“Latvijas attīstībai” ir aizsākusi diskusiju ciklu “Latvija nav tikai Rīga”, kur ar savu skatījumu par gan globālām, gan lokālām tēmām piedalīsies novadu līderi. Pirmā diskusija ar tēmu “Aizliegtā izglītība: Cik ilgi Latvijas skolas stāvēs tukšas?” jau aizvadīta, un tajā piedalījās Kokneses novada domes priekšsēdētājs Dainis Vingris un Priekuļu novada domes priekšsēdētāja Elīna Stapulone.
Covid-19 vīrusa radītā krīze ir mainījusi mūsu ikdienu līdz nepazīšanai. Nu jau gadu cenšamies pielāgoties dzīvei pandēmijas ēnā, tādēļ pirmās sarunas centrā ir vairāki jautājumi, kas šobrīd ir īpaši svarīgi teju visām pašvaldībām, jo pandēmijas savaldīšanas nolūkos arī mācību process vairumā izglītības iestāžu notiek attālināti. Kāpēc joprojām tik daudz skolu ir ciet? Kā situāciju piedāvā risināt pašvaldību vadītāj? Kā novados pielāgojas mācībām attālināti?
Abu novadu līderi atzīst, ka skolu slēgšana, pat ja nepieciešama, atstāj būtiskas sekas ne vien uz vietējo, bet arī nacionālo ekonomiku. Stāsts nav tikai par bērna skološanu attālināti – tas jānodrošina tā, lai neciestu izglītības kvalitāte; lai bērnam būtu viss nepieciešamais aprīkojums attālinātajam mācību procesam un lai kāds no vecākiem pieskatītu savu atvasi, atrodoties mājās arī pats.
Elīna Stapulone ziņo, ka epidemioloģisku prasību dēļ Priekuļu novadā nācies slēgt visas skolas un vairākas bērnudārzu grupas, un tas ir liels izaicinājums gan novada iedzīvotājiem, gan pedagogiem.
“Visām trim pusēm ir grūti. Gan vecākiem, gan bērnam un, protams, arī pedagogiem, jo nodarbības ir jāmāk veidot ne tikai attālinātā procesā, bet tām vienlaikus arī jāpiesaista un jānotur bērna interese tieši tādā pašā mērā kā klātienē.”
—Elīna Stapulone
Dainis Vingris stāsta, ka Kokneses novadā izglītības iestādes, tai skaitā arī bērnudārzi darbu veic attālināti, jo esot konstatēti inficēšanās gadījumi, un tas ir liels izaicinājums visām iesaistītajām pusēm. “Vecāki, kam jāiet uz darbu, ir spiesti palikt mājās, lai pieskatītu bērnus, un tas, savukārt, rada problēmas ekonomikai,” tā Kokneses novada mērs. Maz vajag, lai viens inficēšanās gadījums paralizētu nozari, tādēļ pašvaldībām noderētu atvērtāka saziņa ar Slimību profilakses un kontroles centriem, lai iepazītos ar vīrusa izplatības situāciju, saslimušo skaitu un vietu.
“Redzam tikai kopējo statistiku. Redzu, piemēram, ka saslimušo skaits novadā ir no 5 līdz 50, bet varbūt tai mazajā ciemā neviens nav saslimis, un to skolu varētu atvērt. Ja būtu konkrētāki dati, varētu operatīvāk reaģēt. Tomēr te dzīvo tik pieci tūkstoši, ne kā Rīgā.”
—Dainis Vingris
Elīna papildina kolēģa teikto, un min, ka rodas absurds, jo it kā esam ceļā uz viedo pašvaldību pārvaldības modeli, kas paredz dažādu tehnoloģisko jauninājumu ieviešanu un efektīvāku darbu ar datiem, tai skaitā uz datiem balstītu, prognozējamu rīcību, taču šādā situācijā nesaredz šo viedumu, tādēļ nevar to piemērot izglītības procesā.
“Lauku teritorijās būtu salīdzinoši veikt risku izvērtējumu, un kamēr nav pozitīvo gadījumu, tikmēr varētu atļaut skolas darbību.”
—Elīna Stapulone
Runājot par mācību procesa organizēšanu, gan Priekuļu novada vadītāja, gan Kokneses novada domes priekšsēdētājs norāda, ka izglītības iestādes un to personāls ir uzdevumu augstumos un rūpīgi pieiet epidemioloģisko prasību nodrošināšanai gan skolās, gan bērnudārzos.
“Katrai mācību iestādei ir plāns, dažādi varianti, kuros viss tiek analizēts. Ir rēķinātas skolēnu plūsmas tā, lai noteiktos laikos nesaskaras. Pa vienām kāpnēm augšā, pa otrām lejā. Liels paldies jāsaka mācību iestādēm, kas ļoti strādājušas, lai tas viss tiktu sagatavots.”
—Dainis Vingris
Runātāji min arī tehnisko aprīkojumu kā vēl vienu aspektu tam, lai skolēni varētu pilnvērtīgi apgūt mācību vielu. Pašvaldības arī individuāli palīdzējušas risināt tieši tehniskā nodrošinājuma jautājumus tiem, kam tas bijis nepieciešams. Tā, piemēram, Elīna akcentē arī pašvaldības lomu un sniegto atbalstu iedzīvotājiem Priekuļu novadā, jo vairākām ģimenēm pašvaldība apmaksājusi interneta pieslēgumu; citām piešķirtas ierīces, lai bērni var mācīties.
“Pašvaldība iegādājusies arī dažādus gadžetus, dažādus rīkus, lai kā mēs paši, tā arī skolas un skolēni varētu ērtāk pielāgoties attālinātajam procesam. Izstrādājām dažādus rīcības etapus — ja nu būs, kā nu būs. Ar tiešām lielu atdevi mēģinājām izveidot tādu modeli, kas ļautu bērnus pēc iespējas vairāk piesaistīt skolas mācību procesam.”
—Elīna Stapulone
Abi novadu vadītāji piekrīt, ka skola nav tikai zinību vieta, bet arī iemesls jauniešiem socializēties, apmeklēt treniņus un pavadīt laiku ar draugiem, tādēļ jāņem vērā arī izolācijas un attālinātā mācību procesa ietekme uz cilvēku garīgo veselību. Elīna stāsta, ka dažādas aktivitātes, kas spējīgas nodrošināt epidemioloģiskās prasības arī brīvā dabā, notiek nelielās grupās. Viņa uzsver, ka, domājot par izaicinājumiem, ar kuriem saskaras ģimenes ar bērniem, katrai skolai ir pieejami “ģimenisti” – sociālie pedagogi un psihologi, un arī novads piedāvā psihologa ārpakalpojumus tiem, kas tas nepieciešams.
“Tas nav tikai darbs – skolotājs un bērns. Tas ir liels darbs ar visu ģimeni. Es domāju par tām ģimenēm, kurās ir vairāki skolas vecuma bērni un attālināts darbs. Tā ir spriedze un pārbaudījums. Vienlaikus, piemēram, četri Zoom zvani, tas ir liels izaicinājums visām ģimenēm.”
—Elīna Stapulone
Dainis atzīmē, ka Kokneses novadā situāciju mēģina risināt, domājot arī par citām alternatīvām, jo Covid-19 situācija diemžēl tik drīz neuzlabosies, tādēļ jācenšas pielāgoties. Tiek plānoti projekti, kas, ievērojot epidemioloģiskās prasības, ļautu jauniešiem satikties un kopā pavadīt laiku, lai tādējādi stiprinātu garīgo veselību un kopības sajūtu.
“Plānojam izveidot “zaļo klasi” ārā, kur jaunieši var socializēties vai īstenot radošus projektus un pasākumus, ko nevar rīkot iekštelpās. Un, galu galā, ja laikapstākļi atļauj, nodarbības var rīkot arī zaļumos.”
—Dainis Vingris
Gan Kokneses, gan Priekuļu novada domes priekšsēdētāji atzīst, ka šis pandēmijas laiks, neierastais dzīves ritms un no līdzcilvēkiem attālinātais dzīvesveids ir liels izaicinājums ikvienam iedzīvotājam, taču pašreizējā situācija ļauj arī novērtēt to, ko agrāk uzskatījām par pašsaprotamu. Turklāt, tas paver iespēju izvērtēt, kādus aspektus no dzīves, darba un mācībām attālināti būtu vērtīgi pārņemt, kad dzīve atgriezīsies ierastākās sliedēs.
“Šis laiks ir mācībstunda visiem mums, un tas liek aizdomāties par to brīdi, kad Covid mūs atstās.”
—Elīna Stapulone
Diskusijas dalībnieki runāja arī par citiem ar izglītības procesu saistītiem jautājumiem, piemēram, par to, kā mainījušās skolēnu sekmes mācoties attālināti. Sarunas otrajā daļā runātāji apsprieda arī ar diskusijas tematu nesaistītus jautājumus, kas ir vienlīdz aktuāli un svarīgi sabiedrībā – tehnoloģisko un digitālo rīku efektīva izmantošana pašvaldības darbā; ieguvumi, ko nesīs Administratīvi teritoriālās reforma un vietējo kopienu līdzdalība pašvaldībai svarīgu lēmumu pieņemšanas procesā.
Pilnu sarunas ierakstu var noskatīties “Latvijas attīstībai” Facebook lapā:
https://fb.watch/41VdnAx8Kw/
