Piektdien, 26.novembrī, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Gatis Zamurs piedalījās attālinātajā neformālajā Eiropas Savienības ministru padomes sanāksmē par pilsētu attīstības jautājumiem.
Sanāksmes tēma turpina iepriekšējo Prezidentūru laikā uzsākto diskusiju par sadarbību starp visiem pārvaldes līmeņiem un iesaistītajām pusēm Eiropas Savienības (ES) Pilsētprogrammas un Jaunās Leipcigas hartas īstenošanā. Līdz ar to pirmā diskusijas sesija tika veltīta ES Pilsētprogrammas turpmākai ieviešanai, piemērojot jaunās paaudzes īstenošanas mehānismu, kas aprakstīts Slovēnijas prezidentūras izstrādātajā Ļubļanas vienošanās. Tā paredz turpināt Amsterdamas paktā noteikto ES Pilsētprogrammas īstenošanas mehānismu – neoficiālu Eiropas mēroga partnerību izveidi. Partnerību izveides un darbības iniciatīvai jānāk no pilsētām, tādejādi īstenojot sociālu inovāciju, kas nodrošina pilsētām lielākas iespējas paust savu viedokli par aktuālajiem jautājumiem un nepieciešamajām rīcībām, tai skaitā izstrādājot rekomendācijas ES likumdošanas un atbalsta pasākumu pilnveidošanai prioritāros jautājumos. Partnerības veido pilsētu, dalībvalstu, Eiropas Komisijas un citu partnerinstitūciju pārstāvji, kas izveidotajā partnerībā darbojas uz vienlīdzīgiem nosacījumiem.
Gatis Zamurs savā uzrunā izteica atzinību par to, ka Ļubļanas vienošanās tika ņemtas vērā Latvijas intereses un ierosinājumi. “Mēs augsti novērtējam to, ka deklarācija paredz nosacījumus mazo un vidējo pilsētu iesaistei Eiropas Pilsētprogrammas īstenošanā, tādejādi pārstāvot mazpilsētu problemātiku, kā arī atzīst nacionālo reģionālo politiku nozīmīgo ieguldījumu Eiropas Pilsētprogrammas īstenošanā, arī respektē dalībvalstu specifiku un dažādas iespējas sniegt savu ieguldījumu partnerību atbalstam. Latvija apņemas iespēju robežās iesaistīties ES Pilsētprogrammas īstenošanā. Vienlaikus efektīvākam un rezultatīvākam partnerību darbam aicinām turpmākajā darba procesā ievērot elastīgumu, lielākas pūles likt uz sasniedzamo rezultātu, ne procedūrām.” tā VARAM parlamentārais sekretārs.
Diskusiju rezultātā tika pieņemta Ļubļanas vienošanās, aicinot dalībvalstis un to pilsētas aktīvi iesaistīties ES Pilsētprogrammas turpmākā īstenošanā.
Sanāksmes otrajā diskusiju sesijā diskutēja par zaļajām pilsētām, akcentējot, pilsētu būtisko ieguldījumu globālās sasilšanas apkarošanā, sekmējot augstu vides, gaisa, ūdens kvalitāti un efektīvu resursu izmantošanu.
Gatis Zamurs savā uzrunā uzsvēra: “ES un nacionālo klimata mērķu sasniegšana nav iespējama bez reģionālā un vietējā līmeņa iesaistes. Latvijas pašvaldībām ir liels potenciāls ietekmēt enerģētikas un transporta nozaru ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, jo pašvaldību funkcijās ietilpst apkures, ūdensapgādes, kanalizācijas un sadzīves atkritumu apsaimniekošana, sabiedriskā transporta organizēšana, zemes izmantošana, kā arī publiskās telpas attīstība. Latvijas pašvaldības jau veic pasākumus, lai mazinātu klimata pārmaiņas un pielāgotos tām. Zaļā pāreja ir cieši saistīta ar digitālo un viedo risinājumu veicināšanu. Ieguldījumi klimata mērķu sasniegšanai paver jaunas iespējas arī reģionālo atšķirību mazināšanai.”
Transformācijas īstenošanai uz klimatneitrāliem risinājumiem ir nepieciešami ieguldījumi inovatīvās un efektīvās tehnoloģijās, kā arī jāveic būtiskas izmaiņas ražošanā un patēriņā, veicinot aprites ekonomikas attīstību, tai skaitā ilgtspējīgu resursu izmantošanu, un būtiski samazinot oglekļa emisijas. Pilsētas ir aicinātas aizsargāt un atjaunot apdraudētās ekosistēmas un izmantot dabā balstītus risinājumus, kur augstas kvalitātes zaļā un zilā infrastruktūra var nodrošināt aizsardzību pret ekstrēmiem laikapstākļiem. Labi attīstītas, pārvaldītas un savienotas zaļās un zilās teritorijas ir priekšnosacījums veselīgai dzīves videi, pielāgošanās klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai pilsētās.
