Saeimā izskatīšanas ceļu ir beidzis likums, kas dos iespēju iedzīvotājiem ierosināt referendumus savā pašvaldībā. Kā dažkārt likumiem Latvijā gadās, savu ceļu līdz apstiprināšanai tas mērojis vairāk nekā desmit gadus. Kādēļ tā un kurš vainīgs – lai paliek politisko procesu analizētāju ziņā; šobrīd jāsaprot, kāds pienesums no Vietējo pašvaldību referendumu likuma būs sabiedrībai, laikā, kad pēdējās pašvaldību vēlēšanas apmeklēja vien aptuveni katrs trešais balsstiesīgais.
Kādēļ vietējo referendumu likums?
Mēļo, ka valsts kopums un tās vara ir savstarpēji nesaistītas lietas. Izmērāms pierādījums tam ir 2020. gada nogalē pētījumu centra SKDS veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja, kur gandrīz 65 % aptaujāto atzina lepnumu par piederību savai pašvaldībai. Pus gadu vēlāk Latvijā notika pašvaldību vēlēšanas, tās apmeklējot 34,01 % balsstiesīgo. Saudzīgākais šādas konfrontējošas statistikas apzīmējums ir problēma, proti, lokālpatriotismu sabiedrība jūt, tomēr aktīvu lokālu iesaisti savas dzīves veidošanā un (paš)pārvaldīšanā par vajadzību neuzskata. Liekas, dzīvojam ar domu, ka par mūsu vides un apkārtnes uzlabošanu ir atbildīgs kāds cits. Mēģinājums šo problēmu risināt ir pašvaldību referendumu likums.
Likuma mērķis ir aktīvāk iesaistīt pašvaldību iedzīvotājus savas dzīvesvietas notikumos. Realizējot administratīvi teritoriālo reformu, bieži publiski skanēja pārmetums, ka nu iedzīvotāji kļūs vēl tālāki no pašvaldībā notiekošā. Vietējo pašvaldību referendumu likuma doma ir atkal satuvināt sabiedrību ar tās pārstāvošo varu un sniegt iespēju iedzīvotājiem pašvaldībās ietekmēt lēmumus tiešā veidā. Referendumus varēs rīkot par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, publiskas ēkas būvniecību un domes atlaišanu. Arī pašvaldības dome varēs ierosināt referendumu, ja par to nobalsos vismaz ⅔ domes deputātu.
Par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju
Lai cik gaisīga šī sadaļa izklausītos, tai ir liela nozīme. Publikas daļa, kas lasa stratēģiskos plānošanas dokumentus, nav liela, tomēr pašvaldības attīstības virziens ir svarīga politiska izšķiršanās, kas tiešā veidā ietekmē katru iedzīvotāju. Paredzu, ka par šo aspektu daudzus referendumus nepiedzīvosim, tomēr referendumu rīkošanas iespējai varētu būt citi ieguvumi. Tie, kuri ilgtspējīgas attīstības stratēģijas veidos un apstiprinās [lasīt — pašvaldību ierēdņi un politiķi], būs spiesti izstrādes procesā vairāk aptvert iedzīvotāju redzējumu par pilsētas notikumiem un plāniem. Lai arī šis dokuments pirms apstiprināšanas iziet sabiedriskās apspriešanas ceļu, līdz šim iedzīvotāji tam nav nodevušies naski, turklāt apspriešanā izteiktie viedokļi bieži nav saistoši pašvaldības varai un ir viegli noraidāmi ar izpildes nespēju vai budžeta nepietiekamību. Referendums savukārt ir daudz lielāks notikums, tā ir ziņa, par ko runās veikalos un virtuvēs, līdz ar to ir gaidāma lielāka iesaistīšanās. Lai ierosinātu referendumu par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju būs jāparakstās 15 % (Rīgā 10 %) no pašvaldības balsstiesīgajiem.
Par īpašo objektu būvniecību
Ir objektu grupa, pirms kā būvniecības ir jāveic ietekmes uz vidi novērtējums. Tur ietilpst tādas celtnes, kas ievērojami ietekmēs pašvaldības dzīvi un iedzīvotāju ikdienu. Piemēram, augstsprieguma elektrolīnijas, dzelzceļi, autoceļi, termoelektrostacijas un citas būves. Gadījumā, ja pašvaldība izlems kādu no šīm īpašajām ēkām būvēt, par šo lēmumu iedzīvotājiem būs iespēja rīkot referendumu un pašvaldības lēmumu apstrīdēt. Arī par šo iniciatīvu, lai referendums tiktu ierosināts, būs jāparakstās 15 % (Rīgā 10 %) pašvaldības balsstiesīgo.
Par domes atlaišanu
Domājams, vietvaras atlaišana ir visbiežāk sagaidāmais pašvaldību referendumu rīkošanas iemesls, tomēr tam ir pāris ierobežojumi. Pirmkārt, referendumu par domes atlaišanu nevarēs ierosināt gadu pēc jaunā domes sasaukuma ievēlēšanas, tāpat kā gadu pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām. Otrkārt, lai ierosinātu referendumu par domes atlaišanu, referendumu vēlošo jeb parakstu slieksnis ir augstāks – par to ir jāparakstās vismaz 30 % no pašvaldības balsstiesīgajiem. Slieksnis ieviests, lai nodrošinātu pašvaldības darba stabilitāti. Četru gadu termiņš pats par sevi ir izaicinošs ilgtspējīgu ilgtermiņa lēmumu pieņemšanai; ja tiks dota iespēja nelielai aktīvistu grupai regulāri sabotēt domes darbu ar referendumiem par atlaišanu, referendumu rīkošanas labais nodoms var kļūt par defektu.
Neskatoties uz ierobežojumiem, iespēja pašvaldības domi atlaist atņems vēlētājam to nolemtības sajūtu, kas mēdz pārņemt neilgi pēc vēlēšanām. Arī pašvaldības darbā ir paredzami uzlabojumi. Sadarbīga koalīcija un uzticami partneri vairs nesniegs iespēju “iebetonēt” varas pozīcijas līdz jaunam vēlēšanu ciklam, vajadzība arvien vairāk sarunāties ar saviem vēlētājiem, pētīt un mērīt viedokli kļūs tikai aktuālāka. Domāju, ka varas un sabiedrības attiecībām varas atstādināšanas iespēja nāks vienīgi par labu.
Domes pašas rosināti referendumi
Līdz šim tiesības ierosināt tautas nobalsošanu bija Saeimai, Valsts prezidentam vai 10 % visas Latvijas balsstiesīgo iedzīvotāju, tomēr, pēc šī likuma pieņemšanas, šāds instruments būs arī pašvaldības deputātu rokās. Ja vismaz ⅔ no pašvaldības deputātiem domes sēdē nobalsos par referendumu, pašvaldība to varēs rosināt savas vietvaras ietvaros. Iemeslu loks plašs un viegli adaptējams katras pašvaldības vajadzībām, specifiskajai situācijai.
Par to, kāds būs Vietējo pašvaldību referendumu likuma pienesums mūsu demokrātiskās sabiedrības izaugsmei, spriedīsim pēc gadiem, tomēr pārliecinoši var teikt, ka tas ir solis pareizā virzienā. Likums motivēs pašvaldības vairāk ieklausīties tās iedzīvotājos, iedzīvotājiem dodot vairāk instrumentu savas ikdienas dzīves uzlabošanai.
