Kārlis Barančans ir piemērs tam, ka politikā ienāk arī jauni cilvēki. Dzimis Brocēnos, kādu laiku dzīvojis Rīgā, bet pēc tam kopā ar ģimeni atgriezies dzimtajā pusē. Šīs viņam būs jau trešās pašvaldību vēlēšanas. Kā pats saka: “Cik atceros, mana ģimene vienmēr ir bijusi sabiedriski aktīva, tādēļ, iespējams, arī es agri sāku darboties jaunatnes politiskajās organizācijās. Pašvaldība ir politikas pirmais līmenis, kas vistiešākajā veidā saistīts ar iedzīvotāju dzīvi konkrētajā vietā. Te var gan apgūt pamatus, uz kuriem balstās lielā politika, gan arī vislabāk redzēt paveikto.”
Gados jaunu cilvēku iesaistīšanās politikā Latvijā nemaz nav tik plaši izplatīta, jo daļa sabiedrības visus politiķus ir gatava mest pār vienu kārti unn uzskata, ka politiskā vide ir netīra un negodīga. Vai bija viegli tikt pāri šiem stereotipiem ?
Pirmajās vēlēšanās, kurās piedalījos, vēl likās, ka varbūt esmu politikā iesaistījies pārāk ātri, un pat pieļāvu domu nepiedalīties, taču tagad savu darbību politikā uztveru kā pilnīgi pašsaprotamu. Tas ir izaicinājums, uzdrošināšanās, jaunas pieredzes ieguve. Tagad jau tas man ir kā dzīvesveids. Citādāku dzīvi es pagaidām nevēlos.
Par Brocēnu problēmām un vajadzībām jūs noteikti esat labi informēts, bet vai tikpat labi pārzināt arī Saldus sadzīvi?
Kopš iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas nemaz tik ilgs laiks nav pagājis, un tagad jau mēs būtībā atgriežamies pie tā paša modeļa, kāds pastāvēja iepriekš. Tādēļ nekādu īpašu pārsteigumu nav. Brocēni atrodas tikai piecus kilometrus no Saldus, tādēļ Brocēni pārzina Saldu, bet Saldus zina visu par Brocēniem. Problēmas mums ir līdzīgas. Daļa saldenieku brauc strādāt uz Brocēniem, jo te ir lieli ražošanas uzņēmumi, savukārt daļa brocēnieku strādā Saldū. Atceros, ka tad, kad Brocēni atdalījās no Saldus, es vēl mācījos vidusskolā, un man nebija saprotami ieguvumi, ko šāda reforma varētu dot. Saldus jau kā bija centrs ar galvenajām iestādēm, tā arī palika.
Bez Saldus apvienotajā novadā ir vēl daudz citu apdzīvotu vietu no Nīgrandes un Šķēdes līdz Vadakstei un Blīdenei. Kā jūs ar sevi iepazīstinātu šo pagastu iedzīvotājus ?
Šie pagasti man nav sveši, jo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums, kurā savulaik strādāju, apkalpoja visus pagastus apvienotajā Saldus novadā. Tādēļ man izveidojās kontakts ar daudziem zemniekiem. Esmu par saudzīgu attieksmi pret apkārtējo vidi un atkritumu šķirošanu, tādēļ centos darīt visu, lai samazinātos to atkritumu daudzums, kas nonāk poligonā. Risinot šos jautājumus, regulāri tikos ar zemniekiem, lai savāktu lauksaimniecībā izmantoto plēvi un citus lauksaimniecības atkritumus. Tādēļ ir bijusi iespēja apbraukāt visus pagastus un gūt informāciju par to problēmām.
Es noteikti esmu par to, ka arī pagastiem ir jāattīstās vienmērīgi, nav pieļaujams, ka visa nauda paliek tikai Saldū. Tādēļ esam noteikuši mērķi panākt, lai gadījumā, ja pagasts izstrādā sev piederošo mežu vai citu īpašumu, tad tam paliek vismaz 30 procenti peļņas infrastruktūras attīstībai. Lai nebūtu tā, ka pagasta centrā ir piecas laternas – un tas arī viss.
Pagastiem jau droši vien gribētos paturēt visus 100 procentus peļņas…
Ja paskatāmies uz līdzšinējo situāciju, tad pagastiem tika labi ja mazmazītiņa daļa no tā, kas tika izzāģēts, tādēļ 30 procenti būtu jūtams uzlabojums. Protams, laukos iedzīvotāju skaits iet mazumā, taču tas nenozīmē, ka šie pagasti nebūtu pelnījuši vienlīdzīgu attīstību. Noteikti nepieciešams arī sakārtot ceļus, lai no jebkura pagasta viegli varētu nokļūt centrā.
Kādi būtu jaunajai pašvaldībai pirmie darāmie darbi?
Strādājot pašvaldībā, mana prioritāte būs infrastruktūras un dzīvojamā fonda sakārtošana, īpaši tas attiecas uz Brocēniem, jo tā ir pilsēta, kas līdz šim maz darījusi dzīvojamo namu renovācijā. Pēdējo reizi kaut ko šajā virzienā darīja kaut kad pirms gadiem 20 , taču pa šo laiku mainījušās tehnoloģijas, kas ļauj renovāciju padarīt ievērojami efektīvāku. Pašvaldībai noteikti jāiesaistās energoefektivitātes paaugstināšanas un īpašuma teritorijas labiekārtošanas procesos, gan cenšoties iedzīvotājus pārliecināt par to nepieciešamību, gan arī palīdzot piesaistīt Eiropas fondu līdzekļus.
Noteikti uzmanība jāpievērš infrastruktūras sakārtošanai: ceļiem, apgaismojumam. Vēl pie prioritātēm jāmin bērnudārzu pieejamība, jo tur mēdz veidoties rindas. Nav šaubu, ka ikvienam bērnam kvalitatīva izglītība jāsaņem pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. Izglītības kvalitāte lielā mērā gulstas uz skolotāju pleciem, tādēļ pašvaldībai jādara viss, lai pienācīgi novērtētu pedagogu darbu un atbalstītu viņus.
Ja ar kritisku aci skatās uz līdzšinējās pašvaldības paveikto, vai jūs kaut ko būtu darījis citādāk?
Cik zinu, pēdējos gados Saldus novada pašvaldība vairāk ir koncentrējusies uz pilsētas vajadzību apmierināšanu, tādēļ attīstība nav bijusi līdzsvarota. „Latvijas attīstībai” plāns paredz novada vienmērīgu attīstību, nekoncentrējoties tikai uz pilsētu. Zinu, ka Brocēnu iedzīvotājus uztrauc pievienošana Saldus novadam, taču mēs strādāsim pie tā, lai ieguvēji būtu visi, ne tikai centrs.
Ja runājam par izglītību, tad laika gaitā ir mainījušies uzskati par profesionālo izglītību, kas netika pilnvērtīgi novērtēta. Saldū ir ļoti spēcīgs tehnikums, kur var iegūt laba līmeņa profesionālo vidējo izglītību. Profesionālās izglītības tēla atpazīstamībai un izglītošanās iespējām, ko piedāvā tehnikums, arī pieaugušo izglītībā, liela nozīme ir sadarbībai ar vietējiem uzņēmējiem un nozaru ekspertu padomēm, kur lielu lomu spēlē pašvaldības līdzdalība. Manuprāt, Saldus novada pašvaldība līdz šim ir nepietiekami pievērsusi uzmanību tehnikuma, kā novada vērtības pozicionēšanai. Gribētos, lai sadarbība starp novada pašvaldību un Saldus tehnikumu, kas ir viena no kvalitatīvākajām izglītības iestādēm reģionā tiktu stiprināta.
Vairāk līdzekļu es noteikti būtu veltījis infrastruktūras sakārtošanai pagastos un iekšpagalmu sakārtošanā, nevis ieguldījis dažādu vides objektu veidošanā. Saldū tiks atklāta skulptūru ekspozīcija, un ir diezgan strīdīgs jautājums, vai labāk šos līdzekļus nebūtu bijis novirzīt kaut vai iekšpagalmu sakārtošanai. Brocēnos būtiska problēma ir arī ūdenssaimniecības sakārtošana. Visvairāk tas attiecas uz Oškalnu ciemu, kas atrodas dažus metrus no Saldus robežas, taču, tā kā tā vairs nav pilsētas teritorija, tad jauna ūdensvada izbūve ir bijusi atlikta gadiem ilgi. Savukārt Brocēniem nebija tādu līdzekļu, lai sakārtotu Oškalnu ūdensapgādi. Pēc administratīvi teritoriālās reformas Saldus aglomerācijai būtu jāpaplašinās, un tad beidzot arī Oškalni tiks pieslēgti kopējam ūdensapgādes tīklam. Sadarbībā ar Saldus komunālservisu šis jautājums ir diskutēts, un risinājumi tam ir.
Noteikti nepieciešama ciešāka sadarbība ar Saldus uzņēmējiem, kuri izveidojuši biedrību ar domu motivēt iedzīvotājus attīstīt savu uzņēmēja garu un veidot jaunus uzņēmumus. Man prieks, ka Saldus ir ļoti aktīva pilsēta un te dzīvība vienmēr kūsā.
Vai ir idejas, kā Saldus novads varētu piesaistīt jaunus iedzīvotājus?
Saldus un Brocēni ģeogrāfiski atrodas ļoti izdevīgā vietā: Rīga, Ventspils un Liepāja no mums atrodas vien 100 kilometru, bet Saldus sadraudzības pilsēta Mažeiķi 50 kilometru. Mūsdienās šie 100 kilometri vairs nav tāds attālums, kāds bija kādreiz – tagad ik rītu daudzi dodas darba gaitās uz citām pilsētām. Ja attālinātais darbs kļūs par tādu pat ikdienišķu parādību kā patlaban un cilvēki varēs, piemēram, trīs dienas nedēļā strādāt no mājām, tad nav iemesla, kādēļ neizvēlēties par dzīvesvietu tik skaistas pilsētas kā Saldu un Brocēnus. Blakus ir ezers, meži, visas iespējas brīvajā laikā pievērsties fiziskām aktivitātēm. Ir svaigs gaiss, un nav nekādas burzmas. Turklāt patlaban Saldū un Brocēnos pēc uzņēmēju iniciatīvas tiek būvēti dzīvojamie nami, tātad tie rīdzinieki, kuriem visu laiku nav jāatrodas Rīgā, var pie mums apmesties uz dzīvi, jo būs pieejami komfortabli dzīvokļi. Arī pašvaldība varētu iesaistīties šajā procesā un noteikt mērķi uzbūvēt dzīvojamo namu vai arī sadalīt zemes gabalus privātmāju celtniecībai.
Kādēļ izvēlējāties vēlēšanās startēt „Latvijas attīstībai” sarakstā?
Tā bija loģiska izvēle, jo Saldū partijai ir spēcīga komanda, kas ir spējīga kopīgiem spēkiem paveikt lielus darbus. Tajā ir ļoti pieredzējuši cilvēki, piemēram, ilggadējā Saldus novada domes priekšsēdētāja Indra Ūdra, kurai ir ļoti tālredzīga domāšana attīstības jautājumos. Ar viņas atbalstu un pieredzi mēs varētu ļoti veiksmīgi īstenot mūsu idejas. Komandā ir arī jaunieši, kuri pēc mācībām Rīgā atgriezušies dzimtajā pusē un darbojas uzņēmējdarbībā, medicīnā un citās jomās. Bet visus mūs vieno vēlme aktīvi darboties, lai dzimto novadu padarītu labāku.
Mēs ļoti augstu vērtējam „Latvijas attīstībai” darba kultūru: atklātās valdes sēdes, kurās ikviens var piedalīties, arī to, ka partijas vadība vienmēr ir gatava mūs uzklausīt un palīdzēt. Jebkurā brīdī varam piezvanīt un lūgt padomu kādā jautājumā. „Latvijas attīstībai” politikas veidošana, pēc manām domām, ir citādāka nekā pārējās partijās – šī ir ļoti moderna un atvērta politiskā organizācija. Partija arī daudz iegulda biedru izaugsmē un izglītībā, piedāvājot piedalīties dažādās apmācību programmās un semināros. Var redzēt, ka partijas vadība nopietni strādā, lai sagatavotu jauno politiķu paaudzi izglītotu un gatavu uzņemties atbildību.
Kādēļ vajadzētu izvēlēties tieši „Latvijas attīstībai” komandu?
Tādēļ, ka mums ir lielisks jaunības un pieredzes sakausējums – komandā ir gan jauni cilvēki, gan arī pieredzes bagāti, kuri zina, kā var panākt iecerēto. Mēs turam doto vārdu un pildām solījumus, esam gatavi strādāt enerģiski un maksimāli efektīvi, lai nodrošinātu novada vienmērīgu attīstību. Kopā mēs varam daudz paveikt!
