstu, kad tika savākti 10 000 parakstu portālā Manabalss.lv un iniciatīva tika iesniegta Saeimā. 2020. gada februārī to izskatīja Saeimas Vides un klimata apakškomisija, piesaistot citas atbildīgās institūcijas un iesaistītās puses. Toreiz apakškomisija secināja, “ka jāatrod balanss sāls izmantošanā ziemas sezonā ledus un sniega kausēšanas nolūkos, taču pašlaik atteikties no sāls izmantošanas pilnībā nav iespējams, jo tas radīs daudz satiksmes drošības problēmu.”
Apakškomisija vērsās pie divām atbildīgajām instancēm ar sekojošiem aicinājumiem:
– Satiksmes ministrijai izstrādāt attiecīgu metodiku vai vadlīnijas, kas regulētu dažādas situācijas, paredzot arī bezsāls metožu un tehnisko līdzekļu piemērošanu;
– Rīgas domei izstrādāt saistošos noteikumus par ielu un ietvju uzturēšanu kārtībā ziemas sezonā slidenā laikā, kuros paredzēt arī cilvēkiem, dabai un īpašumiem draudzīgākas bezsāls metodes un tehniskos līdzekļus ielu, ietvju, parku, veloceliņu, pagalmu celiņu un dabas pamatnes teritoriju attīrīšanai no sniega un ledus.
Šodien tika uzklausīti Satiksmes ministrijas un Rīgas domes pārstāvju ziņojumi par paveikto un plānotajiem darbiem šīs situācijas tālākā risināšanā. Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns skaidroja, ka sāls kā reaģenta izmantošana, šobrīd ir lētāka un, domājot par satiksmes drošību, arī efektīvāka. “Vidēji ziemas mēnešos, kad jāveic ceļu kaisīšanas darbi, tiek izlietoti 20 tūkstoši tonnu sāls katru mēnesi. Mums nav pieejamas granīta sīkšķembas, lietojam smilti, bet, lai tā nesasaltu, vienalga jāpievieno sāls”, skaidro Vectirāns.
Arī Rīgas domes pārstāvji atzina, ka, lai arī jautājums, par sāls lietošanas samazināšanu vai atteikšanos no tā, tiek skatīts vairākās Rīgas domes komisijās, alternatīvas šobrīd nav. Lai samazinātu ielu apsaimniekošanā izmantoto sāls daudzumu, tiek domāts par cilvēku izglītošanu šajā jautājumā. “Tas, ko šobrīd darām, ir sekošana līdzi, vai uzņēmēji, kuri nodarbojas ar ielu kaisīšanu, dara to pareizi, vai sāls daudzums, kas tiek kaisīts, ir atbilstošs. Iespēju robežās izmantojam kalcija hlorīdu un, sekojot laika apstākļiem, veicam preventīvo kaisīšanu, kas arī samazina kopējo sāls apjomu,” skaidro Rīgas domes Satiksmes deprtamenta pārstāve Laura Blumberga.
Vides un klimata apakškomisijas vadītāja Dace Rukšāne-Ščipčinska apstiprināja, ka apakškomisija turpinās sekot līdzi šim jautājumam un veikt parlamentāro uzraudzību: “Skaidrs, ka šis ir sarežģits jautājums, jo jāņem vērā gan ekonomiskie, gan vides aizsardzības faktori, taču svarīgi spert soļus sāls lietošanas samazināšanai. Pagaidām jāatzīst, ka kopš pagājušā gada apakškomisijas sēdes progress ir ļoti minimāls, diemžēl atkal esam situācijā, kad pašvaldības sagaida ziemas beigas, lai sāktu virzīt šos jautājumus, it kā ziemas Latvijā būtu pārsteigums un sāls jāizmanto negaidīti.
Apakškomisija uzdeva Rīgas domes Satiksmes un Vides un mājokļu departamentiem sniegt rakstveida secinājumus no ieplānotās kopsēdes.
