Šodien Pekinā notiks ziemas olimpisko spēļu atklāšana. Latvijas komanda uz tām devusies ļoti spēcīgā sastāvā. Lielākās cerības uz medaļām Latvijai ir ledus trasē – kamaniņbraukšanā, bobslejā un skeletonā. Sešu stundu laika starpība gan ļaus no rītiem ērti sekot visu mūsu atlētu sniegumam, bet dažas reizes tomēr būs jāceļas nakts vidū, lai skatītos skeletonu vai daiļslidošanu.
“Esmu spēlējusi visdažādākajos čempionātos un ar saviem klubiem izcīnījusi uzvaras vislielākajos turnīros, bet pārstāvēt Latviju – tās ir pavisam citas sajūtas. Varu iedomāties tās sajūtas, kas sportistiem ir pirms starta, jo šķiet tas bija vēl pavisam nesen, kad kopā ar izlasi braucām uz Pekinas vasaras olimpiskajām spēlēm. Sportistam tas ir milzīgs sasniegums, un, teikšu godīgi, tajā brīdī neviens nedomā par politiku. Turklāt sportisti spēļu laikā ir ļoti ierobežoti gan savu sponsoru reklamēšanā, gan viedokļu paušanā. Tam ir labā puse – Olimpiskās spēles nepārvēršas par milzīgu tirgu, kur, zinot visas pasaules pievērsto uzmanību, katrs cenšas kliegt pēc iespējas skaļāk, bet ir arī sliktā puse, jo sportistu vārda brīvība principā nepastāv. Sportisti uz Olimpiskajām spēlēm brauc sacensties, nevis runāt no tribīnes, mums nemaz nevajadzētu būt tādai nepieciešamībai paust uzskatus, un neviens no mums to negaida, bet Olimpisko spēļu ideja ir tik spilgtā kontrastā ar realitāti, ka klusēšana kļūst par līdzdalību,” atskatoties uz piedzīvoto, saka Olimpisko spēļu dalībniece Anete Jēkabsone-Žogota.
“Tas, ko tagad saka Starptautiskās Olimpiskās komitejas prezidents Tomass Bahs – “sportu nedrīkst jaukt ar politiku” – no viņa mutes izklausās vairāk nekā dīvaini. Pirms iepriekšējām spēlēm Pekinā retorika bija savādāka, proti, “rīkojot spēles valstīs, kurās ir problēmas, tostarp ar cilvēktiesību ievērošanu un vārda brīvību, mēs varam palīdzēt tās risināt”. Diemžēl nekas nav pavirzījies uz priekšu, tāpēc šis pantiņš bija jāmaina. Olimpiskās spēles, protams, pirmkārt ir sportistiem un skatītājiem, to nekad nekas nedrīkstētu mainīt, bet augstu sasniegumu sports vienmēr ir arī valstu sāncensība un politika, arī to nekas nemainīs. Protams, ka politiķiem Pekinas spēļu laikā ir jādara savs darbs (arī nebraukšana ir žests) un jācešas izdarīt politisko spiedienu uz Ķīnu, lai izbeigtu uiguru tautas apspiešanu, Tibetas un Taivānas konfliktus, kā arī mainītu situāciju citos vārda brīvības un cilvēktiesību jautājumos. Lai arī visi gribam, lai Olimpiskās spēles ir apolitiskas, nedrīkst par zemu novērtēt to politisko nozīmību.” situāciju komentē žurnālists Edgars Barbaks.
Pekinas olimpiskās spēles norisināsies līdz 20. februārim. Klātienē tās apmeklēt varēs tikai ar īpašiem ielūgumiem, jo biļetes tirgotas netiek.
